“Tā ir spēlēšanās ar uguni – līdz kādam traģiskam iznākumam. Nevajadzēja gudrajām varas galvām apdraudēt sabiedrību ar šādiem izgājieniem.” Tā sarunā ar “Latvijas Avīzi” 2022. gada oktobrī sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Viesītes posteņa ugunsdzēsējs glābējs autovadītājs Andris Maisaks.

Uz šo sarunu tagad atsaucas “Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš un atgādina, ka pirms diviem gadiem VUGD bija krīze – īslaicīgi apturēja vairāku posteņu darbu, par to daudz ziņoja mediji, uztraucās sabiedrība. Turklāt togad bija sācies karš Ukrainā. Naudu vajadzēja investīcijām aizsardzībā un citur. Toreiz VUGD vadība medijiem teica, ka jau gadiem valdība esot bijusi informēta par iekšlietu dienestu problēmām un personāla trūkumu, tomēr atbalsts ir izpalicis.

Kāda situācija VUGD ir tagad? To “Ziemeļlatvija” pēta sadarbībā ar “Latvijas Avīzi”, galveno uzmanību pievēršot situācijai Smiltenes novadā un Valkas novadā un Vidzemes reģionā kopumā.

Ja smiltenieši vēl būtu Jaunpiebalgā, rūpnīca nodegtu

Sazinoties ar VUGD Vidzemes reģiona pārvaldi, tās Valkas daļas un Smiltenes un Apes posteņu vadību, viennozīmīgi ir secināms, ka šajās struktūrvienībās situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies uz labo pusi, – ugunsdzēsēji glābēji ar darba apstākļiem ir apmierināti, ir saņemta jauna tehnika, palielināts strādājošo atalgojums.

Taču Smiltenē joprojām ir aktuāls jautājums par VUGD daļas izveidi pašreizējā posteņa vietā. Šo tēmu “uzkarsēja” 2024. gada decembrī notikušais ugunsgrēks kokapstrādes uzņēmumā SIA “AW Latvia” Smiltenē. “Tā bija vairāku faktoru veiksme, ka ražotne nenodega un vairāk nekā 40 cilvēku nepalika bez darba,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst SIA “AW Latvia” valdes loceklis Aivars Eglītis.

Smiltenes novadā ir divi VUGD posteņi – Smiltenē un Apē. Taču starp abām pilsētām ir 56 kilometri, tāpēc Apes postenim lielāka sadarbība ir ar tam tuvāko VUGD Alūksnes daļu. Api no Alūksnes šķir 28 kilometri.

VUGD Valkas daļa, Smiltenes un Apes posteņi ir vienas no tām struktūrvienībām Vidzemē, kas 2024. gadā saņēma jaunas “Scania” 6×6 trīsvietīgās autocisternas ar septiņām tonnām ūdens. Šajās automašīnās gandrīz visas ierīces glābšanas darbiem darbojas ar akumulatoriem un ir uzlādējamas, kas ļauj operatīvi reaģēt notikuma vietā, kā arī ir vienkāršākas lietošanā. Kabīnes ir aprīkotas ar funkcijām, kas īpaši pielāgotas ārkārtas darbiem, ir ergonomiskas un atbilst augstiem drošības un kvalitātes standartiem.

Taču VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Smiltenes postenī par jauno autocisternu visvairāk priecājas tās ūdens ietilpības dēļ. Septiņas tonnas ūdens ietilpība ir arī otrai cisternai, ko postenis saņēma 2017. gadā. “Kamēr atbrauc tuvākie palīgi, mēs ar šīm septiņām tonnām spējam noturēt robežu uguns izplatībai. Tik daudz tonnu ūdens ir milzīgs atbalsts,” atzīst VUGD Smiltenes posteņa komandiere Ineta Bērziņa.

Lai arī Smiltenes novads ir viens no ekonomiski aktīvākajiem Vidzemes reģionā, ar salīdzinoši lielu kokapstrādes uzņēmumu īpatsvaru un to koncentrāciju Smiltenē un pilsētai apkārtējos pagastos, Smiltenē ir VUGD postenis, nevis VUGD daļa.

Posteņa rīcībā ir salīdzinoši mazāk tehnikas (postenī ir trīs autocisternas, daļā – četras) un arī mazāk cilvēku vienā maiņā – trīs (daļā – seši).

“VUGD daļai vienā maiņā (diennakts laikā) ir divas ieslēgtas cisternas, kas vienā laikā reaģē abas. Ja deg dzīvojamā māja vai ražotne, uz notikumu izbrauc abas. Ja māja vai ražotne deg Smiltenē, tad izbrauc viena mūsu autocisterna, bet pārējās tuvojas no Strenčiem, Valmieras, Cēsīm, Jaunpiebalgas – atkarībā no tā, kurā vietā izcēlies ugunsgrēks. Un, ja mūsu cisterna ir izbraukumā, bet Smiltenē izceļas ugunsgrēks, tad cilvēki nesaprot, kāpēc ugunsdzēsēji glābēji atbrauc pēc 23 minūtēm (ierašanās laiks attālākajās vietās atbilstoši noteikumiem – redakcijas piezīme). Taču tie ir VUGD kaimiņu posteņu vai daļu resursi. Mūsu cisterna tikmēr devusies palīgā un strādā, piemēram, Priekuļos, kas ir Cēsu kolēģu pārziņas rajonā, bet Smiltenes postenim otras cisternas dežūrmaiņā nav. Ja ir nepieciešams, tad komplektējam dežūrmaiņas personālu un tad arī otra mūsu cisterna var izbraukt uz notikuma vietu, taču tas prasa laiku, bet ugunsgrēkā laiks ir no svara,” skaidro Ineta Bērziņa.

2024. gada naktī uz 12. decembri ugunsgrēks izcēlās vienā no kokapstrādes uzņēmumiem Smiltenē, Limbažu ielā – SIA “AW Latvia”, kas ražo sienu apdares paneļus, dēļus, kā arī mēbeles un citus interjera priekšmetus saviem radītajiem zīmoliem no antīka kokmateriāla. Ražošanas ēkā dega ārsienas siltinājums un jumta konstrukcija. Notikuma vietā strādāja ugunsdzēsēji glābēji no Smiltenes, Strenčiem, Valmieras un Jaunpiebalgas. Uguni izdevās lokalizēt un ražotni saglābt no lielākiem postījumiem. “Tā bija veiksme, ka ražotne nenodega,” secina SIA “AW Latvia” valdes loceklis Aivars Eglītis.

“VUGD Smiltenes posteņa autocisterna ieradās ļoti ātri, bet pārējie ugunsdzēsēji glābēji – tikai pēc aptuveni 40 līdz 50 minūtēm, kā nu kurš. Ugunsgrēkā tas ir krietni par vēlu, it īpaši kokapstrādes rūpnīcā, kur kavēšanās var būt ļoti izšķiroša. Mēs redzējām kamerās, kādā ātrumā uguns attīstījās. Mums paveicās ar to, ka Smiltenes posteņa mašīna tobrīd brauca atpakaļ no cita ugunsgrēka dzēšanas Jaunpiebalgas pusē. Viņi vēl nebija atpakaļ savā postenī, kad saņēma izsaukumu uz mūsu ražotni, un ieradās pēc piecām vai sešām minūtēm. Tas ļoti palīdzēja, – sākot laicīgi dzēst, ugunsgrēks neizplatījās tālāk. Taču, ja ugunsgrēks būtu sācies pusstundu ātrāk, kamēr Smiltenes posteņa autocisterna vēl bija Jaunpiebalgā un mums būtu jāgaida glābēji 40 minūtes, visa rūpnīca, visticamāk, jau būtu nodegusi. Tagad viss beidzās ar minimāliem bojājumiem salīdzinoši ar to, kā varēja būt,” stāsta Aivars Eglītis.

Uzņēmējs arī uzsver, ka šis notikums ir spilgts apliecinājums tam, ka Smiltenē vienā dežūrmaiņā ir vajadzīgas divas autocisternas, kas gatavas momentā doties uz negadījuma vietu, vai arī viena paliek uz vietas, kamēr otra ir izsaukumā, un, ja tāpēc Smiltenē ir vajadzīga VUGD daļa, tad tāda ir jāveido.

“Smiltenē un tās apkārtnē ir daudz kokapstrādes rūpnīcu, un ar vienu VUGD autocisternu maiņā šim reģionam ir par maz. Kokapstrādes rūpnīcās, lai kā mēs ievērojam visus ugunsdrošības noteikumus un visu pārējo, tas mazais skaidu puteklītis var aizdegties no mazākās dzirksteles, un bez ugunsdzēsējiem tādos gadījumos tikt galā nevar. Un, ja kaut kas notiek, tad apdrošināšana nesedz visus zaudējumus. Pēc ugunsgrēka mūsu rūpnīcai tāpat dažas dienas bija dīkstāve. Tas ir visdārgākais un sarežģītākais,” uzsver SIA “AW Latvia” valdes loceklis.

Pirms daudziem gadiem ugunsgrēkā nodega kokapstrādes uzņēmuma SIA “Smiltene Impex” ražotne netālu no Silvas, Launkalnes pagastā. Uzņēmums pēc tam atdzima kā Fēnikss no pelniem un atsāka savu darbību, pateicoties īpašnieka ieguldītajām investīcijām.

SIA “Smiltene Impex” valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs sarunā ar “Ziemeļlatviju” piekrīt, ka Smiltenē VUGD resursiem uz vietas ir jābūt lielākiem. “Tad visi justos drošāk – gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Kaut kas var notikt vienlaicīgi divās vai trijās vietās, un tad ir jautājums, – ko pirmajā brīdī glābt? Dienesta vadībai jāskatās kartē, kā viņiem pareizāk izvietot tos spēkus, cik ir, un ja budžets to atļauj. Viss ir labi, kamēr nekas nenotiek. Tikmēr mēs par to nedomājam. Taču, kad notiek, tad ir bēdīgi,” savu viedokli pauž Voldemārs Ciršs.

Pašvaldības vēstule paliek bez rezultāta

“Ziemeļlatvija” savulaik jau aktualizēja jautājumu par to, ka Smiltenē ir vajadzīga VUGD daļa. Tas notika pēc Smiltenes jaunās depo ēkas nodošanas ekspluatācijā 2017. gadā. Toreizējā Smiltenes novada pašvaldība, ko vadīja Gints Kukainis, 2018. gadā vēstulē VUGD, toreizējam premjerministram Mārim Kučinskim un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim uzsvēra vajadzību pārskatīt teritoriālo struktūrvienību līmeņus, uzskatot, ka posteņa līmenis Smiltenē ir jāmaina, to nosaucot par daļu un palielinot darbinieku skaitu.

Pašvaldība uzsvēra, ka Smiltenes jaunajā depo pietiek platības gan jaunām automašīnām, gan arī vairāk darbiniekiem (tagad šajā ēkā līdz ar ugunsdzēsējiem glābējiem zem viena jumta mitinās Valsts policijas struktūrvienība).

Kopš toreiz nosūtītās vēstules nekas nav mainījies, – vietvara palika nesadzirdēta un Smiltenē joprojām ir VUGD postenis, neraugoties uz to, ka Smiltenes novadā ir daudz ražošanas uzņēmumu un izglītības iestāžu. Turklāt novadu šķērso valsts galvenais autoceļš A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža, uz kura notiek daudz avāriju, un to seku likvidēšanai palīgā tiek izsaukti arī ugunsdzēsēji glābēji.

“Varam šo jautājumu par VUGD daļu Smiltenē atkal aktualizēt no savas puses,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” pieļauj Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš. Viņš piekrīt, ka VUGD resursu kapacitāte Smiltenē – ekonomiski attīstīta novada centrā – ir aktuāls jautājums. Ne velti novada pašvaldība savulaik nāca pretī VUGD, piešķirot savā īpašumā esošo zemes gabalu jaunas depo ēkas celtniecībai Valkas ielā, Smiltenē, lai ugunsdzēsējiem glābējiem būtu plašas, mūsdienu apstākļiem atbilstošas telpas. Jaunā depo ēku ekspluatācijā nodeva 2017. gadā.

“Tolaik pašvaldība ar uzņēmēju atbalsta vēstuli vairākkārt arī prasīja un atgādināja, ka Smiltenes postenim ir vajadzīga jauna autocisterna. Mums vienmēr ir bijis arguments, ka Smiltenes novadā ir aktīva uzņēmējdarbība, īpaši – kokapstrādē, un no ugunsnedrošības viedokļa tas ir bīstami. Būtu labāk, ja Smiltenē atrastos lielāki VUGD resursi. Es ceru, ka VUGD rēķina riskus, kur ir bīstamākas teritorijas un kur koncentrējas bīstamākie objekti, un analizē izsaukumu gadījumus un to biežumu. Pēc tādas nepieciešamības arī būtu jāizvieto resursi. Ļoti labs sadarbības risinājums bija tad, kad Smiltenē uzbūvēja jauno VUGD ēku un nodrošināja aprīkojumu. Tagad ejam soli uz priekšu,” novēl Andris Lapiņš.

Izsaukumu Smiltenes postenim ir salīdzinoši daudz, atzīst VUGD Smiltenes posteņa komandiere Ineta Bērziņa.

“Jau daudzus gadus tiek lauzti šķēpi par to, ka Smiltenē būtu nepieciešama daļa, skatoties izbraukšanas statistiku. Labāk ir būt gataviem un dežūras režīmā, nevis tad, kad notiek nelaime, domāt, – jā, laikam tur vajadzēja daļu. Smiltenes pusē ir daudz kokapstrādes uzņēmumu. Ja tajos izceļas ugunsnelaime, tie visi ir paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki, uz kuriem izbrauc četras autocisternas. Kokapstrāde ik pa laikam liek par sevi manīt, un mums ir jābūt kaujas gatavībā. Tāpēc arī mūsu posteņa ugunsdzēsēji glābēji izsaka vēlmi, un es arī kā komandieris uzdodu viņiem braukt un ik pa laikam iepazīties ar kokapstrādes uzņēmumiem mūsu posteņa darbības zonā, lai viņi saprot, kā tur strādāt, ja būs izsaukums. Jo sākumā jau mēs esam vieni tajā notikumā,” teic Ineta Bērziņa.

Taču, lai reorganizētu Smiltenes posteni par daļu, ir vajadzīgi papildu ugunsdzēsēji glābēji, kuri tur strādātu, bet tādu šobrīd nav. VUGD norāda, ka gada sākumā dienestā 12 % amatu bija vakanti, tāpēc prioritāte šobrīd ir šo amatu aizpildīšana, nevis Smiltenes posteņa pārveide par daļu. Šādas strukturālas pārmaiņas arī prasa kopējo dienesta amata vietu skaita palielināšanu un pēc tam to aizpildīšanu. Smiltenes gadījumā tās ir vismaz divreiz vairāk amata vietas nekā šobrīd. Kaut arī šobrīd Vidzemē vakanču struktūrvienībās ir krietni mazāk nekā pirms gada un solis uz priekšu situācijas uzlabošanā ir atalgojuma palielināšana, ugunsdzēsēju glābēju vajag vēl vairāk, nekā viņu šobrīd ir.

VUGD Smiltenes postenī strādā 16 cilvēki. Šobrīd ir divas vakances, abas – vada komandiera vietniekam. “Šobrīd man ir četri vada komandiera vietnieki, un ar viņiem diezgan labi tiekam galā. Kopumā ar darba apstākļiem un ikdienas sadzīvi postenī viss ir kārtībā,” teic Ineta Bērziņa.

Lai konkurētu, palielina atalgojumu

Radītos darba apstākļus “Ziemeļlatvijai” atzinīgi novērtē arī VUGD Valkas daļas un Apes posteņa vadība.

“Pēdējo divu gadu laikā Apes postenis saņēmis tik daudz kā nekad, – divas jaunas mašīnas, laivu, dažādu aprīkojumu glābšanas darbiem, ģeneratorus. Visa tehnika un aprīkojums ir moderni, mūsdienīgi. Un vēl no šī gada 1. janvāra katram būs 300 eiro liela piemaksa. Laukos pastāvīgs valsts darbs, sociālās garantijas, – tas ir ļoti svarīgi. Nevaram sūdzēties,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Apes posteņa komandieris Dainis Smarods.

Arī Apes depo ir salīdzinoši jauna ēka, tā uzcelta 2017. gadā. Postenī ir trīs autocisternas, autoparks atjaunots pēdējo gadu laikā.

VUGD Apes postenī šobrīd ir 15 darbinieki. Ir trīs vakances: divas – ugunsdzēsējam glābējam palīgam un viena – ugunsdzēsējam glābējam autovadītājam.

Pēdējo gadu laikā tiek palielināts atalgojums iekšlietu sistēmā, kas ļauj veiksmīgāk konkurēt ar citiem darba devējiem. No šī gada 1. janvāra par dienesta pienākumu izpildi ikviena amatpersona saņems 300 eiro lielu piemaksu (pirms nodokļu nomaksas), informē VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Kellijs.

Viņš ir arī gandarīts par ieguldījumiem VUGD materiāli tehniskajā bāzē.

Vidzemes reģiona pārvaldes struktūrvienības 2024. gadā ir papildinātas ar jaunu un modernu specializēto tehniku, nomainot novecojošās tehnikas vienības. Process šogad turpinās, – plānots, ka 2025. gadā VUGD saņems 64 “Scania” autocisternas, trīs no tām – Vidzemē. Savukārt 2024. gadā jaunas autocisternas saņēma visas Vidzemes VUGD struktūrvienības. Kopumā Vidzemē VUGD autoparks pērn ir atjaunots ar 26 autocisternām, pieciem kvadricikliem (Gulbenē, Cēsīs, Limbažos, Valkā un Varakļānos) un 12 jaunām un modernām laivām Valmierā, Salacgrīvā, Limbažos, Apē, Varakļānos, Strenčos, Smiltenē, Rūjienā, Lubānā, Ērgļos, Cēsīs un Alūksnē.

Vēl Vidzemē pērn un arī šogad saņemtas vairākas vieglās automašīnas (Valmierā, Cēsīs, Gulbenē, Alūksnē, Madonā, Limbažos un Valkā), kas palīdz pildīt dienesta pienākumus dežūrmaiņu amatpersonām, daļu un posteņu komandieriem, ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības inspektoriem, kā arī citiem operatīvajiem nodarbinātajiem.

Vidzemē pēdējo 10 gadu laikā ir uzbūvēti jauni depo Cēsīs, Valkā, Smiltenē, Apē, Ērgļos, kā arī ēkas citās struktūrvienībās ir būtiski uzlabotas un atjaunotas, lai glābēju darbavieta būtu ērta un mūsdienu prasībām atbilstoša. “Vēl gaidām jauno Rūjienas posteņa ēku, kuru ugunsdzēsēji glābēji varēs sākt apdzīvot jau šajā pavasarī. Tāpat notiek aktīva ēku būvniecība Madonā un Alūksnē, kurās ceram iekļūt vēl šī gada nogalē. Tuvākajā laikā gaidāma arī depo būvniecība Salacgrīvā un Limbažos,” informē Andris Kellijs. Savukārt VUGD telpām Varakļānos, Mazsalacā un Cesvainē vēl ir nepieciešami tehniski uzlabojumi.

Par Valkas daļu grēks sūdzēties

VUGD daļas kā struktūrvienības resursu efektivitāti pozitīvi apliecina Valkas piemērs. VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas daļas rīcībā ir četras autocisternas, autokāpnes, kvadricikls, divas vieglās automašīnas, laiva glābšanas darbiem uz ūdens un cits mūsdienīgs aprīkojums. “Tehnika mums ir augstā līmenī, – visa jauna. Viss ir aprīkots ugunsdzēsēju glābēju vajadzībām,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst VUGD Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Kristians Kalniņš.

Atzinīgi VUGD Valkas daļas darbu vērtē Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns. “Mums ar viņiem izveidojusies teicama sadarbība gan ugunsdrošības, gan civilās aizsardzības jomā. Nav nekādu problēmu. Valkas daļa ir augstā līmenī, tur ir viss nepieciešamais darbam. Būtu grēks sūdzēties. Lai attīstās un strādā,” novēl Valdis Šaicāns.

VUGD Valkas daļā pašreiz ir 28 darbinieki, un ir divas vakances: viena – ugunsdzēsējam glābējam, otra – ugunsdzēsēja glābējam autovadītājam. “Pretendentiem ir jābūt vismaz vidējai vispārējai izglītībai. Tā ir obligāta prasība. Kad cilvēks jau ir pieņemts darbā, tad viņu attiecīgi nosūta uz koledžu (Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu – redakcijas piezīme) apmācībai,” stāsta Kristians Kalniņš.

VUGD Valkas daļa ir īpaša ar to, ka atrodas pierobežas reģionā, tikai pāris kilometru attālumā no Igaunijas pilsētas Valgas. Līdz ar to starp Valkas un Valgas ugunsdzēsējiem glābējiem ir izveidojusies sadarbība, – saskaņojot ar savu vadību, viņi nāk palīgā viens otram, ja ir tāda nepieciešamība.

VUGD Valkas daļai jaunais 2025. gads diemžēl sācies ar izsaukumu uz ugunsgrēku, kurā gāja bojā cilvēks. 19. janvārī pulksten 21.48 VUGD ugunsdzēsēji glābēji tika izsaukti uz dārzkopības kooperatīvu Valkas pilsētas nomalē, kur dega vienstāva dārza māja. Pārmeklējot telpas, viņi atrada bojāgājušo.

Citādi lielas ugunsnelaimes Valkas novadam gadu mijas laikā gājušas secen. “Dzīvojamā sektorā ir degušas rozetes. Degušas saimniecības ēkas. Bijusi sadarbība ar citiem dienestiem, piemēram, smagu pacientu transportēšanā, kad cilvēks jānones no piektā stāva līdz pirmajam. Šomēnes devāmies palīgā, kad Valkā pie estrādes avarēja piena mašīna un bija degvielas noplūde (smagais transportlīdzeklis nobrauca no ceļa – redakcijas piezīme). Savācām degvielu, novēršot bīstamību,” stāsta Kristians Kalniņš.

Priecē, ka cilvēki kļūst zinošāki

VUGD Smiltenes postenī 2025. gads iesācies mierīgi, izsaukumi bijuši uz glābšanas darbiem, piemēram, uz ceļa nogāzušos koku novākšanu.

Arī Apes postenī gadu mija pagājusi salīdzinoši mierīgi. Uz A2 šosejas ugunsdzēsēji glābēji likvidēja degvielas noplūdi pēc ceļu satiksmes negadījuma, kurā bija iesaistīti smagie transportlīdzekļi. Ir bijuši izsaukumi uz ugunsgrēkiem, kad dūmvadā aizdegušies sodrēji. “Izbraukuma rajoni ir palieli, vairāk uz Alūksnes, bet arī uz Smiltenes un Gulbenes pusi. Pagūstam notikuma vietā ierasties laikā. Noteikumi pieprasa, ka pilsētā, kur ir depo, negadījuma vietā jāierodas astoņu minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas, tālākajos pagastos – 23 minūšu laikā. Ja nav ārkārtējās situācijas, piemēram, uz ceļa sakritušu, vēja nolauztu koku, iekļaujamies laikā,” stāsta Apes posteņa komandieris Dainis Smarods.

Kopumā VUGD Vidzemes reģiona pārvalde šobrīd vēl apkopo un analizē datus par aizvadīto 2024. gadu un izbraukumiem tajos.

Pērn Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā pieci cilvēki, un lielākoties iemesli šīm nelaimēm bija neuzmanīga rīcība ar uguni, informē Sandra Vējiņa, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā. “Tāpat redzam, ka daudzos mājokļos, kur izceļas ugunsgrēki, joprojām nav uzstādīti dūmu detektori. Arī šādu izsaukumu laikā cenšamies skaidrot dažādus drošības jautājumus. Jau otro gadu izsaukumos uz dzīvojamo sektoru, kur notikuši nelieli ugunsgrēki, kopā ar iedzīvotājiem pārbaudām uzstādīto dūmu detektoru, vai tas ir darba kārtībā. Pievēršam uzmanību noteikumu ievērošanai, kas var glābt dzīvības. Mājokļos, kuros dūmu detektors nav uzstādīts, to uzdāvinām un, ja iespējams, arī uzstādām. Soli pa solim strādājam dažādos virzienos, lai sasniegtu mērķi un nelaimju mums būtu mazāk, vai arī tad, ja tās tomēr dažādu apstākļu dēļ izceļas, nebūtu cilvēku upuru. Priecē, ka Vidzemē cilvēki kļūst zinošāki drošības jautājumos,” secina Sandra Vējiņa.

———————————————————————————

UZZIŅAI

Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā kopā strādā 3358 cilvēki. 2024. gadā nākušas klāt 105 štata vietas, kas tika sadalītas pa posteņiem, lai uz automobiļiem varētu būt trīs ugunsdzēsēji glābēji. VUGD 2025. gada budžets ir 101,4 miljoni eiro. Vidējā darba alga ir 1036 eiro mēnesī. Par virsstundām tiek maksāts, – tajās iesaistīti 80 % nodarbināto. Vidēji vienam cilvēkam četros mēnešos sanāk 34 virsstundas. Vēl ir piemaksa par naktsdarbu, kas ir vidēji 12,2 % klāt pie mēnešalgas, piemaksas par stāžu. Izdienas pensija ir no 50 gadu vecuma. Ja spēks un veselība atļauj, dienestu var turpināt līdz 60 gadu vecumam.

Vakances jeb trūkstošo cilvēku ir 12,5 % (407 darbinieki). Noslodze tiek iepriekš plānota, lai vajadzības gadījumā glābēji varētu aizstāt kolēģus tuvākajos posteņos.

2024. gadā fiksēti 5259 ugunsgrēki, tostarp 442 kūlas ugunsgrēki. Ugunsgrēkos bojā gājuši 64 cilvēki, 280 cilvēki tajos cietuši, izglābti 262. Veikti 9185 glābšanas un citi darbi. No ūdenstilpēm glābēji pērn izcēla 102 bojāgājušos.

Avots: “Latvijas Avīze”

APTAUJA: https://poll.app.do/vai-uzticaties-ka-valsts-ugunsdzesibas-un-glabsanas

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.