Lai Jāņukalns atgrieztos apritē, lūdz sabiedrības palīdzību

No Smiltenes novada pašvaldības grandiozajiem sapņiem nekas nesanāca. Ideju nolikšanai “plauktiņā” iztērēti 30 tūkstoši eiro pašvaldības naudas konkursa uzvarētāju balvām, budžetā brīvas naudas vairs nav, un tagad jālūdz sabiedrības palīdzība, aicinot iedzīvotājus ziedot naudu, materiālus vai darbu.

Tik bēdīgi beidzies stāsts par Smiltenes Jāņukalna atdzimšanu jaunā veidolā, ieskaitot tur esošo brīvdabas estrādi ar skatuvi un skatītāju soliem. Saspringtā situācija Latvijas pašvaldību budžetos pārvilkusi svītru Smiltenes novada vietvaras plāniem par vērienīga Jāņukalna teritorijas apbūves un lab­iekārtošanas projekta īstenošanu.

Visus, kam rūp un kas var palīdzēt, gaidīs 8. oktobrī

“Ziemeļlatvija” vairākkārt rakstījusi, ka daudzus desmitus gadu Jāņukalns Smiltenē bija cilvēku iecienīta vieta, kur vasarās skatīties koncertus un teātra izrādes, dejot zaļumballēs, bet nu jau vairākus gadus šī atpūtas vieta ir “iesaldēta” un tur nekas nenotiek, – skatuves konstrukcijas ir atzītas par bīstamām. Sliktā stāvoklī ir arī skatītāju sēdvietas, – soli dažviet ir bojāti, dēlīši atlauzti vai norauti pavisam. Pārvietoties starp skatītāju rindām traucē koku saknes un izskalojumi.

Jāņukalns, ieskaitot brīvdabas estrādi, ir Smiltenes novada pašvaldības īpašums.

Ne viens vien smiltenietis sarunā ar “Ziemeļlatviju” paudis nožēlu, ka Jāņukalnā vairs nenotiek pasākumi. Cilvēki neizprot, kāpēc pašvaldība pieturas pie grandiozajiem plāniem par visa Jāņukalna labiekārtošanu, ieskaitot mūzikas un mākslas skolas ēkas būvi kalna galā, bet neķeras pie vienkāršāka estrādes remonta, lai to ātrāk atvērtu pasākumiem.

Tagad pašvaldībai tāda apņemšanās ir. Aizvadītās nedēļas nogalē vietvara nāca klajā pie sabiedrības ar paziņojumu, – lai jau nākamajā gadā Jāņukalnā atkal varētu notikt pasākumi, pašvaldība ir gatava iesaistīt sabiedrību, Smiltenes iedzīvotāju padomi, nevalstiskās organizācijas, bijušos un esošos smilteniešus un uzņēmējus, lai kopīgi atjaunotu Jāņukalna skatītāju zonu un brīvdabas estrādes segumu esošajā veidolā.

Tāpat pašvaldība skaidro, ka, ņemot vērā šī brīža finansiālās iespējas un pieejamos resursus, Jāņukalna teritorijas apbūves un lab­iekārtošanas projekts tuvākajā nākotnē netiks realizēts lielo izmaksu dēļ.

Ja šogad maijā Smiltenes novada deputāti nolēma ņemt ilgtermiņa aizņēmumu līdz 113 135 eiro apmērā no Valsts kases projekta “Jāņukalna teritorijas apbūve un lab­iekārtošana Smiltenē” īstenošanai, tad pēc pāris mēnešiem šo lēmumu atcēla, apzinoties vietvaras budžeta iespējas.

Visus, kuriem ir nozīmīgs Jāņukalns un kuri būtu gatavi darboties kopīgam mērķim, atbalstot šo ieceri ziedojuma, materiālu vai darbaspēka veidā, Smiltenes novada pašvaldība aicina uz klātienes tikšanos nākamajā otrdienā, 8. oktobrī, pulksten 15 Smiltenes novada pašvaldības domes sēžu zālē Dārza ielā 3, Smiltenē.

Tikšanās laikā Smiltenes novada pašvaldības vadība informēs par savu redzējumu, kā kopā padarīt Jāņukalnu par vietu, kur Smiltenes iedzīvotāji un viesi varētu baudīt kultūras pasākumus, koncertus, zaļumballes un daudz ko citu.

Lai rastu iespēju uzzināt pašvaldības piedāvājumu bijušajiem smilteniešiem un visiem, kam sirdij tuvs ir Jāņukalns, bet nav iespēja 8. oktobrī ierasties uz klātienes tikšanos, tiks nodrošināta iespēja būt klātesošiem tiešsaistē. Iedzīvotāji tiek aicināti rakstīt uz e-pasta adresi modris.apsitis@smiltenesnovads.lv, lai saņemtu “Zoom” saiti uz pasākumu.

Jau gatavās arhitektu vīzijas paliek nākamo paaudžu ziņā

Taču jau tagad ir skaidrs, ka pašvaldībai no grandiozām iecerēm par Jāņukalna pārtapšanu jaunā veidolā ir jāatsakās.

Jau rakstījām, ka Smiltenes novada pašvaldība 2023. gadā izsludināja arhitektūras ideju metu konkursu arhitektūras profesionāļiem Jāņukalna teritorijas apbūvei un labiekārtošanai, kurus varētu ņemt par pamatu Jāņukalna būvprojekta izstrādei, plānojot pārveidot Jāņukalnu par mūsdienīgu, multifunkcionālu kultūrtelpu.

Konkursā noteiktajā termiņā tika iesniegti deviņi attīstības piedāvājumi, tos izvērtēja pašvaldības apstiprināta žūrijas komisija un noteica trīs labākos darbus.

Konkursa nolikums paredzēja arī godalgu fondu 30 tūkstošu eiro apmērā, kas tika sadalīts starp pirmo triju vietu ieguvējiem. Godalgotie meti tagad ir Smiltenes novada īpašums, tikai ir jautājums, vai kādreiz tiem būs pielietojums.

Proti, Smiltenes novada pašvaldība ir mainījusi projektēšanas uzdevumu Viedrades kvartāla apbūvei Smiltenē, Pils ielā (pie Vidusezera), un tagad šajā kvartālā tiks ieplānota vieta ne tikai bibliotēkai un uzņēmējdarbībai, bet arī Smiltenes mākslas skolai, Smiltenes mūzikas skolas klasēm, kas tagad atrodas ēkā Pils ielā 6 (tur, kur ir arī veikals – kafejnīca “Pauze”) un Smiltenes novadpētniecības muzejam, informē Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.

“Tad mums vairs nav aktualitāte mākslas un mūzikas skolas, tās tiek nodrošinātas šeit (Viedrades kvartālā), lai viss ir racionāli, ir vienkopus un ērti apsaimniekojami. Bet Jāņukalna estrāde mums šobrīd jāsakārto ar pašu spēkiem un sabiedrības palīdzību, kā to varam izdarīt labi un skaisti. Nākamā gada pilsētas svētkos Jāņukalnā jau ir ieplānots viens pasākums,” stāsta Astrīda Harju.
Savukārt par 30 tūkstošiem eiro no pašvaldības budžeta Jāņukalna metu konkursa godalgu fondam, kas šobrīd izskatās zemē nomesti, viņa atteic, ka arī par sapni ir jāmaksā. “Mēs jau varam sapņu pilis celt, bet ir jāskatās uz reālajām iespējām,” atzīst domes priekšsēdētāja.

Vai firsta Līvena iecere piepildīsies?

Smiltenes novada pašvaldības Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja, arī Smiltenes pilsētas iedzīvotāju padomes locekle Velga Mālkalne sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka gan aptaujās, gan sarunās ir jūtama smilteniešu liela nostalģija un vēlme, lai Jāņukalnā atkal notiktu pasākumi.

“To saprot arī Smiltenes Kultūras centra darbinieki. Taču pašreiz estrādes zona ir ļoti neestētiska un pat bīstama, it īpaši skatītāju zona, – izņemot pirmo rindu, tai grūti piekļūt, neaizķeroties aiz koku saknēm vai izskalojumiem. Starp solu rindām nav trepīšu, pa kurām pakāpties un kur pieturēties. Ja var ar vienkāršu metodi kaut kādā veidā savest kārtībā skatītāju zonu, tad tur var organizēt pasākumus civilizēti un droši. Pašvaldībai, rīkojot pasākumus Smiltenes novadā, ir jāiegūst ieņēmumi. Tas nozīmē, ka bez maksas tādi nevar notikt, bet Jāņukalna gadījumā nevar prasīt biļetei cenu, ja skatītājiem un māksliniekiem netiek nodrošināts komforts. Ja gribam, lai Jāņukalnā kaut kas notiek, kaut kas ir jāliek pretī,” skaidro Velga Mālkalne. Ilgtermiņa vīzijā viņa saredz Jāņukalnu kā vienu no Smiltenes parkiem, kur cilvēkiem ir ērti atpūsties – ar rotaļu laukumiem bērniem un ar skaistiem pastaigu celiņiem. Jāņukalns ir tuvākā zaļā zona Rīgas ielas daudzdzīvokļu māju un visam apkārtnes kvartālam, kurā dzīvo daudz jauno ģimeņu ar maziem bērniem, kurām tas būtu aktuāli.

Jāņukalns, agrāk dēvēts par Jāņuparku, Smiltenes pilsētvidē ir sena vieta. 1910. gadā toreizējais Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens šo zemes gabalu nodeva Smiltenes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai uz visiem laikiem beztermiņa lietošanā. Dabiskajā iedobē tika izveidota brīvdabas estrāde, kurā pulcējās Smiltenes iedzīvotāji un viesi dažādās svinību reizēs. Teritorijai apkārt bija koka sēta ar ieejas vārtiem.

Līvens bija noteicis, ka Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai līdz 1914. gadam jāuzceļ ēka, kas kalpotu visai pilsētas sabiedrībai, un jāierīko parks ar spēļu laukumiem, velodromu un muzikāliem paviljoniem, lai dotu iespēju skolēniem un jauniem ļaudīm pavadīt brīvo laiku lietderīgās nodarbībās svaigā gaisā un attīstīt interesi par sportu.

Parka teritorijā bija aizliegts lietot stipros dzērienus un izcirst pieaugušos kokus.

20. gadsimta pirmajā pusē aiz Jāņukalna estrādes kalna galā atradās ēka. 1999. gada ziemā tā nodega un vairs netika atjaunota.

APTAUJA: https://poll.app.do/ko-pasvaldibam-budzeta-krizes-laikos-darit-ar-novadu

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.