Ziemellatvija.lv
Alūksnes novada Kultūras centrā 26. oktobrī norisinājās konference “Kopiena kopienai”, kuru organizē Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, un šāda konference norit ik gadu. Šoreiz konferenci kopumā apmeklēja 60 dalībnieki.
Turpināt darīt iesākto
Pasākuma vadītāja Santa Harjo-Ozoliņa uzsver, ka kopienas mainās un tām ir jāiet arī līdzi laikam. “No sadarbības, kopā radīšanas būs atkarīga arī kopienu nākotne. Mēs nemaz neesam tik naski uz sadarbību,” atzīst S. Harjo-Ozoliņa. Konferences tēma saistās tieši ar sadarbības nepieciešamību kopienās. To atzina arī konferences dalībnieks Smiltenes pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš. “Kopienā jābūt aktīviem cilvēkiem, kuri dara savas kopienas labā. Nesens piemērs Smiltenē kopienas spēkam saistās ar Mēra muižu. Pašvaldība vēlējās atsavināt šo muižu, taču kopiena teica nē, mēs negribam šo īpašumu nodot tālāk. Kopiena ļoti aktīvi iesaistījās, iesaistīja Latvijas medijus. Mums kā pašvaldībai pat nav izdevies piesaistīt televīziju, bet iedzīvotājiem gan. Viņi sasauca visus deputātus un notika lielas diskusijas. Pirmā diskusija bija asa, bet gala rezultātā izdevās panākt, ka muiža paliek kopienas rokās un tiek izstrādāts plāns, kā tālāk attīstīt šo muižu. Galvenais ir, lai līderi nenogurst un turpina darīt. Jūs, kopiena, varat ietekmēt lielas lietas. Arī deputāti ir cilvēki un viņus var pārliecināt ar spēcīgiem argumentiem, ne tikai skaļu bļaušanu,” teic E. Avotiņš.
Nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” un biedrības “Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece uzsvēra kopienas kopīgās aktivitātes un to, cik aktīvi darbojas Alūksnes novada Sabiedrības centrs. Viņa uzsvēra arī to, cik ļoti svarīga kopienā ir sadarbība. Kādā no piemēriem viņa skāra arī palīdzības sniegšanu ukraiņu kopienai un Ukrainai. “Mums mēdz teikt, cik tad var strādāt Ukrainai? Tā nav rotaļlieta, ka mēs varam paspēlēties un tad pamest malā, kad tā apnīk, sakot, cik tad varam dot Ukrainai? Dosim tikmēr, kamēr beigsies karš un tad arī palīdzēsim atjaunot Ukrainu,” uzsver Dz. Zvejniece, norādot uz to, cik būtiski kopienā ir iesākt svarīgās iniciatīvas un nenogurt no tām, bet turpināt darīt iesākto.
“Kopienā svarīgi ir cilvēki”
Jaunannas kopienu pārstāvēja biedrības “Interešu centrs Jaunanna” pārstāve Elita Jansone, kura pastāstīja, lai arī Jaunannas pagastā ir 363 iedzīvotāji, kopiena ir saliedēta un it īpaši aktīvi ir jaunieši. Lai arī daudzi no jauniešiem dodas studēt uz lielpilsētu vai citām valstīm, jaunieši vienmēr tur rūpi arī par Jaunannu. Šogad Jaunannā izveidojies arī dāmu klubiņš 50+ “Savam priekam”, kurā dāmas kopīgi darbojas un aktīvi pavada savu brīvo laiku. “Kopienā svarīgi ir cilvēki. Labiekārtojot un sakopjot mūsu apkārtējo vidi mēs gribam radīt jaunas vietas, kurās vietējā kopiena var saturīgi pavadīt savu brīvo laiku.” Jaunannā ir kāda īpaša kopienas tradīcija, kad 23. jūnijā cilvēku grupa dodas pie pagasta Jāņiem un Līgām, kuri piekrituši, ka pie viņiem ciemojas, un kopīgi svin svētkus ar dažādām aktivitātēm. “Šāda tradīcija mums jau ir daudzus gadus, un cilvēki jau maijā sāk interesēties, vai arī šogad nāksim ciemos. Šādā veidā noteikti stiprinām arī vietējo kopienu, kurai ir svarīga šī kopības sajūta,” stāsta E. Jansone. Viņa uzsvēra arī to, ka Jaunanna nākotnē noteikti vēlētos kļūt par viedo ciemu.
Neviena ideja neesot par traku
Biedrības “SATEKA” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne konferences laikā uzsvēra, ka biedrība “SATEKA” rīko mazos projektu konkursus un nu jau notikuši 11 projektu konkursi. Apstiprināta 81 projekta ideja, kura uzlabo vietējās kopienas dzīvi. Viens projekts var saņemt finansējumu līdz 500 eiro, un šis ir veids, kā kopienā atbalstīt aktīvus cilvēkus, kuri vēlas uzlabot savas kopienas dzīvi. Projektu izpildītāji piesaista arī vietējo uzņēmēju finansējumu, kā arī savu brīvprātīgo darbu. Šādā veidā kopienas ļaudis uzņemas atbildību par savu apkārtējo vidi un mērķtiecīgi realizē dažādas iniciatīvas, neapstājoties pie finansējuma trūkuma.
Savukārt Tirzas pagastu konferencē pārstāvēja “Tirzas pagasta attīstības biedrības” valdes priekšsēdētājs Nils Treijs. Viens no kopienas popularizēšanas veidiem ir tirzmaliešu grāmatu izdošana, kurās cilvēki apkopo savus dzīvesstāstus, kā arī Tirzas vēsturi. “Galvenais, ka kopš mūsu biedrības dibināšanas esam spējuši iekustināt cilvēkus un ir svarīgi, lai cilvēki notic savai varēšanai,” uzsver N. Treijs.
Biedrības “Ziemeļlatgales partnerība” valdes locekle Ieva Leišavniece no Balviem ar humoru pastāstīja par vietējo alus darītavu “Rols Ols”. “Kāpēc šāds nosaukums? Tāpēc, ka tas ir ļoti līdzīgs “Rolls Royce” – dārgajām automašīnām. Iedomājieties, ja kādreiz “Rolls Royce” pamana mūsu “Rols Ols” un iesūdz darītavu par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot līdzīgu nosaukumu. Iedomājieties, kas tā būtu mums par reklāmu,” asprātīgo ideju stāsta I. Leišavniece. Viņa dalījās arī ar iespaidiem par to, ka neviena ideja neesot par traku un ir svarīgi mēģināt realizēt pat šķietami neiespējamas idejas. Tā, piemēram, biedrība vēlas arī pamestajos ūdenstorņos uztaisīt observatorijas, lai no turienes varētu vērot zvaigznes.
Cilvēkiem vienmēr ir konkrētas vajadzības
Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena konferences laikā prezentēja tēmu saistībā ar kultūras un radošuma metodi identitātes un piederības veidošanā. Viņa uzsvēra, ka kopienās cilvēki ne vienmēr ir visu laiku aktīvi, jo ir dažādi darbi, kuros cilvēki arī nogurst. Raunas iedzīvotāji izveidojuši savu izdevumu “Rauna raksta”, kurā paši veido rakstus, printē un iesien avīzīti. Tajā tiek apkopoti Raunas iedzīvotāju atmiņu stāsti, aktualitātes utt. Šis ir labs piemērs, kā informatīva materiāla kopīga veidošana var saliedēt sabiedrību. Kāds pozitīvs piemērs Raunā saistās arī ar Raunas kapiem un tām apbedījuma vietām, kuras ir nozīmīgas Raunas iedzīvotājiem, bet, kurām nav piederīgo, lai apkoptu kapu kopas. “Mēs sanākam kopā un tīrām šīs kapu kopas. Pēc padarītā darba ēdam gardu zupu,” stāsta I. Plētiena. Viņa uzsver, ka būtiskākais kopienā ir paprasīt, kā līdzcilvēkiem vajadzētu palīdzēt, jo cilvēkiem vienmēr ir konkrētas vajadzības. “Neviens arī nekad nav atteicis, kad konkrēti pasakām, kā varam kādam palīdzēt,” teic I. Plētiena.
Efektivitātes eksperte Ginta Baltaisbrence konferences noslēgumā jautāja – vai ir iespējams izdarīt vairāk, darot mazāk? Bieži vien darba dienas laikā vairums cilvēku, 67% aptaujāto, risina dažādas problēmas, kas būtiski samazina darba efektivitāti. Galvenais arī darbā ar kopienu ir zināt savu mērķi un mērķtiecīgi uz to iet. No daudzām problēmām var izvairīties, skaidri definējot savu mērķi, līdz ar ko izkristalizējas arī veicamie uzdevumi. “Nereti tā vietā, lai vienkārši lietas darītu, mēs runājam par to, kā tās darīt, kas mums nozog laiku,” teic G. Baltaisbrence. Būtiski ir apzināties laika vērtību un izprast, ka katra iniciatīva kopienā prasa savu laiku un to ir svarīgi ņemt vērā. Bieži vien cilvēki patērē laiku, risinot lietas, kurās viņiem nav iemaņu, līdz ar to ir būtiski kopienu nodrošināt ar iemaņām, kas palīdz attīstīt savas iniciatīvas no idejas līdz rezultātam.
Konference noritēja projekta “Alūksnes NVO atbalsta centrs – kopienu līderis” ietvaros.
Diāna Lozko
Reklāma