Ilze Fedotova
Kā palīdzēt iekļauties vietējā kopienā cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ bijuši spiesti pamest savu valsti un ierasto vidi? Militāro konfliktu, dabas stihiju, sociālekonomisko un citu problēmu ietekmē pieaugot patvēruma meklētāju skaitam, šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks visā pasaulē.
Lai diskutētu par šiem un citiem jautājumiem, nupat konferencē tikās Smiltenes tehnikuma, Sjēnas, Parīzes un Bursas sadarbības iestāžu, kā arī Smiltenes novada pašvaldības pārstāvji. Savukārt vēlāk, dienas otrajā pusē, viesiem no ārzemēm tika piedāvāta kultūras programma, kurā viņiem bija iespēja iepazīt mūsu tradīcijas pirmssvētku noskaņās.
Trešdien Smiltenes tehnikumā starptautiskā sadarbības “Erasmus+” projekta “Kultūra, amatniecība un pilsonība. Sociālās kompetences un profesionālās izglītības pilnveide, izmantojot kultūras resursus” (“Culture, craft and citizenship. Fostering social and professional inclusion by means of kultural resources”) ietvaros norisinājās starptautiska diskusija “Kultūras un izglītības nozīme sabiedrības saliedēšanā un iekļaušanā”, kurā tika runāts par kultūras un izglītības nozīmi imigrantu un cilvēku ar ierobežotām iespējām iekļaušanā darba tirgū un vietējā sabiedrībā.
Konferenci vadīja un organizēja Smiltenes tehnikuma starptautisko projektu vadītāja Līga Krūmiņa. Smiltenes pašvaldību pārstāvēja Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs, speciāliste iekļaujošās izglītības jautājumos Sanita Bormane, Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Velga Mālkalne, kultūras jomas vadītājs Edgars Raginskis.
Projekta dalībnieki no Itālijas – Sjēnas skolas “Scuola Edile e Sicuredil Cpt Siena” – dalījās radošajā pieredzē, ieceļotājus iesaistot skulptūru restaurēšanā. Par migrantu integrāciju Francijā, rosinot viņus apgūt sienu apgleznošanu, dekoratīvo krāsojumu un fresku restaurāciju, pastāstīja pārstāvji no privātās izglītības iestādes “Artemisia Formation” Parīzē. Savukārt sadarbības partneri no Turcijas – pārstāvji no muzeja “Bursa Metropolitan Minicipality – Zafer Mah” Bursā – stāstīja par migrantu integrāciju, piedāvājot viņiem iespēju apgūt flīžu un šķīvju apgleznošanu, izmantojot 15. gadsimta tehnikas.
Konferencē tika uzvērts, ka līdz ar karu Ukrainā arī Smiltenes novadā intensīvi tiek domāts par to, kā iebraukušajiem cilvēkiem palīdzēt iekļauties vietējā kopienā, kā nodrošināt viņiem latviešu valodas apguvi, iepazīstināt ar vidi, vietējo kultūru un tradīcijām. Bērniem un jauniešiem svarīgi iegūt izglītību un pilnveidot talantus, bet pieaugušajiem – atrast darbu, justies vajadzīgiem un pieņemtiem vietējā kopienā.
Smiltenes tehnikumā piederība vietējai kopienai un tradīcijām tiek stiprināta, rosinot izpratni par latvisko dzīvesziņu un tradicionālo virtuvi.
Kā stāsta L. Krūmiņa, šonedēļ laikā no 11. līdz 16. jūnijam Smiltenes tehnikumā viesojas 12 sadarbības partneri no Francijas, Itālijas un Turcijas, kas ciemos ieradušies “Erasmus+” projekta “Kultūra, amatniecība un pilsonība. Sociālās kompetences un profesionālās izglītības pilnveide, izmantojot kultūras resursus” ietvaros. “Projekts koncentrējas uz virkni aktivitāšu, analīžu un pedagoģisku darbu, kas kalpo projekta vispārīgajam mērķim, proti, dot iespēju cilvēkiem ar ierobežotām iespējām stiprināt un/vai uzlabot savas starpkultūru kompetences un aktivizēt viņu pilsonisko līdzdalību, lai veicinātu iekļaušanos vietējā sabiedrībā un darba tirgū un nodrošinātu viņu piekļuvi ilgtspējīgām, kvalitatīvām darba vietām,” viņa norāda un dara zināmu, ka projekta ietvaros plānots izveidot interaktīvu spēli latviskās dzīvesziņas izpratnes veicināšanai. Tā būs brīvi pieejama arī ikvienam novada iedzīvotājam un tūristiem. Tāpat iecerēts izstrādāt mācību moduli un sagatavot skolotājiem rokasgrāmatu, lai atvieglotu imigrantu iekļaušanu mācību stundās, palīdzot viņiem izprast vietējo kultūru un tradīcijas.
Konference nebija vienīgais pasākums, kurā piedalījās tik tālu ceļu mērojuši viesi. Viņiem bija iespēja piedalīties arī meistarklasē, kur kopā ar Tūrisma mācību programmu nodaļas profesionālo priekšmetu skolotāju Vitu Auderi mācījās siet sieru, darīt kvasu, cept pīrādziņus – gatavot cienastu Jāņu ielīgošanas pasākumam, kas izvērtās par varen jestru pasākumu ar visām latviskās dzīvesziņas tradīcijām. Proti, pievakarē Kalnamuižā zem vecajām liepām un ozoliem skanēja Līgo dziesmas, tika pīti vainagi, iedegts ugunskurs, lai ārzemju viesi gūtu ieskatu vieniem no mūsu skaistākajiem un tradīcijām bagātākajiem gadskārtu svētkiem. Ielīgošanas aktivitātes vadīja folkloras kopa “Rudzupuķe”, iesaistoties tehnikuma skolotājiem. “Šī jau ir pirmssvētku nedēļa, tāpēc šis ir īpaši pateicīgs laiks, lai ārzemju viesus iepazīstinātu ar mūsu kultūru, svētku svinēšanas tradīcijām, sākot no mielasta gatavošanas un beidzot ar kopīgu laika pavadīšanu. Kā daži no viņiem atzina, aizbraucot mājās, būs īpaši daudz jauku atmiņu par viesošanos šeit, Smiltenē,” atzina L. Krūmiņa, folkloras kopas “Rudzupuķe” vadītāja.
Viesu uzņemšanā un projekta īstenošanā lielu darbu bija ieguldījuši: Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja Madara Ciemiņa, ķīmijas skolotāja Lauma Dišlere, Tūrisma mācību programmu nodaļas vadītāja Ira Gaile, latviešu valodas un literatūras skolotāja Baiba Granta, profesionālo priekšmetu skolotājas Elīna Ozoliņa, Vineta Roskoša, Sanda Veismane, Maija Jančevska, Gunārs Auders, kā arī 4. pavāru/konditoru, 3. un 4. viesmīlības pakalpojumu kursu audzēkņi.
SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.
Reklāma