Katastrofālais ēku renovācijas temps Latvijā

Daudzdzīvokļu ēkas atjaunojot līdzšinējā tempā paies pusotrs gadsimts; „MadCity2023” pasākumā konferencē meklēs risinājumus, kā pārvērst mikrorajonus par žilbinošu dzīves un atpūtas vietu.

Latvijas mikrorajonos dzīvojošie kā vienu no būtiskākajām problēmām atzīst ēku slikto vispārējo stāvokli. Arī statistika nav iepriecinoša: Latvijā 14 gadu laikā atjaunoti vien 8 % no kopumā uz atjaunošanu gaidošu 23 000 namu, kas ir uz pusi mazāk nekā to paveic kaimiņos – Lietuvā. Lai gan 56 % Latvijā dzīvojošo ir domājuši par ēku renovāciju, trešdaļa neplāno to darīt tuvākajā laikā, bet Rīgas mikrorajonos dzīvojošie ir vēl kūtrāki: 42 % nedomā par ēku atjaunošanu. Rodot risinājumus aktīvākai ēku atjaunošanai valsts varētu apgrozīt teju 12 miljardus eiro. Arī apkaimju iedzīvotāji, redzot vairāk pozitīvu piemēru, kas sekmē mikrorajona attīstību, varētu aktivizēties. Šobrīd 42 % Latvijā dzīvojošo nav nekādas sadarbības ar kaimiņiem ēkā vai apkārtnē, kurā dzīvo.

Rīgā 2. novembrī jau septīto reizi norisināsies starptautiskais pilsētplānošanas pasākums „MadCity 2023”, kas šogad veltīts vienam no Latvijas un Baltijas nozīmīgākajiem pilsētplānošanas izaicinājumiem – padomju mikrorajonu atdzīvināšanai un cilvēciskošanai. Tas ir būtiski, jo mikrorajonos – masīvos tipveida mājokļu projektos – Latvijā dzīvo vairums iedzīvotāju, Rīgā vien tajos mitinās 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, turklāt 61 % no tiem dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, kuras celtas līdz 1980. gadam, kas ir morāli un tehniski novecojušas.

Kāpēc ēku renovācijas process ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā ir tik pasīvs? Eksperti meklēs atbildes un risinājumus pilsētplānošanas konferencē „MadCity 2023”, bet jau pirms tās norāda: mikrorajonos visi dzīvokļi ir privatizēti 1990. gados, kopīpašumu apsaimniekošanas vienību un apsaimniekošanas noteikumu izveides process bijis visai neveikls. Ir arī bijusi vāja kolektīvo lēmumu pieņemšanas kultūra, jo nereti pat divi kaimiņi nespēj izšķirt strīdus par kopīgām lietām savā tuvākajā apkaimē, bet mikrorajonos zem viena ēkas jumta ir simtiem cilvēku. Kustība „MadCity” Facebook lapā uzklausīja lietotāju domas par pasivitāti, un diskusijā par šķēršļiem ēku renovācijā 49 % arī pauda uzskatu, ka iemesls ir tas, ka ēku iedzīvotāji nespēj pieņemt kopīgus lēmumus, bet otra populārākā atbilde, kāpēc renovācija norit tik lēnu un pasīvi, – ierobežoti finanšu līdzekļi. „MadCity” sadarbībā ar sociālo un mediju pētījumu uzņēmumu „Kantar” šī gada oktobra sākumā veica pētījumu, tiešsaistes intervijās aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Aptauja arī apstiprināja vājas sadarbības tendenci: 42 % aptaujāto nav nekādas sadarbības ar kaimiņiem ēkā vai apkārtnē, kurā dzīvo. Lai pāatrinātu ēku renovācijas procesu, eksperti, balstoties pēdējās desmitgades pieredzē, secina, ka komunikācija un informācija ir galvenais virzītājspēks. Pašvaldībai (vai to izveidotām vienībām) jāiegulda darbs, lai pārliecinātu kopienas un nodrošinātu tām skaidru vīziju un rīkus, kas darbojas vislabāk. Daļa no problēmas ir arī stāsti „renovācija nogāja greizi”, kas attur kopienas iesaistīties.

Pasākumā uz daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas perspektīvu uzmanību vērsīs Mārtiņš Tīdens, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos. Viņš identificējis problēmu un radis iespējamus risinājumus, kā varētu aktivizēt ēku atjaunošanu, vienlaikus ļaujot valstij apgrozīt teju 12 miljardus eiro. Eksperts norāda: no 2009. gada līdz 2023. gada beigām Latvijā ir atjaunotas ~ 2000 daudzdzīvokļu ēkas no Latvijā kopumā 23 000 atjaunojamu ēku (dati saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumo „Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija”). Šādā tempā turpinot, visu ēku atjaunošanai būs nepieciešams vēl 161 gads. Salīdzinājumam: Lietuvā gadā atjauno ap 300 ēku, Igaunijā – ap 200, bet Latvijā 143 daudzdzīvokļu ēkas.

M. Tīdens uzskata, ka ēku renovāciju bremze ir birokrātija un programmu laikietilpīgums, un cilvēkiem grūti saprotami programmas nosacījumi. Tas mazina ne tikai iedzīvotāju interesi dalībai programmā, bet arī būvnieku iesaisti, jo tie ir ilgam laika posmam iesaldēti līdzekļi. Min vēl dažus aspektus, kas bremzē atjaunošanu: atkarība no ES fondu finansējuma un programmu nosacījumu saskaņošana, savukārt viļņveidīga finansēšana, kas nespēj nodrošināt stabilu ēku atjaunošanas pieprasījumu un būvniecības piedāvājumu, neveicina būvniecības cenu stabilitāti un atbilstošu būvmateriālu piegādi. Jaunajā „Altum” programmā minētās 49 % kapitāla atlaides vietā reālais atbalsts sasniedz ap 30% (PVN un neattiecināmās izmaksas). Eksperts domā, ka risinājums būtu, piemēram, iespēja ēkas atjaunot pa kārtām, paredzot mazāku atbalsta intensitāti. Noteikumiem būtu jābūt viegli saprotamiem dzīvokļu īpašniekiem, ēku apsaimniekotājiem un būvniekiem. Palīdzētu arī, piemēram, sagatavota vienkārša un saprotama, pastāvīga ar nemainīgiem nosacījumiem „Altum” līdzfinansējuma programma ar beznosacījumu atbalstu 30 % apmērā, ja tiek panākts 30 % energoefektivitātes uzlabojums apkurei. Stimuls būtu arī, ja valsts atrastu iespēju nodrošināt vai aizņemtos, piemēram, 100 miljonus eiro, nosakot atbilstošas garantijas aizdevējam. „Pieņemot, ka vienas ēkas atjaunošana izmaksā 0,5 miljonus eiro, visu nepieciešamo ap 23 000 Latvijas daudzdzīvokļu māju atjaunošana, ieguldot 30 % jeb 3,45 miljardus eiro, valsts ekonomikai radītu 11,5 miljardu eiro apgrozījumu,” norāda M. Tīdens. Veidojoties stabilam pieprasījumam, Latvijā arī straujāk attīstīsies būvmateriālu ražošana, jo tā būs ekonomiski pamatota, secina viņš. Vairāk identificētās problēmas un risinājumus viņš atklās konferences laikā.

Iedzīvotāju aptauja: 21 % Latvijas mikrorajonos dzīvojošos uztrauc ēku sliktais stāvoklis

Kā vienu no trim būtiskajām problēmām, dzīvojot mikrorajonā, 21 % aptaujāto Latvijas mikrorajonos mītošo un 24 % rīdzinieku, kas dzīvo mikrorajonos, min sliktu ēku vispārīgo stāvokli, liecina „MadCity” sadarbībā ar „Kantar” nule kā veiktā aptauja. (Divas citas būtiskās problēmas, ko min Latvijas iedzīvotāji – slikto autoceļu un piebraucamo ceļu stāvoklis, ietvju asfalta sliktais segums (38 %) un autostāvvietu trūkums (27 %). Šīs problēmas ir aktuālas pat pusei Rīgas mikrorajonos dzīvojošo.)
Aptauja arī parāda, ka 56 % Latvijas iedzīvotāju ir domājuši par par ēkas, kurā dzīvo, renovāciju, bet 30 % no tiem tuvākajā laikā neplāno to darīt, jo vai nu trūkst līdzekļu vai arī nav kaimiņu atbalsta. Trešdaļa jeb 33 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vispār nav domājuši par ēku renovāciju. Rīgas mikrorajonos dzīvojošie ir vēl kūtrāki: 42% to iedzīvotāju nav domājuši par ēku atjaunošanu. Tiesa, 11 % Latvijas iedzīvotāju jau ir veikuši ēku renovāciju.
„No veiktās aptaujas redzam, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo līdz 1990. gadam celtās daudzdzīvokļu mājās. Neraugoties uz to, ka lielākā daļa mūsu pilsētu iedzīvotāju 21. gadsimta 20. gados dzīvo apstākļos, kurus nevarētu raksturot kā pieņemamus, tomēr 58 % aptaujāto neplāno mainīt savu dzīvesvietu. Tāpēc jautājums – kā iedzīvotājiem, uzņēmējiem un investoriem attīstīt pievilcīgu un mūsdienīgu pilsētvidi un kas būtu darāms uzņēmumu, pašvaldību un valsts līmenī, lai mikrorajonus pārvērstu par žilbinošu dzīves un atpūtas vietu, – būs arvien aktuālāks. Ēkas tehniski noveco, tām nepieciešama ne tikai siltināšana, bet arī citi renovācijas darbi, savukārt jaunu ēku būvniecība ir minimāla. Arī iedzīvotāju iesaiste kopienās ir pasīva, lai gan pamazām situācija uzlabojas,” saka „MadCity” galvenais organizators Neils Balgalis, aicinot uz starptautisko pilsētplānošanas pasākumu „MadCity”. Tajā kopā artrīs Baltijas galvaspilsētu – Rīgas, Tallinas un Viļņas – galvenajiem arhitektiem, publiskās pārvaldes un pilsētplānošanas jomas ekspertiem no Latvijas, Lietuvas, Somijas, Beļģijas, Polijas un Japānas, mikrorajonu iedzīvotājiem un citiem interesentiem kopīgi meklēs atbildes uz jautājumiem „vai?” un „kāpēc?”, diskusijās rodot potenciālus risinājumus, kas padarītu mikrorajonus „žilbinošus”.

Aicinām uz „MadCity 2023”!

2023. gada 2. novembrī jau septīto reizi Rīgā norisināsies starptautiskais pilsētplānošanas pasākums „MadCity 2023”. Šogad pasākums notiks Rīgas Stradiņa Universitātes aulā un tam dots nosaukums „Žilbinošais mikrorajons”. Pasākums ir veltīts vienam no Latvijas un Baltijas nozīmīgākajiem pilsētplānošanas izaicinājumiem – padomju mikrorajonu atdzīvināšanai un cilvēciskošanai. Problēmas, kas skar tradicionālos mikrorajonus, ir daudz un dažādas: nolietojies dzīvojamais fonds, publiskās ārtelpas kvalitāte neatbilst mūsdienu pilsētplānošanas principiem, mikrorajonu pilsētvide neveicina iedzīvotāju sadarbību un saliedēšanos utt. Mikrorajonos joprojām dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, un tieši tāpēc ir jārod jauni un nestandarta risinājumi, lai tos padarītu par labāku un pilsētas mērogā integrētāku vietu dzīvei.

Pasākuma laikā tiks godināti labākie pieredzes stāsti un cilvēki, kas virzījuši pārmaiņas un devuši pienesumu mikrorajona attīstībā. „MadCity 2023” nobeigumā tiks organizēts zibenshakatons jeb konkurss „Āgenskalna priedes – ko un kā?”, kura laikā ģenerēs idejas teritorijas uzlabošanai. Zibenshakatonā būs iespēja piedalīties ikvienam „MadCity 2023” dalībniekam, kuram rūp mikrorajona liktenis.

„MadCity” ir neparastu notikumu un ideju radīšanas vieta, kurā kopīgi meklē inovatīvus risinājumus pilsētu teritorijām un rosina uz nozīmīgām pārmaiņām pilsētās, sekmējot sadarbību un iedrošinot politiķus rīcībai. Tas ir vienīgais pilsētplānošanai veltītais regulārais pasākums Baltijā. „MadCity 2023” pasākuma lieldraugs – „Depo”.

Vairāk informācijas un programma: https://madcity.lv/

Neils Balgalis, Grupa93/madcity