Kara uzsācējs neuzvarēs nekad!

Kopš pagājušās ceturtdienas nekas vairs nav tā, kā bijis līdz šim. Viens varas un lielummānijas apsēsts tirāns nolēma, ka viņam ir tiesības noteikt, kurai valstij pienākas būt neatkarīgai, bet kurai ne. Par aizbildinājumu kalpo Krievijas un krievu tautas intereses un drošība.

Vai to krievu intereses, kas šajā konfliktā iet bojā, atdod savas dzīvības, to, kas zaudē dēlus, tēvus un brāļus? Vai to krievu interesēs, kas nevēlas karu, protestē pret karu un tiek apcietināti? Vai viņš vispār pajautāja krievu tautai, vai tā vēlas šo karu? Nav jēgas jautāt, jo šā tirāna valdīšanas laikā vēlēšanas tiek pakārtotas un pasniegtas tā, kā nepieciešams bandītu grupējumam, kas sagrābis varu valstī. Tam, kas dzīvo greznās pilīs, kura naudas summas tiek glabās nīstās Rietumu pasaules bankās, kura bērni dzīvo un mācās Eiropā, kas pats dzīvo greznībā un pārticībā, kamēr lielākā daļa valsts un tautas grimst nabadzībā.

Šeit nav runa par Krievijas valsts un tautas interesēm, nē, šeit runa ir tikai un vienīgi par valdošās varas interesēm, kas, atrauta no tautas, sarīko 21. gadsimtā neiedomājamu vardarbības aktu. Kopš pēdējā lielā kara, ko, starp citu, PSRS uzsāka kopā ar fašistisko Vāciju, kas ir dokumentāli pierādīts fakts, ir pagājuši sazin cik gadi, vadonim un viņa bandai nepieciešams jauns karš, jauni panākumi, jauni obeliski un uzvaras parādes. Dīvainā kārtā fašisms atdzimis valstī, kas sevi pasludina par lielāko fašisma ienaidnieku. Tomēr tirānam ir jāsaprot, ka ikviens tirāns agrāk vai vēlāk tiek aizslaucīts vēstures mēslainē. Vai mumificēts un nolikts nebeidzamai apskatei mauzolejā.

Ir tādi arī Latvijā, kas sajūsminās par tirānu, viens no tādiem ir kāds mans paziņa. Gaida, kad Krievija izdarīs ar Latviju to pašu, ko ar Ukrainu šobrīd dara. Cilvēks bez izglītības, bez profesijas, bez ģimenes, draugiem. Uzskata, ka Latvija un Rietumi vainīgi pie visām viņa neveiksmēm. Tomēr šādi domājošiem ir jāsaprot, ka neveiksminieks arī Krievijā ir neveiksminieks un Latvijas okupēšana viņu problēmas un neveiksmes neatrisinās.

Notikumi Ukrainā parāda, cik labi, ka paguvām iestāties NATO. Es saprotu tos, kas saka, ka Latvijai ir jābūt neatkarīgai no jebkādām savienībām un militārām organizācijām, tomēr Ukrainas piemērs mums parāda, ka, dzīvojot blakus tādam agresīvam kaimiņam, būt pašiem par sevi nav iespējams. Ja mēs nebūtu NATO, visticamāk, jau būtu pievienoti Krievijai. Un nav nekādas garantijas, ka pēc Ukrainas tirāns kopā ar savu varaskāro sabiedroto no Baltkrievijas nemēģinās uzbrukt Latvijai. Apetīte rodas ēdot.

Lai Dievs ir kopā ar Ukrainu, ar Latviju un visu civilizēto pasauli! Karš un tā uzsācējs neuzvarēs nekad!