Kad gaidāmi pirmie pavasara vēstneši? Novērojumos dalās laika zīmju vērotājs

Februāris ir kalendārās ziemas pēdējais mēnesis. Tas ir laiks, kad melnais krauklis taisa ligzdu un mēneša beigās kraukļu mātīte dēj olas. Sāk “zāģēt” lielā zīle, un pirmo dziesmu skandina dzeltenā stērste. Sākas zīdastu pavasara ceļošana un sarkankrūtīšu pārvietošanās, bet lācenei migā piedzimst lācēni. Arī sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara, savā blogā raksta laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.

Ticējums vēsta, ja Metenī snieg un dziļš sniegs, vasarā būs daudz sēņu un ogu. Ticējumi par februāri saka, ja sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris silts, tad pavasaris auksts, bet, ja lietains, pavasaris un vasara slapji. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā.

“Ja seko ticējumam – kāds 1. decembris, tāda ziema –, tad februārim, tāpat kā iepriekšējiem diviem ziemas mēnešiem, vajadzētu būt ar mērenu salu, īslaicīgiem atkušņiem un mēnesim atbilstošu nokrišņu normu,” atklāj V. Bukšs.

Viņš saka, ka līdz pat Lieldienām ziema spēlēsies ar pavasari. Lielākoties arī gaisa temperatūra būs svārstīga – naktīs piesals, pa dienu pakāpsies virs nulles. “Tādas īstas pavasara vēsmas un jauku laiku varam sagaidīt uz aprīļa vidu vai aprīļa otro pusi. 6. februārī bija Dārtas un Dorotejas, arī Metenis. Ticējumi vēsta, kāds laiks šajā dienā, tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris būs silts. Ja sniegputenis – būs vēls pavasaris. Pie mums, Viļakas pusē, bija gana brāzmains laiks, bet brīdi uzspīdēja saulīte. Tieši aizvakar, Meteņos, sadzirdēju lielās zīles dziesmu, tā saukto “zāģēšanu”. Tā ir zīme, ka arvien biežāk sāksim novērot pavasara vēstnešus. Tuvāk mēneša beigām varētu novērot arī gājputnu atgriešanos,” laikrakstam atklāj laika zīmju vērotājs.

Taujāts, kas tad īsti ir Meteņdiena, viņš skaidro, ka Meteņdiena ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts vidus­punkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos – par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds meti apzīmēja laika griežus, tāpēc arī Meteņi ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.

Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji šogad ir 13. februārī. Tas ir sensenā Jaungada nosaukums un Jaunā Saules gada sākums. “Pēc senas tradīcijas 6. februārī tika atzīmēts tā saucamais senču Metenis, kas ir palicis kalendāros, ko arī mūsdienās vairāk saprotam ar Meteņdienas tradīcijām. Var teikt, ka ar Meteni ir līdzīgi kā ar Jaungadu un Veco jaungadu. Meteni var svinēt dažādos datumos. Tāpēc ir arī šis otrs datums. Ja pie tiem turamies, tad šis datums vairāk saistīts ar kristiešu svētku kalendāru, jo 14. februārī šogad ir Pelnu diena, kad sākas Lielais gavēnis, bet Meteņus atzīmē dienu pirms, tātad šogad tas ir 13. februāris,” paskaidro V. Bukšs.

Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākas aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkarte tikpat bagāta kā Ziemassvētkos, bet, lai augtu gari mati un lini, jāvāra cūkas aste un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un “dzina Meteni”. Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas astotniekā.

“Kopumā februāris rādās būt tuvu ikgadējiem vidējiem mēneša rādītājiem temperatūras ziņā, bet ar nokrišņiem drusciņ mazāk kā parasti. Sniega sega, lai arī atkušņos saruks un īpaši nepapildināsies, vismaz Latvijas austrumpusē vēl nekur nepazudīs. Ja paraugāmies plašāk, tad pie mums tie kontrasti vislabāk manāmi. Latvijas otrā pusē pavasaris atnāks manāmi ātrāk. 3. februārī biju Jelgavā, tur sniega nebija ne kripatiņas un gaiss tāds pavasarīgs, bet, atbraucot mājās uz Viļaku, apkārt viss balts, kārtīgi sasnidzis, izveidojusies manāma sniega sega,” novērojumos dalās V. Bukšs.

Pēc laika zīmju vērotāja piezīmēm, februāra otrajā pusē augošā mēnesī, laikā no 16. līdz 20. februārim, pārsvarā gaidāms laiks bez nokrišņiem. Temperatūra dienas laikā robežās no 0 līdz mīnus 7 grādiem, bet naktīs, debesīm skaidrojoties, dažviet var pazemināties līdz mīnus 15 grādiem. Savukārt februāra beigās pilnmēnesī, no 24. līdz 29. februārim, atkal palielināsies nokrišņu iespējamība un temperatūra dienas laikā pietuvosies plus 3, plus 7 grādu robežai. Mēneša pēdējās dienās, kad starp mākoņiem uzspīdēs saulīte, varēs sajust arī silta gaisa plūsmu un sniegs jau sāks smaržot pēc pavasara.

V. Bukšs aicina februāra otrajā pusē biežāk ieklausīties dabā un vērot debesis, jo līdz ar pavasara vēsmām sagaidīsim pirmos gājputnus, kukaiņu pamošanos un sulu kāpšanu kokos. Starp citu, Smiltenes novadā atsevišķās vietās kļavu sulas jau tecinātas šī mēneša sākumā.

Laika zīmju vērotājs atzīmē datumus februārī, kad īpaši jāvēro laikapstākļi:

14. februāris – Pelnu diena un viena no Vēja dienām. Sākas Lielais gavēnis. Pelnu dienā uz tīruma, dārzos, lopiem spalvā kaisa pelnus. Pelnus ber drēbes kulītēs un cits citam piekarina pie apģērba. Cep pelnu plāceni.

15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.

24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā kustoņu diena. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.