Sandra Pētersone
Blomes tautas nama rokdarbnieču kopa “Blumenhof” janvārī nosvinējusi 10 gadu jubileju, sarīkojot svētkus un ielūdzot uz tiem ciemiņus.
Šobrīd kolektīvā adīšanas un tamborēšanas prasmes apgūst un pilnveido 13 rokdarbnieces, bet “Blumenhof” vadītāja Inese Puriņa saskaitījusi, ka 10 gadu laikā viņu bijis pavisam 26, tikai viena darbojusies ilgāk, cita īsāku brīdi.
Ir jāmācās visu mūžu
Trīs rokdarbnieces “Blumenhof” ir visus 10 gadus: Ilona Avotiņa, Mārīte Nulle un Vija Grosberga. Taujāta, kas notur tik ilgi šajā kolektīvā, Vija Grosberga “Ziemeļlatvijai” atteic, ka tas ir satikšanās prieks un vēlme iemācīties kaut ko jaunu.
“Cilvēks visu laiku dzīvo un mācās. Jauki ir arī tas, ka mūsu kolektīvam ir gudra, zinoša, gados jauna vadītāja, kura māk pielāgoties gan vecākai, gan jaunākai paaudzei un ietur distanci, lai nevienam ļaunu neizdarītu, lai vienu pārāk neizceltu vai pārāk nenoliktu. Tas kolektīvu saliedē. Liels paldies arī mūsu tautas nama vadītājai Gitai Skadiņai, viņa mācējusi piesaistīt cilvēkus, un labi, ka mums ir tāds saieta nams Blomē,” uzsver Vija Grosberga.
Par mācīšanos visa mūža garumā viņai piekrīt blomēniete Ieva Drozda, kura “Blumenhof” par savu kolektīvu sauc no 2015. gada. Ieva novērtē gan iespēju satikties ar domubiedriem, gan izdevību izmantot vadītājas Ineses Puriņas apkopoto un piedāvāto plašo materiālu klāstu: rokdarbu žurnālus, internetā atrastās rokdarbu lapas un tamlīdzīgi.
Inese Puriņa dzīvo Raunā, 12 gadus vada Cēsu novada Liepas rokdarbu pulciņu “Kamolītis” (arī Liepas rokdarbnieces ieradās uz “Blumenhof” 10 gadu jubileju), bet Blomē nokļuva pēc Blomes tautas nama vadītājas Gitas Skadiņas uzaicinājuma pasniegt nodarbības rokdarbos.
“Tajā laikā es nodarbojos ar tapošanu, abi ar vīru braukājām pa Latviju un vadījām nodarbības. Kad piekritu strādāt arī Blomē, nebija pat domas, ka tas izvērsīsies 10 gadu garumā, taču 10 gadi paskrējuši nemanot. Adīšanu un tamborēšanu var mācīties visu mūžu, un vēl ir svarīgi rokdarbniecēm iemācīt to darīt pašām, nevis parādīt soli pa solītim priekšā. Taču tas laikam ir pats grūtākais,” teic Inese Puriņa.
Parādīt skaisto un dalīties mīlestībā
“Blumenhof” rokdarbnieces savas prasmes ir rādījušas pasākumā “Satiec savu meistaru”, izlikušas darbus izstādēs, pirms pieciem gadiem piedalījušās Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos un cer tajos savus rokdarbus parādīt arī šogad.
Vienu daļiņu no viņu veikuma jubilejai par godu sarīkotajā izstādē Blomes tautas namā redzēja Grundzāles kultūras nama vadītāja Inga Lazdiņa, kura bija ielūgta uzstāties “Blumenhof” svētku koncertā. “Biju patīkami pārsteigta, – tur ir smalkas lietas. Man ļoti patīk, ka sievietes kaut ko tādu dara. Manuprāt, tā ir sava veida terapija, un katrs pats zina, ko tas viņam dod. Tā ir arī sava veida dvēseles izlikšana, kad tu parādi citiem, kāds skaistums ir tevī. Savā ziņā tā pat ir mīlestība, ko cilvēks ar saviem rokdarbiem dāvā pasaulei,” domā Inga Lazdiņa.
Arī viņai patīk adīt, tamborēt un šūt, bet Ingai ir vēl viens hobijs – viņa šuj rotaļu zirdziņus uz kātiņa. Nesen 20 tādi, speciāli pēc pasūtījuma darināti kumeliņi aizceļojuši uz Mārupes bērnudārzu “Namiņš”, lai tā audzēkņiem būtu interesanti sporta un mūzikas nodarbībās.
Reklāma