Joprojām pastāv mīts – Valkā dzīvokļi ir brīvi pieejami

Kopš augusta Valkas novada dzīvokļu komisijas sekretāre Līga Metuzāle strādā un apmeklētājus pieņem pašvaldības ēkā Rīgas ielā 25. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņa atzīst, ka iedzīvotājiem nemazinās interese par iespēju dzīvot pašvaldībai piederošos dzīvokļos, bet diemžēl to aizvien trūkst.

Apkopojot pēdējo divu gadu datus, L. Metuzāle secina, ka vispārējā rindā uz pašvaldības dzīvokļiem ir aptuveni 200 cilvēki, bet pašvaldības rocība atļauj gadā piešķirt vidēji 35 mājokļus. Vēl ir pirmās kārtas rinda un rinda par dzīvokļu apmaiņu. Ir vairākas iedzīvotāju kategorijas, kas jāuzņem pirmās kārtas rindā – tie ir bērni bāreņi, aizbildniecībā bijuši bērni, kuriem pēc pilngadības sasniegšanas pēc likuma pienākas apdzīvojamā platība, pensijas vecumu sasniegušas maznodrošinātas personas vai personas ar invaliditāti, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās platības, kā arī personas, kuras atgriežas no ieslodzījuma vietām un kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bijusi Valkas novadā, ja tām nav iespējams dzīvot iepriekš deklarētajā dzīvesvietā.

 L. Metuzāle skaidro, ka arī vispārējā rindā ir prioritārā grupa. Proti, ja pašvaldībai vai kādam novada darba devējam ir nepieciešams kāds speciālists ar specifiskām zināšanām vai izglītību, pēc darba devēju lūguma dzīvokļu komisijā tiek izskatīta iespēja šiem cilvēkiem piešķirt pašvaldības dzīvokli. Taču gala lēmums par dzīvokļu piešķiršanu pieder novada domes deputātiem. Vispārējā rindā prioritāri ir arī pensionāri pēc septiņdesmit gadu vecuma.  

Dzīvokļu komisijas sekretāre atzīst, ka joprojām sabiedrībā valda mīts, ka Valkā dzīvokļi ir brīvi pieejami. Taču pēdējos gados pašvaldības dzīvojamais fonds ir samazinājies. Proti, faktiski nav brīvu dzīvokļu, bet cilvēki grib dzīvot Valkā. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka pilsētā un arī pāri Latvijas – Igaunijas robežai – Valgā un tās apkārtnē – var atrast algotu darbu.

“Darīt šo darbu būtu patīkamāk, ja brīvo dzīvokļu būtu daudz vairāk. Dzīvokļu komisija strādā ar tiem mājokļiem, kurus mums kā brīvus ar paziņojumu nodod SIA “Valkas Namsaimnieks”. Septembrī ar novada domes lēmumu varam piešķirt astoņus dzīvokļus – divi no tiem ir Valkas pagasta Sēļos, bet pārējiem pilsētā nepieciešams remonts. Tā tas ir, ka ne vienmēr, ja dzīvoklis ir atbrīvojies, tas uzreiz ir apdzīvojams. Diemžēl ir daļa sabiedrības, kas dzīvokļus atstāj briesmīgā stāvoklī, piemēram, ar izlauztām durvīm un logiem, sabojātu santehniku un ārkārtīgi nolaistus un netīrus. Lai tos savestu kārtībā, pašvaldībai ir jāiegulda finansējums, bet diemžēl dzīvokļu remontiem paredzētais ir ierobežots,” atzīst L. Metuzāle. 

Viņa stāsta, ka nereti ģimenes ierodas ar mērķi tūlīt pat saņemt dzīvokli, jo ir atrasts darbs Valkā. Viņa iesaka vispirms sameklēt dzīvesvietu un tikai pēc tam – darbu. Nereti dzīvokļu meklētāji stāsta, ka arī darba devēji izvirza prasību – ja būs, kur dzīvot, būs arī darbs, bet tā nevar notikt, jo darba devējiem nav tiesību izvirzīt šādas prasības. L. Metuzāle atzīst, ka pēc lauku skolu likvidācijas iedzīvotāji no pagastiem pārceļas uz novada centru. Pēdējā laikā šī tendence novērojama attiecībā uz Zvārtavas pagasta iedzīvotāju vēlmi pārcelties uz Valku. Pēc L. Metuzāles domām, tas ir pat apsveicami, jo viņi izvēlas nepamest savu novadu, līdz ar to arī iedzīvotāju maksātie nodokļi neiet secen pašvaldības budžetam.

“Cilvēki nesaprot, ka situācija ir mainījusies, jo tagad dzīvesvietu Valkā ir atrast daudz grūtāk nekā darbu. Ir bijuši gadījumi, ka ierodas apmeklētājs un ir gatavs dzīvot ārpus pilsētas Sēļos. Ja neviens no dzīvokļu rindā esošajiem cilvēkiem ilgstoši neiet tur dzīvot, ārkārtas situācijā varam dzīvokļus piedāvāt cilvēkiem, kuri izvēlas dzīvot un strādāt Valkas novadā,” skaidro pašvaldības darbiniece.