Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Jaunās ārstēšanas vadlīnijas: birokrātiskā sloga atvieglojums reģionu pacientiem

pixabay.com

Jaunās vadlīnijas 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā un profilaksē var būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, īpaši reģionos, kur birokrātiskais slogs un speciālistu rindas līdz šim kavējušas piekļuvi efektīvai ārstēšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs uzsver, ka diabēts ir slimība ar komplikācijām, kas ietekmē sirds un asinsvadu un nieru veselību. Savlaicīga ārstēšana jau primārās veselības aprūpes līmenī ir kritiski svarīga, lai novērstu neatgriezeniskus sarežģījumus.

“Īpaši reģionos būtiski uzlabojumus varētu nodrošināt plašākas iespējas ģimenes ārstiem izrakstīt medikamentus, tostarp jaunās paaudzes diabēta zāles un medikamentus sirds mazspējas ārstēšanai. Jāsaprot, ka tas ne tikai atvieglos birokrātisko slogu, kāds tas ir šobrīd pierakstā pie speciālistiem, bet arī pavisam reāli glābs pacientus, uzlabojot medikamentu pieejamību, jo šobrīd rindā pie speciālista var būt jāgaida pat 6-9 mēnešus. Sirds un asinsvadu sarežģījumu gadījumā šis laika posms var būt kritisks,” skaidro Dzalbs.

Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Geldnere: “Eiropā diabēts ir prioritāte, un arī Latvijā nepieciešams izveidot nacionālos rīcības plānus. Jaunās vadlīnijas paredz ģimenes ārstu plašāku iesaisti, tostarp agrīnu diagnostiku, skrīningu un medikamentu izrakstīšanu.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure norāda, ka ģimenes ārstu plašāka iesaiste varētu ievērojami samazināt slogu uz sekundāro veselības aprūpi un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti. Tomēr viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir medicīnas māsu trūkums, un nepieciešams veicināt ģimenes ārstu atbalstu visos līmeņos.

Savukārt Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes locekle Una Gailiša atgādina, ka inovatīvie medikamenti un tehnoloģijas, kas ir pieejami, jāpadara pieejami plašākām riska grupām. “Ir būtiski attīstīt valsts stratēģiju, kas balstīta uz profilaksi un efektīvu ārstēšanu, lai veicinātu sabiedrības veselību ilgtermiņā,” uzsver Gailiša.

Latvijā 2. tipa cukura diabēts skar aptuveni 100 tūkstošus iedzīvotāju, kļūstot par nopietnu sabiedrības veselības problēmu. Paneļdiskusijā, ko organizēja Latvijas Endokrinologu asociācija sadarbībā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, eksperti vienojās par nepieciešamību stiprināt ģimenes ārstu atbalstu, īpaši reģionos. Jaunās vadlīnijas un ģimenes ārstu plašākas iespējas var kļūt par būtisku soli veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un pieejamības veicināšanā.

Kristīne Geldnere, Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.