Jau tek! Kļavas tek! 

Kad sniega sega daudzviet jau nokususi, siltajos saules staros kļavās sācies sulu laiks. Vairāki mūspuses ražotāji pie pirmajām kļavu sulām pamanījušies tikt jau janvāra vidū.

Smiltenes pagasta zemnieku saimniecībā “Saimnieki” šī gada pirmā kļavu sula nobaudīta jau 13. janvārī. “Tas bija īss brīdis, kad kļavu sula sāka tecēt. Pēc tam atkal nāca mīnusi un sals. Februārī pa dienu kļuva siltāks, tiklīdz gaisa temperatūra pakāpās virs nulles, arī kļavas sāka atdzīvoties. Var teikt, ka mēneša griezumā līdz 50 litriem kļavu sulu būs ticis realizēts,” stāsta zemnieku saimniecības “Saimnieki” īpašnieks Kristaps Strazdiņš.

Šobrīd patērētāju interese pēc kļavu sulas, kas tiek saukta arī par dabas limonādi, ir ievērojama. “Šobrīd pieprasījums pēc kļavu sulām ir lielāks par piedāvājumu. Mums ir ieurbtas kādas astoņas kļavas, tas nav daudz. Faktiski tikai otrdien tā normāli sāka tecēt sula. Tiklīdz ir pietiekamais daudzums, tā pildām pudelēs un nogādājam uz pašapkalpošanās veikaliņu, kas daudziem iedzīvotājiem jau ir zināms. Bet ir dažādi. Citi arī uzraksta sociālajos tīklos un rezervē sev nepieciešamo daudzumu,” “Ziemeļlatvijai” pauž K. Strazdiņš un norāda, ka pavasara tuvošanās ir jūtama ik uz soļa, jo bez kļavu sulām cilvēki interesējas arī par citiem pavasara vitamīniem – mikrozaļumiem un lociņiem, kas arī ir saimniecības piedāvājumā.

Intensīvs kļavu tecināšanas laiks sācies arī dzirkstošo bērzu un citu sulu produktu ražotājiem “Birzī”, kas darbojas Brantu pagasta “Kainaižos”. “Pēdējā mēneša laikā bieži dzirdam jautājumu – nu, vai tek? Tagad beidzot var teikt – jā, tek! Kļavas tek! Nedēļas sākumā saule sasildīja kokus tik ļoti, ka tie ņēma un beidzot pamodās. Mēs šo mirkli gaidījām un bijām gatavi. Esam ieurbuši ap 500 Smiltenes novada kļavās un, tiklīdz sulas ievāksim, tā būsim gatavi jums tās piegādāt. Šodien vācam un rīt piegādājam – tāds ir mūsu sulu laika moto,” atklāj sulu produktu “Birzī” ražotājs  Ervins Labanovskis.

Viņš stāsta, ka kļavas nedaudz tecēja arī pirms trīs nedēļām, bet ļoti maz. Pēc viņa paustā, kļavas šogad tek daudz vēlāk. Tam par iemeslu – janvārī nav bijuši lieli atkušņi ar vismaz plus 5 grādiem. Pērn svaiga kļavu sula jau bijusi pieejama visu janvāri.

Uzņēmējs atklāj, ka interese par kļavu sulām ir pietiekama, daudzi tikai tagad uzzina, ka var nobaudīt jau šīs sezonas kļavu sulas, nevis saldētās. “Cik ilgs būs kļavu tecēšanas laiks, pagaidām grūti pateikt. Tecinām un piedāvājam iegādāties sulas mūsu mājaslapā birzi.lv. Piedāvājam interesentiem ērtu formātu pasūtītās sulas saņemt pakomātā tuvu dzīvesvietai. Var izvēlēties 6 vai 12 pudeles – atkarībā no tā, cik cilvēks izslāpis vai cik liela ģimene. Jā gadījumā sulas vajag tūlīt un tagad, tad var izvēlēties kurjera piegādi,” atgādina E. Labanovskis un piekodina, ka svaiga kļavu sula ir jāuzglabā ledusskapī un jāizlieto desmit dienu laikā.

Kļavu sula ir cukura un minerālvielu avots, kas kokam nepieciešams lapu plaukšanai un ziedēšanai. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) iesaka domāt ne vien par veselīgo kļavu sulu ietekmi uz cilvēka organismu, bet arī par pašu koku. Kokam nevajadzētu atņemt pārāk daudz enerģijas. Turklāt jāsaprot, ka katrs urbums kokam rada mehānisku bojājumu, caur kuru var iemājot dažādi mikroorganismi un izraisīt koksnes iekrāsošanos, vēlāk trupi. Ir svarīgi, ka urbums netiek veikts pārāk dziļi un, kad sulas satecinātas, tas tiek pareizi aiztaisīts.

Lai sulas tecinot nodarītu pēc iespējas mazāku postu, LVM aicina ievērot vairākus svarīgus priekšnoteikumus: LVM apsaimniekotajās teritorijās sulas drīkst urbt tikai pašpatēriņa vajadzībām vienā kokā; urbšanas vietā (līdz 50 centimetriem no zemes) kokam jābūt vismaz 40 centimetru diametrā, turklāt urbums jāveido ne dziļāk par pieciem centimetriem, jo sula tek gar koka mizu, ne no kodola; kad sula iegūta, urbums obligāti jāaiztaisa ciet, to veic ar koka tapu, kas atbilst urbuma diametram vai ir nedaudz lielāka.