Jāņukalnu no miega cer pamodināt tuvākā gada laikā

Šobrīd dziļā miegā dusošā, smilteniešiem nozīmīgā kultūrvieta – novada pašvaldības īpašumā esošais Jāņukalns – tiks sakopta un atjaunota, lai jau nākamgad vasarā tā atgrieztos kultūras un atpūtas pasākumu apritē.

Lai tā notiktu, tiks saremontēta ilgāku laiku pasākumiem slēgtā Jāņukalna brīvdabas estrādes skatuve un skatītāju zona ar soliem. Šie darbi iecerēti kā Smiltenes novada pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju sadarbības projekts.

Aicinās sabiedrību ziedot naudu, darbu, materiālus

Pēc novada pašvaldības veiktajiem aprēķiniem, plānoto darbu provizoriskās izmaksas ir aptuveni 56 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Finansējums tiks ieplānots gan vietvaras budžetā, gan piesaistot sabiedrības ziedojumus, kuru vākšanu koordinētu kāda no vietējām nevalstiskajām organizācijām.

Pašvaldības nedrīkst vākt ziedojumus, tāpēc Smiltenes novada vietvara apsver līdzdarbības līguma slēgšanu ar kādu no Smiltenes biedrībām, kas savukārt uzrunātu sabiedrību, aicinot ziedot Jāņukalnam savu naudu vai darbu, vai uzņēmēju gadījumā – kokmateriālus un citus remontam vajadzīgos resursus.

Šāda konceptuāla virzība, kā atjaunot Jāņukalnu, tika akceptēta sanāksmē, kas šajā otrdienā, 8. oktobrī, notika Smiltenes novada pašvaldībā un kurā piedalījās pašvaldības vadība, speciālisti, vairāki novada deputāti un nedaudz vairāk kā 10 iedzīvotāji klātienē, tajā skaitā Smiltenes pilsētas iedzīvotāju padomes locekļi (sanāksmi varēja skatīties arī tiešsaistē).

Jau rakstījām, ka nesen Smiltenes novada pašvaldība nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka ir gatava iesaistīt sabiedrību, lai kopīgi atjaunotu Jāņukalna skatītāju zonu un brīvdabas estrādes segumu esošajā veidolā, un aicināja ikvienu iedzīvotāju uz šo sanāksmi apspriest, kā to labāk izdarīt. Savukārt, ņemot vērā šī brīža finansiālās iespējas un pieejamos resursus, pašvaldības iecerētais vērienīgais Jāņukalna teritorijas apbūves un labiekārtošanas projekts, ieskaitot Smiltenes mūzikas skolas un mākslas skolas ēkas būvi kalna galā, tuvākajā nākotnē netiks realizēts lielo izmaksu dēļ.

Sanāksmes galvenais mērķis pašvaldībai bija noskaidrot, vai iedzīvotāji vēlas “atdzīvināt” Jāņukalnu un vai ir gatavi iesaistīties sadarbības projektā, ziedojot savu darbu, naudu vai materiālus. Kaut arī “jā” teica vien pavisam maza daļiņa no Smiltenes iedzīvotāju skaita (sanāksmē klātesošie), tomēr uzrunātie pasākuma dalībnieki uzsver, ka šāds jautājums pat bija lieks, ‒ atkal redzēt Jāņukalnu kā vietu, kur notiek pasākumi, vēlas ļoti daudzi. Smiltenes novada pašvaldībai šo jautājumu aktualizēja Smiltenes iedzīvotāju padome, balstoties uz pilsētas svētku laikā sarīkoto aptauju, – tieši Jāņukalns izvirzījās vadībā atbildēs uz jautājumu, kuras vietas Smiltenē vajadzētu sakopt.

Iedzīvotājiem žēl velti iztērēto 30 tūkstošu

Tas, ko novada pašvaldība šobrīd var atļauties Jāņukalnā, aicinot palīgā sabiedrību, ir tikai skatuves un skatītāju zonas ar soliņiem remonts esošajā apjomā, neko kardināli nemainot un nebūvējot klāt, lai nebūtu jāizstrādā šādā gadījumā nepieciešamie tehniskie projekti, kas prasītu papildu naudu, kuras nav, un laiku.

Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe skaidro, ka plānotie darbi ir estrādes seguma nomaiņa, skatītāju soliņu remonts (virsmas nomaiņa) un estrādes teritorijā esošo koku izzāģēšana (jau rakstījām, ka skatītāju zonā augošo koku saknes izcilā solus un sarežģī cilvēku pārvietošanos). Ir arī mazāki darbi, kas izdarāmi talkās, piemēram, estrādes pārkrāsošana, jo tās sienas ir aprakstītas un apzīmētas. Vēl paredzēta pandusa jeb uzbrauktuves izveide uz esošās estrādes grīdas.

Pēc šīs sanāksmes pirmais solis no pašvaldības puses būs sabiedriskās apspriešanas rīkošana par koku izciršanu, tālāk – sarunas un līdzdalības līgumu slēgšana par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, tad ziedojumu vākšanas process, kas būtu nevalstiskā sektora ziņā. “Viennozīmīgi arī pašvaldība būs darītāja un atbildīgā par procesu, bet, kopā darot, rezultātam ir cita garša,” sanāksmē uzsvēra Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.

Savukārt Smiltenes Kultūras centra vadītāja Evija Dzvinko apliecināja, ka atjaunotajā Jāņukalna estrādē Kultūras centrs rīkos pasākumus, un cer, ka izdosies šo vietu iedzīvināt ne tikai ar dejām un dziesmām, bet arī ar kādu brīvdabas izstādi un citām mākslas formām. Daudz pasākumu Jāņukalnā vēlas arī iedzīvotāji, arī sanāksmē klātesošā smilteniete Aija Blanka. Savulaik viņa 24 gadus nostrādāja Smiltenes kultūras namā un kā kultūras nama darbiniece bija klāt Jāņukalna estrādē rīkotajos pasākumos. Aija Blanka atceras, ka toreiz Jāņukalnā vasaras sezonā pasākumi notika gandrīz katrā nedēļas nogalē neatkarīgi no laikapstākļiem.

“Taču no pašvaldības atdeves, lai Jāņukalns tiktu sakārtots, tolaik bija ļoti maz, tāpēc šodien Jāņukalns ir tādā stāvoklī. Pirms četriem gadiem, kad vēl strādāju bērnudārzā, ar grupiņu gājām cauri Jāņukalnam pastaigāties, – tur tika mainīti soli un estrādes grīda. Es vēl pie sevis nodomāju – “o, šovasar būs pasākums”. Taču ar to arī viss beidzās. Bet uztaisīt jaunu projektu un tagad nolikt plauktā, – tie 30 000 eiro ir zemē nomesti, taču tā ir arī mana un citu nodokļu maksātāju nauda. Neviens saimnieks savai mājai neliek jaunu jumtu, ja nav naudas,” sanāksmē Aija Blanka pauda sašutumu par 30 tūkstošiem eiro, ko pašvaldība no sava budžeta samaksāja 2023. gadā izsludinātā Jāņukalna metu konkursa laureātiem.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka šo arhitektūras ideju konkursu Smiltenes novada pašvaldība sarīkoja arhitektūras profesionāļiem, kuru izstrādātos metus varētu ņemt par pamatu Jāņukalna būvprojekta izstrādei, plānojot pārveidot Jāņukalnu par mūsdienīgu, multifunkcionālu kultūrtelpu. Konkursa nolikums paredzēja arī godalgu fondu 30 tūkstošu eiro apmērā, kas arī tika sadalīti starp pirmo triju vietu ieguvējiem. Godalgotie meti tagad ir Smiltenes novada īpašums, tikai ir jautājums, vai kādreiz tiem būs pielietojums.

“Par tiem 30 tūkstošiem es saprotu jūsu sāpi, bet, kā jau teicu “Ziemeļlatvijai”, arī sapņi maksā. Šajos metos ir idejas, ko var paņemt nākotnes Jāņukalna projektiem, – ik pa brīdim tiek atvērti dažādi fondi, uz kuru finansējumu var pretendēt. Tāpēc es neteikšu, ka tā ir zemē izmesta nauda. Tikai šobrīd mēs sākotnējās iespējas nespējam nest un celt. Līdz ar to Jāņukalnam paliek rekreācijas zona un kultūras telpa,” sanāksmē skaidroja Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Jau rakstījām, ka Smiltenes mākslas skolai vieta tagad ir ieplānota topošajā Viedrades kvartālā, tāpat arī – Smiltenes mūzikas skolas klasēm, kas atrodas ēkā Pils ielā 6 (tur, kur veikals – kafejnīca “Pauze”).

Pašvaldība un iedzīvotāju padome uzklausīs idejas un priekšlikumus

Iedzīvotāji sanāksmē izteica arī savus priekšlikumus par to, ko vēl vajadzētu izdarīt Jāņukalnā, tā estrādi atkal padarot pieejamu pasākumu rīkošanai, piemēram, uzlikt videonovērošanas kameras vismaz pret estrādi, lai tā atkal netiktu aprakstīta ar grafiti, starp skatītāju solu rindām uzbūvēt kāpnes, nostiprināt nogāzi skatītāju zonā, lai tur neveidotos izskalojumi, padomāt par nojumi māksliniekiem.

Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš aicina arī citus iedzīvotājus, kuriem ir idejas, priekšlikumi vai piedāvājumi par Jāņukalnu, sazināties gan ar Smiltenes iedzīvotāju padomi (epasts smiltenes.ip@gmail.com – redakcijas piezīme), gan ar Smiltenes novada pašvaldību.

“Tas, ko esam iecerējuši, ir vairāku pušu sadarbības projekts, kurā katram ir savi pienākumi. Vispirms ir jāvienojas ar Smiltenes iedzīvotāju padomi un biedrībām par darbu sadalījumu, un tālāk sekos praktiskie darbi. Tagad mums bija jādzird, vai Jāņukalna atjaunošanai ir sabiedrības atbalsts, un, kā dzirdējām, – ir,” uzsver Andris Lapiņš. Sanāksmē piedalījās arī Smiltenes iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Kristaps Kalniņš, apliecinot, ka padome ir gatava uzrunāt iedzīvotājus palīdzēt atjaunot Jāņukalna estrādi. “Ja pašvaldība apņemas palīdzēt ar saviem resursiem, spēsim tikt galā,” cer Kristaps Kalniņš.

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.