Izstādē atklāj Raunas pagasta dzimtu dārgumus

Līdz 27. novembrim Raunas bibliotēkas lasītavā Rīgas ielā 2 apskatāma izstāde “Raunas pagasta dzimtu dārgumi”. Izstāde tapusi Raunas Kultūrvēsturiskā mantojuma centra sadarbībā ar Raunas pagasta iedzīvotājiem un Raunas bibliotēku.

Kā stāsta Raunas Kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Ieva Plētiena, raunēniešu atsaucība ir bijusi gana liela, iedzīvotāji nesuši no mājām dažādas savai ģimenei un dzimtai nozīmīgas lietas – vēstures liecības.

Izstādē aplūkojami dažādi rokdarbi, trauki, darba instrumenti, paaudžu paaudzēm mantots karogs, soma, pašgatavota elektriskā ģitāra, fotogrāfijas un vēsturiski dokumentēti materiāli, kā arī citas lietas. “Esam priecīgi, ka šāda izstāde noris tieši gada patriotiskākajā mēnesī, kad atsaucam atmiņā un godājam mūsu senču paveikto, lai tagad varētu dzīvot tik skaistā un brīvā valstī. Šis ir arī piemērotākais laiks, lai mēs varētu celt gaismā savu dzimtu dārgumus. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās un dalījās ar savas dzimtas, ģimenes dārgumiem un stāstiem! Turpmāk ar visiem stāstiem iepazīstināsim arī “Facebook” lapā. Esam sākuši iepazīstināt ar priekšmetiem un stāstiem no izstādes, par katru no tiem esmu piefiksējusi interesantus faktus un informāciju, ar ko dalījās paši raunēnieši. Tāda īpaša uzstādījuma, kādiem jābūt atnestajiem priekšmetiem, nebija, galvenais, lai cilvēks var par tiem pastāstīt arī sīkāk,” atklāj I. Plētiena.

Viens no šādiem stāstiem ir par izstādē redzamo gultas pārklāju un dvieļiem. “Izejmateriālus dvieļu izgatavošanai sagatavojusi Marija Spunde no Raunas pagasta. Viņa kārsusi lina šķiedras un vērpusi, lai iegūtu lina diegus. Lina audumu audusi Marijas meita Kristīne Spunde (prec. Briede, dzimusi 1904. gadā). Izšuvumus uz dvieļiem veidojusi Kristīnes meita Ilga Briede (prec. Klince, dzimusi 1926. gadā) no Raunas pagasta “Lejas Sileniekiem”, mācoties Raunas pagasta Mārtiņa 1. pakāpes pamatskolā. Izšūtos dvieļus saglabājusi Ilgas meita Ilona Klince. Gultas pārklāju kā dāvanu iesvētībās no savas vecmāmiņas saņēmusi Vilma Grūbe (prec. Klince) Raunas pagasta “Augstkalnos”. Esot bijuši divi pārklāji, ko vecmāmiņa dāvinājusi – vienu Vilmai un otru Vilmas māsai Elzai Grūbei. Viena sega bijusi ar zīda oderi, otra – ar kokvilnas. Abas māsas vilkušas lozes. Vilma izlozējusi segu ar kokvilnas oderi. Gultas pārklāju saglabājusi Vilmas mazmeita Ilona Klince,” piefiksējusi vēsturniece.

Līdz ar izstādes veidošanu I. Plētienai arī pašai bijuši vairāki atklājumi. “Patiesībā katrs stāsts ir vērtīgs un ar kaut ko savu interesants. Man pašai bija atklājums padomju laikos izgatavota elektriskā ģitāra, ko uz izstādi atnesa Jāņa Sērmūkšļa radinieki. Jānis Sērmūkslis Raunā ir bijis darbmācības skolotājs, bet viņa dzīvesstāsts ir krietni garāks un interesantāks. Kas jāmin, viņš vietējās aprindās bija zināms arī kā muzikants. Pats, būdama muzikāla personība, aizrāvās ar elektrisko ģitāru izgatavošanu. Vienu no šīm ģitārām viņa radinieki ir saglabājuši līdz mūsdienām,” stāsta Ieva.

Vēl viņu uzrunājis kādas ģimenes mantotais Latvijas valsts karogs. “Šis karogs ir saglabājies Launkalnes pagasta “Voldemāros”, – kādreiz šī teritorija bija piederīga Raunas pagastam. Šo karogu uz izstādi atnesa Alda Raiskuma, kura pastāstīja, ka šis karogs ir saglabājies no 20. gadsimta 20.–30. gadiem. Tas kalpojis pirmās brīvvalsts laikā, tika rūpīgi glabāts padomju gados un Atmodas laikā karogs tika celts godā, 1987. gadā to uzvilka toreizējās Raunas grāmatnīcas tornītī (tepat, kur tagad atrodas Raunas bibliotēka) un kādu laiku tur arī plīvoja. Protams, laikazobs darījis savu, karogs ir ticis vairākkārt lāpīts, baltā svītra pa vidu kādā brīdī arī pāršūta. Cilvēkiem, kas mantojuši šo karogu, ir liels lepnums un gods par šādu dzimtas dārgumu,” stāsta Raunas Kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja un piebilst, ka arī par šo dzimtas dārgumu plašāku aprakstu drīzumā varēs lasīt Raunas muzeja sociālo tīklu kontā.

Savs stāsts apvij arī latviešu studentu korporācijas “Tālavija” galvassegu jeb deķeli, kas piederējis Raunas pagastā dzimušajam Feliksam Voldemāram Ruņģim (1910-1998), Kristīnes Jonītes (dz. Ruņģes) brālim. Galvassega atrasta šķūnī Raunas Ruņģu mājā (Jaunatnes ielā 6) kopā ar viņa izglītības dokumentiem.

Vēstures liecības liecina: Feliks Voldemārs Ruņģis dzimis 1910. gada 22. aprīlī. Mācījies Raunas draudzes skolā, Latvijas Kultūras Veicināšanas biedrības ģimnāzijā, Kara aviācijas skolas kursos. No 1932. līdz 1944. gadam studējis Latvijas Universitātē inženierzinātnes. Strādājis Latvijas dzelzceļa virsvaldē.

Otrā pasaules kara laikā nonācis Vācijā bēgļu nometnē. 1945. gadā Ansbahā, Vācijā, viņš sāka nodarboties ar būvniecību, izveidoja uzņēmumu. 1947. gadā F. Ruņģis savā uzņēmumā nodarbināja 35 darbiniekus – latviešus un vāciešus. Vēlāk atvēra uzņēmuma filiāles Nirnbergā, Štutgartē un Vircburgā. Uzņēmums apkalpoja ne vien vācu saimniecības, bet veica pasūtījumus arī amerikāņu armijas vajadzībām. 20. gs. 50. gadu sākumā F. Ruņģis sāka meklēt jaunus tirgus un iespēju pārcelt savu uzņēmum uz citu valsti. 1952. gadā viņš pārcēlās uz Kanādu, aizvedot līdzi gan smago un vieglo mašīnu, gan rūpnīcas iekārtas 60 000 dolāru vērtībā. F. Ruņģis palīdzēja uz Kanādu pārcelties vēl četrām citām latviešu ģimenēm. Sākotnēji Kanādā nodarbojās ar būvmateriālu pārvadāšanu, vēlāk pievērsās speciāla porainā betona un porainā ģipša ražošanai ēku iekšējām un ārējām sienām. Bija precējies ar Margarētu. Aktīvi ziedoja Latvijas atjaunošanai un darbojās latviešu studentu korporācija “Tālavija” trimdā . Miris 1998. gada 27. janvārī Bramptonā.