Izmaiņas likumdošanā no 1.janvāra

2023.gadā stāsies spēkā virkne jaunu tiesību aktu. Jau 1. janvārī stāsies spēkā 140 tiesību akti, tai skaitā grozījumi − likumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi. Visu sarakstu var atrast vietnē likumi.lv, “Zemgales Ziņas” publicē nelielu daļu no paredzētajām izmaiņām.

Minimālā alga – 620 eiro

Darba likums paredz, ka no 2023 gada 1. janvāra minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par 620 eiro.

Minimālā alga kā rādītājs ir iekļauta virknē citu tiesību aktu. Piemēram, saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. 2022. gadā tie ir 1500 eiro, no 2023. gada – 1860 eiro ceturksnī. Šoruden pieņemtā Eiropas Savienības direktīva par adekvātu minimālo atalgojumu nosaka, ka minimālajai algai visā ES jābūt tādai, kas ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Čeku loterija vairs nenotiks

Čeku loterija, mazinoties sabiedrības interesei, ir atzīta par nelietderīgu un 2023. gadā vairs neturpināsies. Piedalīties loterijā varēs tikai ar čekiem, kas izdoti līdz 2022. gada beigām, tos iesniedzot līdz šim likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

Čeku loterijas izbeigšanu paredz likums “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kas stājas spēkā 24. decembrī.

Loterijas organizēšanas noslēgšanas procesā paredzēts, ka dalībai čeku loterijā varēs iesniegt tikai līdz 2022. gada 31. decembrim izdotos čekus.

Lai gan čeku loteriju 2023. gadā paredzēts vairs neturpināt, šīgada decembrī tā vēl notiek. Decembrī saņemtos čekus un citus attaisnojuma dokumentus iedzīvotāji aicināti reģistrēt loterijai līdz pat nākamā gada 5. janvārim. Savukārt 2023. gada janvārī norisināsies decembra čeku izloze, bet februārī – 2022. gada fināla izloze.

Čeku loterija Latvijā tika uzsākta 2019. gada jūlijā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, mazinoties sabiedrības interesei par čeku loterijas izlozēm, nav lietderīgi to turpināt, lai savlaicīgi novērstu čeku loterijas organizēšanas izdevumu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Izvērtējot loterijas lietderību, secināts, ka sākotnēji tās rezultāti bija pozitīvi. Loterijas rezultātā veikto preventīvo pasākumu un tematisko pārbaužu laikā uzņēmēji pēc Valsts ieņēmumu dienesta aicinājuma iesnieguši precizētās deklarācijas un deklarējuši papildu nodokļus, palielinot valsts budžeta ieņēmumus par 2,03 miljoniem eiro, 2021. gadā – par 1,73 miljoniem eiro. Kopējie ieņēmumi no čeku loterijas 2021. gadā bija 2 525 060 eiro, ko veido tiešo ieņēmumu daļa 1 726 380 eiro apmērā un netiešo ieņēmumu daļa 798 680 eiro apmērā.

Mainās vecāku pabalsta izmaksas kārtība

No 2023. gada paredzēta jauna vecāku pabalsta izmaksas kārtība, kurā tiek iekļauti divi mēneši, kas jāizmanto otram vecākam.

Darba likumā katram no vecākiem noteiktas tiesības uz pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, kuru var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Darba devējs šo atvaļinājumu neapmaksā. Bērna kopšanas atvaļinājumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteiktus periodus apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, izmaksājot vecāku pabalstu. Šos vecāku pabalsta saņemšanas periodus izvēlas vecāki.

Par bērniem, kuri dzimuši 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, kopējais vecāku pabalsta periods noteikts mēnešos, kurus skaita no bērna dzimšanas dienas. Vecāki varēs izvēlēties pabalsta periodu – 13 vai 19 mēneši.

Kopējo vecāku pabalsta saņemšanas periodu veidos vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamās daļas. Nenododamā daļa katram vecākam būs divi mēneši.

Vecāku pabalsta pamatdaļa atbilstoši izvēlētajam pabalsta saņemšanas periodam jāizmanto līdz bērna viena vai pusotra gada vecumam.

Vecāku pabalsta pamatdaļas periodā tiek ietverts arī maternitātes pabalsta izmaksas periods, pabalsta pamatdaļu piešķir ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigu datuma. Nenododamo daļu – divus mēnešus – katrs vecāks var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.

Jaunais regulējums nodrošina kopējo apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājumu par vienu mēnesi garāku, nekā tas ir pašreiz.

Vecāku pabalstu strādājošais saņems 50% apmērā

No nākamā gada 1. janvāra vecāku pabalsta saņēmēji, kuri strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saņems vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no aprēķinātā, nevis 30 procentus, kā tas ir pašreiz. Tātad pabalsts būs lielāks. Sociāli apdrošināti vecāki, kuriem ir tiesības uz šo pabalstu, paši izlemj, kurš no vecākiem būs tā saņēmējs.

Ja pabalstus saņem bērna tēvs, bet realitātē ar mazuli mājās paliek mamma, pēc bērna piedzimšanas sociālajā apdrošināšanā viņai ir “tukšais” periods, jo ir pārtraukums pensijas stāžā, neveidojas kvalifikācijas periods tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu.

E-adrese juridiskajām personām būs obligāta

Visām juridiskajām personām no 2023. gada 1. janvāra elektroniskās adreses (e-adreses) lietošana būs obligāta. To nosaka Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas ir spēkā no 2018. gada 1. marta. Likumā tika noteikti pārejas periodi, jo obligāta oficiālās e-adreses lietošana dažādām grupām ir pakāpeniska. Privātpersonām – fiziskajām personām – likums nenosaka obligātu e-adreses izmantošanu, taču par tās lietotāju var kļūt brīvprātīgi, un to jau ir izvēlējušies vairāk nekā 55 tūkstoši.

Juridiskās personas e-adresi var izveidot divējādi, ņemot vērā uzņēmuma dokumentu aprites apjomu, – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības vai biznesa sistēmā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsver – lai izveidotu e-adresi, nav obligāti nepieciešama eID karte. E-adresi var izveidot, arī izmantojot “eParaksts mobile”.

Autoratlīdzību saņēmējiem vēl uz gadu pagarina nodokļu nomaksas līdzšinējo kārtību

Arī 2023. gadā autoratlīdzību saņēmējiem tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība. To paredz Saeimā steidzamības kārtībā  pieņemtie likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, kā arī likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumi.

Grozījumi noteic, ka vēl līdz nākamā gada beigām autoratlīdzību saņēmēji varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, un tādā gadījumā nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – par viņiem, tāpat kā līdz šim, nomaksās autoratlīdzības izmaksātājs.

Ar grozījumiem līdz 2023. gada 31. decembrim pagarināts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzētais laiks, kad autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs. 25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, paskaidrots grozījumu anotācijā.

Šajā nodokļu režīmā no autoratlīdzības samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir īpašs, jo tiek sadalīts, proti, sociālajām iemaksām tiek novirzīti 80%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklim – 20%.

Mainīsies valsts nodevu likmes par medību licenci

Ar 2023. gada 1. janvāri mainīsies valsts nodevu likmes par Valsts meža dienesta sniegtajiem pakalpojumiem, kas ietekmēs arī mednieku maksājumus par dienestā izsniegtajām atļaujām un dokumentiem. Dienests atgādina, ka valsts nodevu apmērs par medību darbībām nav ticis  mainīts kopš 2004. gada. To pārvērtēšanas procesā secināts, ka pakalpojumu faktiskās izmaksas vairākkārt pārsniedz valsts nodevu apjomus, kas ir spēkā līdz izmaiņām normatīvajos aktos. Maksājumus valsts budžetā joprojām varēs veikt ar bankas un internetbankas starpniecību, kā arī klātienē dienesta struktūrvienībā ar maksājumu karti.

Valsts meža dienests norāda, ka laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. martam mednieka sezonas kartes iegādei vēl būs spēkā iepriekšējās valsts nodevu likmes (bez atvieglojumiem – 14,23 eiro, ar atvieglojumiem – 4,27 eiro). Jaunā cena par mednieka sezonas kartes izsniegšanu būs 30 eiro, bet ar atvieglojumiem – 15 eiro.

Pēc likumi.lv materiāliem sagatavoja Anita Kantāne