Izdota grāmata par Valgu

Igaunijā grāmatu veikala plauktos nonākusi grāmata “Mana Valga”. Pierobežas pilsēta Valga ir pilsēta, kura ir cieši saistīta ar Valku un it kā pārkāpj savas valsts robežas. Grāmatas autors Kuido Merits nereti iemaldās arī kaimiņpilsētas pagalmos. Pierakstītas arī aizraujošas tikšanās un piedzīvojumi no dažādām Valgas pagasta vietām, informē “Lõuna-Eesti Postimees” reportieris Tīts Loims.

Igaunijā šīs sērijas grāmatas par dažādām Igaunijas vietām tautā ir populārākas nekā tajā pašā sērijā izdotie darbi par eksotiskiem ceļojumu galamērķiem. “Igauņi vēlas lasīt par savu dzimteni. Šīs grāmatas ir ne tikai par pilsētām, bet arī par mikrorajoniem un lielākiem reģioniem. Piemēram, pagājušajā gadā darbs “Minu Mulgimaa” bija ļoti veiksmīgs. Izdodot grāmatu par Valgu, mēs cenšamies arī iesaistīties reģionālajā politikā un radīt interesi par šo pilsētu,” igauņu laikrakstam skaidroja izdevēja Epa Petrone.

Tallinietis Kuido Merits divus gadus strādājis par komunikāciju vadītāju Valgas pašvaldības pārvaldē. “Man patika mazpilsētas dzīve un cilvēki,” viņš slavē mierīgo dzīves vidi.

K. Merits uzskata, ka svarīgākais ir, lai grāmata būtu viegli lasāma. Savu darbu viņš sauc par daļēju daiļliteratūru. “Lielākā daļa nosaukumu ir mainīti, lai saglabātu grāmatas raksturu un prototipu. Epilogs ir kā eseja, un vienu nodaļu var uzskatīt par īsu stāstu,” grāmatas “Mana Valga” īpašās iezīmes uzskaita autors.

No grāmatas var uzzināt aizraujošus faktus par mazpilsētas vēsturi. K. Merits apraksta interesantus atgadījumus, piemēram, kā vēlākais aizsardzības spēku vadītājs Johanness Kerts kopā ar tagadējo politiķi Uno Kaskpeidi 1992. gadā pameta militāro nometni. “Tobrīd tikai vienam praporščikam pistoles maciņā ar sviestmaizi bija pase. No kazarmām izkļuva divi obligātā dienesta karavīri, kuriem bija acīmredzamas alkohola reibuma pazīmes. No rīta darbā ieradušies krievu virsnieki varēja tikai apbrīnot slēgtos vārtus un virs militārās vienības plīvojošo Igaunijas karogu.”

Par Valgā satiktiem cilvēkiem K. Merits saka, ka “tie ir dabiski un ar dabu saskanīgi, bet tajā pašā laikā izglītoti un plaši domājoši cilvēki”.

Autors piemin arī bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, kurš reiz šķērsojis robežu par dažiem metriem un gandrīz iekūlies nepatikšanās. Nez no kurienes pēkšņi parādījusies Igaunijas robežsardzes patruļa, kas brīdinājusi V. A. Kraukli, ka viņš par dažiem metriem pārkāpis robežu, tāpēc izrakstīšot naudas sodu. Krauklis tomēr atkāpies dažus soļus un nu jau bijis Latvijas teritorijā. Problēma bija aptuveni pāris metru garumā, ko pat grūti pamanīt kā robežu.

Darbā lasāms arī par Antslas hipijiem, to, kā viņiem liedza pulcēties.

K. Merits sirdī ir rokeris, un tāpēc Igaunijas vecākais rokklubs, kas darbojas Valgā, viņam sagādāja patīkamu pārsteigumu. Tur viņš atradis domubiedrus.

Grāmatā ir arī pilsētvides apraksti. Piemēram, par vietējo iedzīvotāju iecienīto atpūtas zonu Pedeli. “Daudzi varbūt nezina, ka Valgu šķērso upe un ir palu teritorijas. Man šī vieta ļoti patika,” stāsta autors. Tāpat, rakstot par Valgas dzīvi, viņš nevarēja nepieminēt Igaunijas lielāko pierobežas pilsētā dzīvojošo čigānu kopienu.

Valga ir sadraudzības pilsēta, un tieši tas, pēc autora domām, padara šo vietu īpašu. “Šeit ejot pat nepamani, ka jau esi Valkas pusē. Solis un ir cita valsts. Valga un Valka ir viena pilsēta,” uzskata grāmatas autors.