Izaicinājums “Neapēd zemeslodi!” – neviennozīmīgi vērtēts

Kāda lasītāja dalījās informācijā, ka gada sākumā e-pastā saņēmusi vēstuli ar aicinājumu pievienoties tā sauktajam dabai draudzīgas ēšanas izaicinājumam “Neapēd zemeslodi!”. Ielūkojoties mājaslapā, ir redzams, ka aicinājumam pievienojušies jau vairāk kā trīspadsmit tūkstoši cilvēku.

“Neapēd zemeslodi!” dalībnieki janvārī apņemas izmēģināt veselīgākus un dabai draudzīgākus ēšanas ieradumus, samazinot gaļas un citu dzīvnieku valsts produktu patēriņu uzturā un aizstājot tos ar augu valsts ēdieniem. Dalībnieki izaicinājumā var izvēlēties sev piemērotāko apņemšanos – trīs dienas nedēļā ēst veģetāri, pilnībā ēst veģetāri vai izmēģināt pilnībā vegānisku uzturu. Samazinot gaļas patēriņu un ieviešot dabai draudzīgākus paradumus virtuvē, ievērojami samazinām savu ekoloģisko pēdu.

Zemnieki “neapēd zemeslodi”

Nereti izskan, ka vides organizācijas ceļ trauksmi par to, ka bioloģiski vērtīgajās pļavās krītas bioloģiskā daudzveidība. Lauksaimniecības eksperts Valters Zelčs ir paudis, ka saistībā ar to der atcerēties, ka lopkopībā neiegūst tikai gaļu, pienu vai ādas. Milzīgs ieguvums ir organiskais mēslojums – kūtsmēsli. “Bez lopiem būtu jāpaļaujas tikai uz minerālmēsliem. Tie nav nedz labāki, nedz sliktāki, bet noteikti tiek mazinātas iespējas dažādot izejvielu avotus,” viņš uzsvēris.

Viņš norādījis, ka labākais veids, kā noturēt vai pat atjaunot šo daudzveidību, ir veikt ekstensīvu platību ganīšanu. Tātad, ja gaļas neēšanas aicinājums būtu ļoti efektīvs un mēs Latvijā masveidā atteiktos no gaļas, likumsakarīgi tam sekotu arī gaļas lopkopības likvidēšana (jo nebūtu, kur šos lopus likt). Bet vai kampaņas veidotāji un atbalstītāji aizdomājas par to, ka tas faktiski pārvelk svītru bioloģiskajai daudzveidībai zālājos?

Par to, jau vairākus gadus sekojot līdzi izaicinājumam “Neapēd zemeslodi!”, aizdomājusies un kā uz nākotnes izaicinājumu skatās arī Launkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Ludzītes”, kas nodarbojas ar liellopu audzēšanu gaļas ieguvei. Visu sortimentu – svaigo gaļu, briedināto gaļu, steikus un no gaļas ražoto produkciju – saimniecība realizē tiešajā tirdzniecībā vietējā tirgū. “Mums ir prieks, ka ik gadu par vairākiem desmitiem tonnu samazinām importētās gaļas patēriņu, jo tās vietā galdā tiek celta mūsu saimniecībā izaudzētā liellopu gaļa,” domu pamato saimnieks Māris Gūtmanis un stāsta, ka saimniecībā liellopi visu gadu pavada brīvā dabā. Viņš arī ir dzirdējis bieži izmantoto argumentu – liela daļa augkopības produkcijas tiek izmantota lopbarībā, lai gan to varētu patērēt paši cilvēki.

“Ludzītes” apsaimnieko 150 hektārus zemes, kura piemērota zālājiem. “Kopjam ganības, pļavas, sētos zālājus un bioloģiski daudzveidīgos zālājus. Rūpējamies, lai zālājos augtu kvalitatīva zāle. Lopiem gan ganībās, gan ārpus ganību perioda nodrošinām kvalitatīvu barību. Varam iztikt bez augkopības produktu un to blakusproduktu izmantošanas lopu nobarošanai. Mūsu lopi tiek baroti tikai ar zāles lopbarību. No šāda skatpunkta kampaņa nešķiet īsti korekta. Tā rada emocijas, tāpēc, lai saglabātu vēsu prātu un virzītos uz mērķi, pastāvīgi izglītojamies un zināšanās dalāmies arī ar patērētājiem. Ikvienam plašajā informācijas telpā ir iespēja iepazīties ar starptautiskiem zinātnieku pētījumiem, kas apliecina, ka ar zāli nobarotu liellopu gaļa ir vērtīgāka un veselīgāka par gaļu, kas iegūta no liellopa, kas nobarots, izmantojot augkopības izcelsmes produktus. Mūsu mērķis ir piedāvāt cilvēkiem uzturā lietot pēc iespējas vērtīgāku, veselīgāku liellopa gaļu. Tātad pabarojam lopus ar to, no kā nevar paēst cilvēks. Pabarojam cilvēku vērtīgi un veselīgi,” viņš skaidro.

Tikmēr laukos cilvēki izsenis audzējuši lopus, ierīkojuši mazdārziņus, lai primāri pabarotu savu ģimeni. Iespēju robežās tas tiek darīts arī mūsdienās. Permakultūras piekritēja Daina Binde no Apes pagasta cenšas dzīvot dabai draudzīgi, lielu daļu pārtikas ik gadu izaudzējot savā dārzā. Tiek turētas arī vistas un truši, arī pašpatēriņam. “Par kampaņu “Neapēd zemeslodi!” esmu dzirdējusi tikai pastarpināti. Bet mans viedoklis – ja lopus audzē ekstensīvi kā daļu no ekosistēmas saimniecībās un izmanto mēslus zemes ielabošanā, kā tas notika, pirms cilvēks sajuka prātā un sāka uzskatīt dzīvniekus un zemi par nedzīvu naudas raušanas mašīnu, tad gaļas vērtība ir liela un ēst godīgi saražotu produktu ir normāli. Bet, kad uzzinu, kā milzu fermās govīm no skābbarības nepārtraukti ir caureja, mākslīgi tiek uzpumpēts izslaukums un lopiņi nomirst no pārslodzes pēc pāris sezonām, kad teliņi no karstuma un slāpēm mirst, jau pārvedot eksportam, kad vistas tur nožēlojamos sprostos… Man ne tikai negribas gaļu un olas ēst, man gribas ar lielu koku sadot dzīvnieku mocītājiem,” saka D. Binde.

Par aicinājuma būtību

Izaicinājumam “Neapēd zemeslodi!” ir septītais gads, kuram šī gada janvārī pieteikušies vairāk kā 13 tūkstoši iedzīvotāju no visas Latvijas. Izaicinājumu “Neapēd zemeslodi!” organizē biedrība “Dzīvnieku brīvība”.

“Dzīvnieku brīvība” ir 2012. gadā dibināta biedrība, kuras mērķis ir izbeigt dzīvnieku ciešanas industriālajā lopkopībā.

“Neapēd zemeslodi!” rīkotāji, skaidrojot šāda pasākuma nepieciešamību, atsaucas uz ieteikumiem par augu valsts uzturu kā ietekmīgu risinājumu klimata krīzei. Tāpat Latvijā vidējais gaļas patēriņš pārsniedz zinātnieku rekomendācijas.

Izaicinājumā ir arī daudz un dažādu recepšu. Tas ir trīs dažādos līmeņos. Piemēram, atteikties no gaļas vismaz trīs dienas nedēļā, ēst veģetāru ēdienu vai trešais – iet uz pilnu banku, izvēlēties vegānās receptes. Izaicinājuma “Neapēd zemeslodi!” organizatore, biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Lilita Kenta publiskajā telpā izteikusies: “Nekas nav nokavēts, jo izaicinājumam var pieteikties visu janvāri. Izaicinājums nav tikai vegāniskais izaicinājums. Mēs saprotam, ka tas ne katram ir pa spēkam, tas var būt par daudz. Tāpēc izaicinājumam ir trīs līmeņi. Tu vari pieteikties pirmajā, kur var apņemties ēst veģetāri trīs dienas nedēļā. Tu nepārtrauc ēst gaļu, zivis un produktus, pie kā esi pieradis, bet samazini to daudzumu. Svarīgi atcerēties, ka katrs solis ir svarīgs gan savai veselībai, gan planētai.”

Izskanējis, ka pagājušā gada janvārī visi dalībnieki kopā ietaupīja tik daudz CO₂ izmešu, cik rastos, ar vieglo automašīnu aizbraucot no Rīgas līdz Āfrikas pašiem dienvidiem – Keiptaunai. Ne tikai vienu, divas vai trīs reizes, bet 39 reizes turp un atpakaļ. Un tas viss, pateicoties nelielām izmaiņām ikdienas ēdienkartē.

Tomēr skeptiķi, aplūkojot atsūtītās receptes, aizrāda, ka daudzi ieteiktie augu valsts produkti ir no ārvalstīm, tādējādi to transportēšana un arī industriālā audzēšana tāpat rada lielu ietekmi uz vidi. Piemēram, kāda sociālo tīklu lietotāja rakstījusi: “Intereses pēc pieteicos “Neapēd zemeslodi!” e-pastiem. Jau pirmajās dienā receptes ar kokosriekstu eļļu, kļavu sīrupu, banāniem, mandeļu sviestu, turku zirņiem, sojas mērci, Hoisin mērci, rīsu etiķi, čili pārslām, kukurūzas cieti, Indijas riekstiem un tā tālāk.” Tātad maltītes pagatavošanai nepietiks ar to, kas būs pa rokai, un pirmais galvenais uzdevums – iet un sameklēt kādā veikalā šos pārtikas produktus.

Katram ir izvēles tiesības

Iniciatīvai seko līdzi arī smilteniete, uztura speciāliste Annija Albertiņa. Viņa uzskata, ka šādas akcijas ir svarīgi veidot un ļoti patīk, ka tās neuzspiež būt vegānam vai veģetārietim, bet gan atļauj cilvēkam izvēlēties un iekļaut veģetārās, vegāniskās dienas nedēļā, kas jebkuram no mums būtu vērtīgi. “Visiem uz pasaules nav jāizslēdz dzīvnieku valsts produkti, bet ir jāmāk paskatīties plašāk un ēdienkartē iekļaut dažādus produktus un saprast to, ka katrā ēdienreizē nav jābūt gaļai. Mans viedoklis par atteikšanos no dzīvnieku valsts produktiem ir šāds – katram cilvēkam tas ir jāizsver pašam, vai viņš spēs šo apvienot ar savu ikdienu, kā arī, vai viņam ir iespējams neēst dzīvnieku valsts produktus. Veģetārieši un vegāni spēj sev sniegt pilnvērtīgu maltīti, bet pie tā ir mazliet jāpiedomā, vismaz sākumā, lai ķermenim netrūktu nepieciešamās uzturvērtības, minerālvielas un vit­amīni. Cilvēkam ir jābūt skaidrai ideoloģijai – kāpēc viņš neēdīs dzīvnieku valsts produktus, kāpēc tas ir svarīgi tieši viņam, lai sekmīgi turpinātu iesākto,” pamato A. Albertiņa.

Viņa uzskata, ka, lietojot pārtikā dzīvnieku izcelsmes produktus, tostarp gaļu, ir svarīga mērenība un balanss dzīvē. “Ir svarīgi paskatīties plašāk un ēdienkartē iekļaut vegānās un veģetārās receptes, jo šie ēdieni dažkārt ir tik radoši un interesanti, tas padarīs uzturu krāsaināku un, iespējams, varētu palielināt dārzeņu un augļu, ogu lietošanu uzturā, kas latviešiem ir kritiski zems. Diemžēl nezinu nevienu, kurš ir pieteicies šim izaicinājumam, bet zinu vairākus cilvēkus savā paziņu lokā, kuri ir izmēģinājuši kaut vai uz nelielu brīdi būt veģetārieši vai arī pāris dienu nedēļā nelietot dzīvnieku valsts produktus vai vismaz gaļu. Šādu principu arī es iesaku cilvēkiem – izmēģināt dažas dienas nedēļā, kad gaļu aizvieto ar pākšaugiem, sojas produktiem vai citiem olbaltumvielām bagātiem augu valsts produktiem. Gaļas patēriņš vidējam latvietim varētu būt pārāk liels, it īpaši svētkos, un iemācīties gaļu aizvietot būtu tikai ieguvums jebkuram no mums,” viņa saka un piebilst, ka vienmēr ir bijusi par to, lai iespēju robežās atbalstītu vietējos ražotājus. “Vietējā produkcija neceļo tik tālu ceļu pie mums līdz veikalu plauktiem, kas arī ir faktors, par ko aizdomāties, cik tālu un kādus resursus patērē produkti, kas ceļo uz mūsu veikalu plauktiem no citas valsts vai pat kontinenta. Protams, visu nevar izaudzēt Latvijā, bet pievēršam uzmanību, ko var izaudzēt un iespēju robežās cenšamies atbalstīt vietējos ražotājus,” aicina A. Albertiņa.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.