Īsts vai ilūzija?

Attēlus mākslīgais intelekts rada dažās sekundēs. Nedaudz vairāk jāpiepūlas, lai radītu attēlu, kur jūs vai kāds cits zviln jūras krastā, protestē pie Saeimas par pulksteņa grozīšanu vai jebko, kas ienāk prātā. Jā, mākslīgais intelekts ir divu vārdu salikums, par ko jau būs dzirdējis katrs. Pats mākslīgais intelekts sevi apraksta šādi: “Mākslīgais intelekts (MI) ir datorzinātnes nozare, kas nodarbojas ar inteliģentu mašīnu izveidi, kas var imitēt cilvēka domāšanu un uzvedību. MI sistēmas var mācīties no pieredzes, pielāgoties jauniem ievaddatiem un veikt cilvēkiem raksturīgus uzdevumus, piemēram, atpazīt runu, risināt problēmas un plānot.” Tā, lūk, programma, kas imitē cilvēka domāšanu, faktiski imitē cilvēku.

Kā viss progresīvais tas, protams, ir liels solis cilvēces attīstībā un tikpat liels arī drauds. Vai saprotam, ka, attīstoties tehnoloģijām, jāattīstās arī cilvēkam pašam? Vispirms jau ar kritisko domāšanu. Kā varam izmantot mākslīgo intelektu? Vari tam pajautāt pilnīgi jebko un dažu sekunžu vai minūtes laikā saņemt atbildi. Ir vairākas bezmaksas versijas, kur to darīt. Viena no tām ir https: //chat-gpt.com/, otra, ko izmantoju attēlu radīšanā es, – bing, ir arī daudzas citas. Uzjautāju tam cilvēkveidīgi domājošajam MI, kas ir laime. Man atbildēja, ka “laime ir iekšēja stāvokļa kopums, kas rodas no saskaņas ar sevi un pasauli, radot dziļu mieru, pateicību un prieku sirdī”. Visai “cilvēciski”, ne? Pašlaik MI ir visai trūcīga latviešu valoda, tāpēc saprast, ka tekstu radījis MI ir vienkāršāk, angļu valodā tas “runā” perfekti.

Īstajās rokās mākslīgais intelekts atvieglo cilvēkam dzīvi, neīstajās – var kalpot kā apdraudējums, maldinājums. Likumdevēji pašlaik lauza galvu, kā veidot regulējumu mākslīgā intelekta izmantošanā. Jau tapis likums par tā izmantošanu priekšvēlēšanu cīņā. Kamēr MI liekam zīmēt vistas un olas, tincinām par laimi un kāpēc latvji dedzina kūlu, tā ir izklaide, bet, apdraudējums sākas, kad mākslīgais intelekts izveido video, kur kāds zināms cilvēks runā tekstu, kas izdevīgs pasūtītājam, bet nestāv ne tuvu patiesībai. Mēs esam tik pavirši attieksmē pret to, ko lasām, ko redzam, ar ko dalāmiem. MI radītie brīnumi vēl radīs brīnumus un mums kā tādā burvju šovā nāksies lauzīt galvu – tas ir īsts vai ilūzija, triks? Būtu jauki, ja MI rosinātu cilvēkus uzturēt reālas, nevis virtuālas attiecības. Kad tiekamies dzīvē, nevis “Facebook” vai sms. Grūts uzdevums, īpaši redzot, kāda izveidojusies jaunā paaudze, kad diemžēl sarunāties ir pārāk grūti, vieglāk uzrakstīs sms vai ziņu internetā.