Īsteniem dārzkopjiem sezona jau sākusies

Rit pēdējais ziemas mēnesis, tāpēc, tiklīdz logā iespīd saule, daudziem tā vien gribas jau sēt un stādīt. Stādu audzētavas “Ziedugravas” Raunas pagastā dibinātāja Zane Krēsliņa dalās pieredzē, ko dēstiem sēt februārī.

Tie, kuriem ir daļēji apsildāmas siltumnīcas (kur vidējā gaisa temperatūra 12–15 °C), šobrīd var sākt sēt puravus, saldos sīpolus un sakņu selerijas. Minētie dārzeņi labi pārcietīs arī zemāku temperatūru. Augsne februārī vēl ir ļoti vēsa, tāpēc vislabāk minēto dārzeņu sēklas sēt kastītē/podiņā siltumnīcā uz kāda galda virsmas, nevis uzreiz zemē. “Puravu augšanas un attīstības jeb veģetācijas periods ir salīdzinoši garš, tāpēc biežāk tos audzē ar dēstiem. Patiesībā šis ir īstais brīdis tos sēt, lai laikā, kad tie būtu jāizstāda laukā, stādi jau būtu pietiekami saņēmušies. Arī mūsu siltumnīcā puravi jau ir iesēti,” stāsta Z. Krēsliņa.

Uz palodzes ar pietiekamu apgaismojumu

Tiem, kuriem mājās ir lielas palodzes, ir iespēja nodrošināt augus ar dienas gaismu vai augu lampu. Attiecīgi tur vidējā temperatūra būs virs 16 °C, tad šādos apstākļos kastītēs var sēt jau ilgāk augošas viengadīgās puķes, kuras pavasarī varēs izstādīt savam priekam puķu dobēs, dārzā vai apstādījumos. Februāra otrajā pusē dēstiem var sēt tādas dekoratīvās kultūras kā begonijas, ledenes, dekoratīvās nātres, arī dažādas nokareno puķu šķirņu sēklas – lielziedu petūnijas, pelargonijas, verbenas. “Gaisma un siltums – ātras augšanas priekšnoteikums. Tajā brīdī, kad no trauciņiem jau būs izlīduši laukā asniņi, tad gan augiem būtu ieteicama lampas gaisma, jo šajā gadā februārī saulīte ir diezgan skopa. Ja gaisma kritīs no sāniem, augi nolieksies uz vienu pusi. Pagrieziet podiņu, tas liks tiem celties atkal stāvus. Ja dēsti istabā aug sešas un vairāk nedēļas, nolieciet tos zem lampām – vienas aukstas un otras sildošas fluorescentās lampas gaismā,” dod padomu Zane.

Viņa atklāj: “Mēs paši cīnāmies ar šīm problēmām, siltumnīcās augus nodrošinām ar papildu gaismām, jo dabīgais apgaismojums nav pietiekams, citādi stādi izstīdzēs, nīkuļos un tiem būs grūti saņemties. Ja gribas, lai viss sanāk, jāpieliek darbs un pūles. Februāra aukstajās naktīs ceļamies augšā, braucam uz siltumnīcām, metam krāsnī malku, briketes. Izmaksas ir, kā tas ietekmēs stādu cenu pavasarī, vēl grūti teikt, bet, aprunājoties ar citiem, ir skaidrs, ka pielāgosimies gan pārējo tirgotāju latiņai, gan pircējiem, svarīgi saprast, kāda būs pircēju rocība,” atklāj dārzkope un dara zināmu, ka viņi begonijas iesējuši jau 1. janvārī, tāpēc kopš tā datuma siltumnīcās dienu no dienas pieaug rosība. “Šobrīd begonijas jau piķējam, varbūt nedaudz novēloti, bet rādās, ka viss būs kārtībā. Pavasarī stādus jau varēsim piedāvāt tirdzniecībā. Iesēti arī čili pipari, baklažāni, leduspuķes, atraitnītes, krūmu lobēlijas, verbenas, zemenes no sēklām – daudz no visa, kas ziemā jau sējams. Tāds intensīvāks darbs siltumnīcās noteikti sāksies martā. No manis minētā vēl lēni augošas ir mēnešzemenes, kas, februārī iesētas, ir piķējamas jeb pārstādāmas lielākos podiņos martā,” papildina Zane.

Pašās februāra beigās neapkurināmā siltumnīcā uzreiz zemē var sēt redīsus, arī rukolu un spinātus, kas nav pārāk prasīgi pret siltumu, un dobes apklāt ar agroplēvi. Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka vēl martā un aprīlī var uznākt pamatīgs sals, un jāpadomā, kā pasargāt jauno ražu. Papildu siltumu iespējams nodrošināt, piemēram, ar kompostēšanas kaudzi vai arī apsvērt domu par krāsniņas ierīkošanu. “Šogad mēģināsim redīsus sēt kastītēs siltumnīcā. Būs mums vieni no pirmajiem pavasara našķiem, kas noteikti tiks ātri notiesāti. Sēsim arī dilles podiņos, visticamāk, marta sākumā. Tām gan vajadzīgs vairāk gaismas un siltuma, tāpēc istabas apstākļos daudziem vien dilles nepadodas un iznīkst, tās ir vairāk jāuzmana nekā audzējot citus garšaugus vai salātus,” pauž raunēniete.

No dārzeņiem februārī, martā var sēt arī baklažānus, čili piparus un papriku. Tie arī mīl gaismu un siltumu, kā arī aizņem ilgāku stādu attīstīšanās laiku. “Tomātu sēklas var sēt marta vidū, bet paprika, baklažāni un piparveidīgo sēklas ir jāsēj krietni agrāk. Praktiski pēdējais laiks to darīt.”

Gaidot pavasari, var sēt arī mikrozaļumus – zirņus, sinepes, baziliku, lucernu, redīsus, kviešu zelmeni. Zane ir mēģinājusi tos sēt dažādos variantos, un par veiksmīgāko atzīst tomēr mikrozaļumu audzēšanu kūdras maisījumā zemē. “Tā būs laba piedeva ēdienam laikā, kad ir vēlēšanās uzņemt vitamīnus. Turklāt salātiem šādus zaļumus var izaudzēt nedēļas laikā. Esmu sēklas sējusi, gan izmantojot papīra salvetes, gan kūdru. Pēc maniem novērojumiem, zemē dīgsti daudz labāk saņemas,” novērojumos dalās Zane.

Jāmin, ka “Ziedugravas” martā piedāvās arī pašu audzētas tulpes – kā grieztos ziedus, tā podiņos. Saules trūkuma dēļ sīpolpuķes lēni ņemas spēkā, taču cerība, ka tās atvērs ziedus ap 8. martu, joprojām ir.

Sēklu izvēle       

Zane iesaka sēklas vislabāk iegādāties profesionālajos dārzkopības veikalos, kas piedāvā arī profesionālo sēklu sīkfasējumus.  Par vēlamajām šķirnēm var konsultēties gan ar pārdevēju, gan dārzkopībā jau pieredzējušiem radiem, draugiem un kaimiņiem. Viņa saka, ka noteikti jāizvēlas sēklas, kur uz paciņas ir minēts F1. Apzīmējums F1 aiz šķirnes nosaukuma nozīmē, ka iegādājaties hibrīdu. Sēklu hibrīdi nozīmē, ka atrastas divas labas šķirnes, kuras sakrustotas, tā dārzkopis tiek pie brīnišķīgiem augļiem, labas ražas.

Internetā iespējams iegādāties dažādas eksotiskas lietas, tomēr tās nav ieteicams izvēlēties, ja dārzkopības pieredze ir pavisam neliela. Tā vietā labāk sākt ar tradicionālām un mazāk prasīgām kultūrām. Mazāk zināmām kultūrām var būt augstākas dīgšanas un augšanas apstākļu prasības, ko Latvijā pat nav iespējams nodrošināt.

Vēl stādu audzētāja piekodina, ka ar citu stādu pāragru audzēšanu aizrauties pagaidām nevajadzētu. Labāk nogaidīt vismaz marta otro nedēļu un tad jau domāt par tomātu un gurķu dēstu audzēšanu. Lai panāktu ātrāku ziedēšanu, marta vidū stādiņiem var sēt lauvmutītes, samtenes, asteres, krustaines, alisītes, salmenes, puķu tabaku, kosmejas, lefkojas. Uz mēneša beigām dēstiem sējami visa veida kāposti – gan parastie, gan ziedkāposti un kolrābji.

Taujāta par dārzeņu audzēšanas tendencēm, Zane zina stāstīt, ka pēdējos gados populārāki kļūst arī kale kāposti (lapu kāposti), ko viņi saimniecībā audzē jau vairākus gadus, jo tos izmanto veselīgo čipsu ražošanā. Kale kāposti tiks sēti martā. “Kale kāposti tiek audzēti ne tikai ēšanai, bet arī skaistumam, tie lieliski iederas apstādījumos, puķu dobēs. Šos kāpostus audzē gluži tāpat kā parastos galviņkāpostus, kaut gan izskata ziņā tie nemaz nelīdzinās apaļīgajiem radiniekiem, jo stiepjas garumā. Galotne aug visu laiku, un lapas ir ēdamas līdz pat salam. Kāpostus sēj pavasara sākumā. Maija sākumā tos var droši izstādīt dārzā, jo tie nebīstas sala,” zina stāstīt Zane.

Zanes ieteikumi sējas laikam

Sēklām, kurām ir beidzies derīguma termiņš, ir būtiski pārbaudīt dīdzību. To var vienkārši izdarīt – uz šķīvja uzlikt papīra salveti, to samitrināt, uzbērt dažas sēklas. Ja sēklas sāks dīgt, tad viss kārtībā, droši var izmantot sēšanai.

Ja pavasarī ir attaisīta sēklu paciņa un tā nav izlietota, sēklas nākamajai sezonai var noglabāt ledusskapī dārzeņu nodalījumā. Tā būs visatbilstošākā temperatūra, lai sēklas gada laikā neizkalstu un neietu bojā. Var glabāt arī pagrabā, bet tad jāpārliecinās, ka klāt netiek mitrums, lai pagraba telpās nav sācis veidoties pelējums.

Pērkot kūdru, pievērsiet uzmanību, cik ilgi tā uzglabāta kopš pildīšanas maisos. Varbūt veikalā cena būs vilinoša, bet var gadīties, – ja vienu sezonu kūdra būs nepareizi uzglabāta (nav ieteicams gatavu substrātu ilgstoši turēt siltās telpās, jo tas var veicināt pārmērīgu amonija slāpekļa uzkrāšanos), tad augiem tā nodarīs vairāk ļaunuma kā labuma.