Ziemellatvija.lv
Plānojot nākamā gada vasaras ceļojumu, kalendārā droši varat iezīmēt maija trešo sestdienu. Ik gadu šī diena Raunā aizrit viduslaiku zīmē, kad tiek svinēta Viduslaiku diena Ronnenburgā. Šo pasākumu apmeklēt izvēlas arī ne viena vien tūrisma firma, piedāvājot apskatīt arī citus tuvumā esošus interesantus objektus, piemēram, Zālīša māju, z/s “Kaliņi” stādaudzētavu “Raunas stādi”, Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu. Un kur tad nu vēl ciemošanās un gardās pusdienas Brantu muižā pie īstās latvju saimnieces Ilzes Briedes.
Kā viduslaikos
Viduslaiku svētkos viss tā vien ņirbēja kā karuselī, bija ļoti daudz atrakciju, ekskursanti gan tās varēja baudīt, tikai garāmejot, bērnus un vīrus vairāk piesaistīja bruņinieku cīņas, bija apskatāma arī viņu nometne. Izbrīnu daudziem radīja fakts, ka bruņinieka tērps vien svēra ap 100 kilogramu. Pilsdrupu torņa pakājē norisinājās dažādas interesantas aktivitātes viduslaiku gaumē – pavasara gadatirgus, radošās meistarklases jeb seno amatu darbnīcas, varēja noskatīties vietējo pašdarbības kolektīvu priekšnesumus, aplūkot rokdarbu izstādi, doties zirgu izjādēs un ielūkoties viduslaiku ķēķī. Tā kā bija ierobežots laiks, tad šis pasākums gan vairāk bija domāts ierosmei atbraukt uz šejieni vēlreiz un svētkiem veltīt visu dienu.
Glabā ārstu piemiņu
Vecākās paaudzes ekskursantiem ir labi zināms Latvijas onkologs, psihoterapeits, slavenās grāmatas “Mīlestības vārdā” autors Jānis Zālītis. Tā tika izdota 1981. gadā un teju vai skaitījās aizliegtā literatūra, kuru rūpīgi slēpa no bērniem. Jo, lūk, viņi taču varēja uzzināt, ka bērnus nenes stārķis! 2007. gadā tās autors aizgāja mūžībā, bet Rauna par savu slaveno novadnieku nav aizmirsusi. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī – Zālīša mājā – Dr. Zālīša kundze Nadežda ne tikai laipni uzņēma, bet arī iepazīstināja ar ēku, kas glabā divu 20. gadsimta izcilu ārstu piemiņu.
Divās istabās apskatāmas Raunas slimnīcas dibinātāja Rūdolfa Skaidrā (1882–1954) un Jāņa Zālīša dzīvei un darbam veltītās ekspozīcijas. Ekskursijas beigās tika demonstrēta filma par Jāni Zālīti, ko uzņēmis viņa dēls. Tajā, starp citu, ir arī fragmenti ar Āriju Elksni un Ausmu Kantāni.
Jaunumi ģimenes dārzā
Visos gadalaikos viesi tiek aicināti iepazīt Raunas z/s “Kaliņi” stādaudzētavas “Raunas Stādi” privāto dārzu, par kuru rūpējas Riekstiņu ģimene. Apmeklējot to, bija sajūta, ka nokļūts paradīzes stūrītī, jo te visa kā bija gana: ziemcietes un graudzāles, skuju koki – dažādas interesantas egļu un priežu, kā arī dekoratīvo krūmu sugas un šķirnes. Jaunumi tiek stādīti ģimenes dārzā, lai pārbaudītu, vai skarbais Vidzemes klimats tiem ir piemērots. Tā kā ekskursantu vidū bija daudz dārzamīļu, tad gandrīz katrs otrais kā atmiņu no ekskursijas iegādājās arī kādu puķu stādu.
Jūlija pēdējā nedēļas nogalē jau vairākus gadus tiek rīkoti Dārza svētki. Parasti norisinās arī kāda meistarklase vai radošā darbnīca. Ģimenes dārza apmeklējums gan iepriekš jāpiesaka. Par čaklo Riekstiņu ģimeni var teikt: viņu saimniecība tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava – te allaž ir kaut kas jauns un neredzēts.
Iecienīts tūrisma objekts
Gardēži nevarēja vien sagaidīt, kad dosies uz Brantu muižu. Tur ekskursantus ar pusdienu maltīti sagaidīja īstā latvju saimniece Ilze Briede, kura šķita kā no seno laiku žurnāla vāka izkāpusi. Pusdienās ekskursantiem tika pasniegta zupe pēc bruņinieku laika receptes un deserts ar mandeļu cvībakiem un ogām. Zupe bija visai vienkārša — tas sastāvā bija pupas, zirņi, lēcas, varēja baudīt arī divus smēriņus: ar mandelēm un kaņepju grūdeni.
Gandrīz katrs ekskursants vēlējās iegādāties arī Ilzes cepto maizīti. Brantu muiža ir iecienīts ekskursantu objekts, ārzemnieki te brauc mācīties pirts gudrības. Te notiek arī vairākas meistarklases: maizes darbnīca ar degustāciju, cepumu, kūku meistarklase, piparkūku darbnīca ar muižas rūķiem un pirtsslotu un dabas velšu darbnīca skaistumam un veselībai. Taču tas jau vēl nav viss.
Brantu muižā kopš 2020. gada 29. augusta, Pirts skolas 10. jubilejas, darbojas īpašs saules pulkstenis. Tas rāda laiku, ja cilvēks nostājas uz mēneša numura loka centrālajā daļā. Ap loku debess pusēs senbaltu zīmes un akmeņi veido kodu, kas parāda Pirts skolas vecumu. Ik gadu tieši saulgriežos tiek pārlikti gadu skaitīšanas akmeņi: austrumos – ik gadu, dienvidos – katru 3. gadu, rietumos – katru 9. gadu, ziemeļos – katru 27. gadu. Saules pulksteņa projekta autors ir Mārtiņš Gills. Ielūkojoties nākotnē, Ilze atklāj, ka viņas sapnis ir te nodibināt kaut ko līdzīgu Kaucmindes skolai.
Garīgam stiprinājumam – ērģeļmūzika
Atjaunotā Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir īpaša. Tā ir vienīgā tipiska krusta veidā celtā baznīca Latvijā. 1857. gadā Mārcis Sārums stājās pie Smiltenes baznīcas pārbūves, kas izvērtās gandrīz par pilnīgu jaunbūvi, jo no vecās 1529. gadā celtās baznīcas atstāja tikai dažus mūrus, ko iebūvēja jaunās baznīcas altāra daļā.
Baznīca iesvētīta 1895. gadā. Dievnams ir piedzīvojis lielāko atjaunošanu un restaurāciju visā savā pastāvēšanas vēsturē un kopš 2021. gada vasaras atvērts atjaunotā izskatā. Baznīcas tornī iekārtots muzejs, kurš vēsta, ka draudzē darbojušies mācītāji – ievērojamas personības: Svante Gustavs Dīcs, garīgo dziesmu autors, Jēkabs Lange sarakstījis pirmo vācu-latviešu vārdnīcu, bet Kārlis Kundziņš savu dzīvi Smiltenē un atmiņas par iedzīvotājiem un draudzi apkopojis grāmatā “Mana mūža gājiens”. Īpašu emocionālu noskaņojumu ekskursantiem radīja nelielais ērģeļmūzikas koncertiņš.
Apskatot Smilteni, ekskursanti iegriezās arī Kalnamuižā – Smiltenes tehnikumā, kur izglītību iegūst jaunieši no visas Latvijas. Daudzi te arī pirmoreiz uzzināja, ka “Firsta Madāmas Lilī kārumi” ir zīmols, kuru radījusi šī mācību iestāde. Un to ir visai plaša izvēle – pašu cepta maize ar kaņepju aizdaru, ievārījumi, veselīgi našķi. Tie jau paguvuši iegūt atpazīstamību un daudzu vidzemnieku simpātijas.
Ināra Sudare
Reklāma