Inga Karpova
Jūlijs ir laiks, kad dārzos un siltumnīcās ienākas bagātīga dārzeņu un ogu raža, bet mežos – ogas un sēnes. Diemžēl šis gads ar neprognozējamiem laika apstākļiem un ilgstošo sausumu paveicis savu posta darbu. To cilvēki raksturo skarbos vārdos – bada gads!
Tiem, kuriem nav sava mazdārziņa vai lauku saimniecības, pēc pirmajiem dārzeņiem – gurķiem, kabačiem, burkāniem un kartupeļiem, garšaugiem, sīpoliem, ķiplokiem, tomātiem un arī meža veltēm dodas uz vietējo tirgu. Šonedēļ “Ziemeļlatvija” ielūkojās Valkas tirgus piedāvājumā gan otrdien, gan arī ceturtdien. Šajās dienās gan tirgotāju, gan arī apmeklētāju skaits nav tik liels, kāds tas ir sestdienās.
“Šodien uz tirgu atvedām trīs kastītes ar kartupeļiem. To cena, sākot no 1,30 līdz diviem eiro kilogramā. Kartupeļu nav daudz, jo ir traks sausums. Tos pašus izpirka lielā ātrumā. Gurķus un kabačus pārdodam par diviem eiro kilogramā,” stāsta Elza Pavasare. Viņa jau otro gadu tirgojas vietējā tirgū ar zemnieku saimniecībā “Luternieki” izaudzēto. Elza atzīst, ka šogad pircējiem jārēķinās, ka sausuma dēļ par deficīta preci kļuvuši zaļumi. No tiem pieprasītākie ir dilles un sīpolloki. Tāpat ir pieprasījums pēc dažādu šķirņu salātiem, bet to trūkst.
Ja kāds veikalā nopērk gurķus marinēšanai, tirgū par 1,50 eiro var iegādāties palielu bunti ar garšaugiem marinēšanai. Tos uz tirgu atvedusi pensionāre Lienīte Kukule. Aizvadītajā sestdienā pie viņas kā bites spietoja pircēji, lai, ja ne iegādātos, tad vismaz pasmaržotu meža zemenītes. Pensionāre stāsta, ka, lai pielasītu litru ar meža zemenēm, nepieciešamas vismaz divas stundas. Pircēji šīs aromātiskās un garšīgās meža ogas varēja nopirkt par 20 eiro litrā. Ogu lasītāja atklāj, ka neviens, ieraugot augsto cenu, nekurnēja, jo saprot, ka šovasar ogas mežā meklējamas kā ar uguni. To, ka ogu nav, apliecina arī tas, ka ne Latvijas, ne arī Igaunijas pusē nav manāms neviens ogu un gaileņu uzpircējs. Iepriekšējos gados tie rosījās jau jūlija sākumā, bet šogad jārēķinās, ka meža apmeklējums cerībā nopelnīt kādu lieku eiro beigsies bez rezultāta.
To, ka mellenes, kuras sausuma dēļ ir sīkas, cītīgi un pacietīgi jāmeklē, “Ziemeļlatvijai” apliecina arī 23 gadus vecā māmiņa Sanija Veipa. Viņa kopā ar draudzeni Dainu, kura audzina divus bērniņus, regulāri brauc mellenēs.
“Jau no piecu gadu vecuma vecākiem devos līdzi uz mežu. Ogu vietas man ir zināmas, bet arī šajās vietās ir mazas un sīkas ogas. Neatceros, ka iepriekšējos gados situācija būtu bijusi tik bezcerīga. Lasot mellenes un lācenes, atradu tikai vienu sakaltušu gaileni,” savos novērojumos dalās Sanija. Viņa pircējiem piedāvā pārlasītas un tīras ogas. Litrs sīku lāceņu maksā astoņus eiro. Diemžēl meža zemeņu sezona ir beigusies, bet pirms neilga laika Sanija un Daina tās lasīja un pārdeva par 25 eiro litrā. Lielākoties ogas iegādājušies igauņi, pat no Tartu, kuriem, acīmredzot, rocība ir lielāka. Ogu lasīšana un tirgošana, izmantojot arī sociālos tīklus, ir veids, kā kaut nedaudz papildināt savas ģimenes budžetu.
Jau vairāk nekā 12 gadus Valkā tirgojas Brigita Saviele no Smiltenes novada Blomes pagasta. Viņa ceturtdien piedāvāja ne tikai veselīgus rožu stādus, bet arī pašas dārzā lasītās upenes un ķiršus. Brigita stāsta, ka ogu ir gana daudz, jo krūmi un augļu koki necieta vēlajās pavasara salnās. Litrs upeņu un ķiršu maksā 3 eiro.
“Mums bija arī salīdzinoši liela zemeņu raža, bet vēlāk tām nepievērsām tik lielu uzmanību, tāpēc ātrāk beidza ražot. Skatos, ka tirgū vēl nopērkama zemeņu šķirne ‘Sonāte’. Mums arī ir šī šķirne, bet ogas tagad paši ēdam. Nevedam uz tirgu,” stāsta tirgotāja.
Kilograms zemeņu Valkas tirgū nopērkams par 8 eiro.
Tirgū sastaptie pircēji atzina, ka gribas pamieloties ar ogām, bet to cena ir augsta, tāpēc atļaujas tikai mazumiņu. Kāds nopircis tikai puslitru melleņu, cits – glāzi meža zemeņu par 4 eiro.
Reklāma