Ilze Fedotova
Sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv” pāris dienu laikā savākti nepieciešamie
10 000 paraksti, lai saglabātu iespēju izvēlēties tālmācību arī pamatskolā. Tas nozīmē, ka vismaz 10 000 parakstu savākšana ļauj iniciatīvu iesniegt izskatīšanai Saeimā.
Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem un noslēdzoties debatēm, Saeimas deputātu vairākums aizvadītajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas grozījumus Izglītības likumā, kas paredz trīs gadu laikā atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā.
Izstrādātais likumprojekts paredz, ka pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības programmas īstenotu tikai klātienē. Tālmācībā varētu iegūt tikai vidējo izglītību. Vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanu tālmācībā regulētu valdības noteiktie nosacījumi.
Sabiedrībā par likumprojekta grozījumiem joprojām nerimst diskusijas. Vecāki, kuru bērni mācās tālmācībā, to sauc par pilnvērtīgu izglītības formu, kas pārsteidzoši labi piedāvā risinājumus ģimenēm dažādās situācijās.
“Esam nobalsojuši pret likuma grozījumu “ManaBalss.lv” jau pirmajā balsu vākšanas dienā. Manuprāt, šis likumprojekts ir dažu cilvēku antipātiju pret tālmācību auglis un tiek steigā bīdīts bez iedziļināšanās vairāku sabiedrības grupu interesēs – tālmācība ir vienīgā iespēja iegūt kvalitatīvu Latvijas izglītību daudziem, daudziem tautiešiem, kuri dzīvo ārzemēs, bērniem ar īpašām vajadzībām, bērniem, kuri ir piedzīvojuši saskarsmes problēmas klātienes skolās; laukos dzīvojošiem, kas vēlas nodrošināt bērniem labu izglītības līmeni vai vienkārši izglītības izvēles iespējas, kā arī iespēju apvienot skolu ar ārpusstundu – sporta, mākslas un citām – nodarbībām,” viedokli pauž kārķēniete Dana Purviņa, kuras ģimenē dažas atvasītes apgūst mācību priekšmetus tālmācībā.
Viņa uzsver, ka likumprojektā kā iemesls minētā matemātikas eksāmenu rezultātu statistika pati par sevi neko neparāda. “Pirmkārt, tālmācības skolas un to piedāvātā izglītības kvalitāte atšķiras; otrkārt, liels procents no tālmācībā esošajiem ir bērni, kuri, iespējams, “parastā” skolā nemaz nevarētu mācīties, piemēram, bērni ar invaliditāti, dažādiem uztveres, uzmanības traucējumu spektriem, mācības mājās ar vecākiem vai aizbildni viņiem dod iespēju iegūt izglītību un iekļauties sabiedrībā, cik vien iespējams, pat ja šie bērni nesasniedz tādus rezultātus matemātikas eksāmenā valsts mērogā, kādus vēlētos redzēt mūsu statiskas mīļotāji,” pamato D. Purviņa.
Iniciatīvas autore “Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā” ir Jana Koroļova. Viņa uzskata, ka pamatizglītības apguve tikai klātienē atstās negatīvu ietekmi uz bērniem ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, profesionāliem sportistiem, diasporas bērniem, skolēniem ar specifiskām mācīšanās vajadzībām un citiem.
Iniciatīvas pieteikumā pausts viedoklis, ka, aizliedzot tālmācību pamatizglītībā, tiek ignorētas šo bērnu vajadzības un tiesības uz kvalitatīvu izglītību atbilstoši viņu iespējām un apstākļiem.
Tālmācības aizlieguma vietā viņa aicina atbildīgās institūcijas izstrādāt un ieviest kvalitātes standartus tālmācības skolām, lai nodrošinātu augstu izglītības līmeni, kā arī nodrošināt atbalsta personālu un veicināt skolēnu socializāciju.
Līdzīgas domas pauž arī palsmaniete Irina Čžou, organizācijas “Alianse Latvija bez bāreņiem” vadītāja. “Protams, esam par to, lai būtu iespēja mācīties visiem bērniem – neatkarīgi no veselības stāvokļa, dzīvesvietas vai ģimenes apstākļiem. Nepieciešamo balsu savākšana tik īsā laikā liecina par to, cik svarīgi ir saglabāt līdzšinējo tālmācības modeli. Būtu ļoti skumīgi, ja teju 12 tūkstoši ģimeņu, kuru bērni mācās tālmācībā, netiks sadzirdētas arī pēc iedzīvotāju iniciatīvas iesniegšanas Saeimā,” uzsver I. Čžou.
Izskanējis, ka 2024. gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēni, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina IZM apkopotā informācija.
Lielākā daļa no viņiem – 7596 izglītojamie – bija vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kas tālmācībā pārsvarā apguva vidējo izglītību. Vēl 1983 audzēkņu bija 11 līdz 15 gadus veci.
Reklāma