Iespēja pielaikot izsapņoto profesiju

Sēžot skolas solā, katram ir bijusi kāda izsapņotā profesija, par ko gribējām kļūt – par mediķi, policistu, skolotāju, frizieri, vetārstu un tā tālāk. Kādam gadījās, ka domas mainījās gadu no gada, bet varbūt cits apņēmīgi un mērķtiecīgi raudzījās vienā virzienā. Lai cik jaudīga un interesanta kāda profesija sākotnēji šķiet, daudziem ātri vien mainās domas, tiklīdz tajā tiek pavadīta reāla darba diena.

Tādēļ ir gana vērtīgi pielaikot kādu profesiju vēl pirms tam, kad uzsāktas mācības vai iesniegti dokumenti kādā profesionālās izglītības iestādē vai koledžā. Apsveicama un pozitīvi vērtējama ir Ēnu diena, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum. Šogad Ēnu diena norisināsies 4. aprīlī.

Varbūt jāpaskaidro, Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.–12. klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darbavietu un četru līdz sešu stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Šī ir programma, kas jau daudzus gadus sekmīgi iekļauj izglītības procesā karjeras jautājumus, rosinot jauniešus plānot nākotni jau skolas laikā. Veidojot sadarbību starp skolu, sabiedrību un darba vidi, Ēnu diena sekmē jauniešu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū nākotnē.

Zināms, ka arī mūspuses novadu jauniešiem būs iespēja iepazīties ar daudz un dažādu profesiju pārstāvjiem un viņu ikdienas darbu. Par šī gada Ēnu dienas aktivitātēm varēs lasīt arī mūsu laikraksta lappusēs.

Pašai gan nav nācies “ēnot” kādu, bet būt par palīgu nākotnes profesijas izvēlē gan. Pirms gadiem desmit arī man bija divas “ēnas” – pusaudžu meitenes, kuras interesējās par žurnālistiku. Mans mērķis bija parādīt savas profesijas ikdienu, lai ko es arī darītu un kur dotos tajā dienā, “ēnas” soli solī sekoja man. Kā šodien atceros to dienu, jo viņām paveicās iepazīt profesijas aizkulises pēc pilnas programmas. Tikko jaunietes bija ieradušās birojā, iepazīstinātas ar darba apstākļiem un kolektīvu, kāpām automašīnā un devāmies uz notikuma vietu, kur agrā rīta stundā kādā dzīvoklī daudzdzīvokļu namā bija izcēlies ugunsgrēks. Lai gan ugunsgrēks jau bija likvidēts, notikuma vietā vēl strādāja atbildīgie dienesti, bet mēs klauvējām pie cietušā dzīvokļa kaimiņu durvīm, lai aprunātos ar notikušā aculieciniekiem. Lieki piebilst, ka manām “ēnām” diena izvērtās aizraujošāka nekā man un mājās viņas devās ar spilgtiem iespaidiem. Kamēr es uz karstām pēdām rakstīju ziņu nodošanai uz rītdienas avīzi, ēnotājas aizpildīja anketu, kuru iesniegt mācību iestādei, lai atskaitītos par iespaidiem un iegūto pieredzi Ēnu dienā.

Par laimi, mana šodienas darba specifika ir krietni rāmāka, pateicoties sadarbībai ar pašiem stāstu varoņiem, lielu daļu materiālu izdodas savākt attālināti, ņemot talkā galvenos darba instrumentus – telefonu, diktofonu un datoru.