Vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas uzsākšanas Apes, Raunas un Smiltenes novadu iedzīvotājus un uzņēmējus pašvaldības aicināja piedalīties aptaujā.
Mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par jaunveidojamā Smiltenes novada attīstības iespējām, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem, kā arī uzzināt uzņēmēju viedokli par uzņēmējdarbības vidi, iekļaujot izteiktos priekšlikumus jaunā novada plānošanas dokumentos. Abās aptaujās kopā piedalījās 732 respondenti (671 iedzīvotājs un 61 uzņēmējs), atbildot uz jautājumiem anonīmi.
Grib iesaistīties lēmumu pieņemšanā
Skaitliski visvairāk respondentu dzīvo Smiltenes novadā (322 jeb 48% no visiem respondentiem), Apes un Raunas novados – katrā 25%, bet atlikušie respondenti norādījuši citu variantu dzīvesvietai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau savlaicīgi izstrādāja metodiku jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai, kurā uzsvēra, – jaunveidotajai pašvaldībai ir jāatrod efektīvākais pašvaldības darba organizācijas modelis, kas radītu iedzīvotājiem iespējas saņemt pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus. Attiecīgi pašvaldībai jāzina, kādi tās sniegtie pakalpojumi cilvēkiem ir nepieciešami, jānoskaidro viņu vēlmes un vajadzības un iespēju robežās tās jāīsteno, – sabiedrības paustās vajadzības kalpo par pamatu pašvaldības prioritāšu noteikšanai.
Aizpildot anketu, respondentiem bija iespēja novērtēt savas pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti. Kopējais pozitīvā vērtējuma rādītājs ir 84 % (Apes novadā – 74 %, Raunas novadā – 88 %, Smiltenes novadā – 87 %).
Respondenti arī izteica savu vērtējumu par iespēju iesaistīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā, un šajā jomā kopējais pozitīvā vērtējuma rādītājs ir ievērojami zemāks – 56 % (Apes novadā – 42%, Raunas novadā – 68%, Smiltenes novadā – 56%).
Iemesli tam ir daudzi. Anketu aizpildījušie iedzīvotāji norāda uz to, ka viņiem nav iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Informācija par pašvaldības darbu ir formāla. Pirms lēmumu pieņemšanas nenotiek to apspriešana ar iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām.
Cilvēkiem arī pietrūkst mūsdienīga un vienkārša veida, kā izteikt savu viedokli par interesējošiem jautājumiem, bet, ja tiek rīkotas aptaujas, tajās paustais viedoklis netiek ņemts vērā. Trūkst atgriezeniskās saites ar savu pašvaldību, piemēram, nenotiek regulāras tikšanās starp deputātiem un iedzīvotājiem, kurās deputāti saviem vēlētājiem vismaz reizi pusgadā atskaitītos par paveiktajiem darbiem.
Respondenti pašvaldības iestādēm pārmet arī birokrātiju, to, ka iestādes ir balstītas uz savstarpējo pazīšanos, kas ietekmē objektīvu lēmumu pieņemšanu un prioritāro vajadzību izvirzīšanu.
Tāpat tiek norādīts uz korupcijas riskiem, uz to, ka tiek pieņemti vienpersoniski lēmumi, lēmumu pieņemšana nav atklāta. Bieži vien sabiedrība uzzina par būvniecības lēmumiem jau pēc pirmās būvniecības kārtas uzsākšanas.
Ir respondenti, kuri pašvaldības darbiniekiem pārmet neatsaucību un profesionalitātes trūkumu, un attieksmi, kas nav orientēta uz klientu.
Pašvaldības darba vērtējums var atšķirties, ņemot vērā katra respondenta dzīvesvietu, piemēram, Smiltenes novada iedzīvotāju vērtējums pārstāvēts iedzīvotāju skaitam proporcionāli mazāk. Katram no trim novadiem (Apes, Raunas un Smiltenes) arī atšķiras jomas, kuras iedzīvotāji vērtē vislabāk un kuras – viskritiskāk gan pieejamības, gan kvalitātes ziņā.
Atbildes respondenti snieguši vēl pirms jaunā Smiltenes novada izveidošanas, taču tās uzskatāmi parāda virzienus, kuros jāstrādā tagadējai pašvaldībai pēc Apes, Raunas un Smiltenes novadu apvienošanas. Aptaujas rezultātus analizēja un apkopoja uzņēmums SIA “Reģionālie projekti”, kas iesaka tagadējai vietvarai jaunā Smiltenes novada attīstībā īpašu uzmanību pievērst tieši atsevišķo novadu labajai praksei un tās pielietošanai jaunā novada pārvaldībā dažādās jomās, kuras respondenti vērtē visaugstāk.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Ieklausās iedzīvotāju vērtējumā” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.
#SIF_MAF2021
Reklāma