Gāžamies bezdibenī

Tas, ka Latvijā ar demogrāfisko situāciju ir bēdīgi, nav nekāds noslēpums, bet ka ir tik slikti… Nesen TV3 savā ziņu raidījumā uzsvēra, – situācija ir dramatiska, un nosauca statistikas datus: šogad janvārī Latvijā piedzimis vien 881 bērniņš, kas ir par 16,1 % jeb 169 jaundzimušajiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā reģistrēti 2408 mirušie.
Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ko šāda tendence nozīmē mūsu valsts nākotnei ilgtermiņā. Tā ir ķēdes reakcija, – jo mazāk jaundzimušo, jo nākotnē mazāk potenciālo vecāku, mazāk māmiņu, kurām dzims bērni. Tas nozīmē mazāk strādājošo un mazāk nodokļu valsts budžetā, tai skaitā arī mazāk naudas, no kuras tiek izmaksātas pensijas. Proti, pirmais pensiju līmenis ir tā sauktā paaudžu solidaritāte: no pašreizējo sociālo apdrošināšanas iemaksu veicēju iemaksām pensijas saņem pašreizējie pensionāri. Tādu uzskaitījumu var turpināt, paturot prātā galveno, – jebkuras valsts lielākā vērtība ir tās cilvēki, tās pilsoņi.
Latvijas valdība par 2025. gada valsts budžeta vienīgo prioritāti izvirzījusi valsts iekšējo un ārējo drošību, paredzot abām jomām papildu finansējumu. Pastāv iespēja jau šogad aizsardzības izdevumus kāpināt līdz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5 % no IKP. Pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda žurnālistiem teiktā, tas vajadzīgs, lai stiprinātu 26 aizsardzības prioritātes, kuras paredz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns. Šīs prioritātes ir, piemēram, ieguldījumi pretgaisa aizsardzībā, krasta aizsardzībā, artilērijas sistēmās, kājnieku kaujas mašīnās, munīcijā un bezpilota ierīcēs. Taču valsts drošības pamats nav tikai militārā tehnika, bet arī fiziski labi sagatavoti karavīri. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, dzimstības pīķi Latvija piedzīvoja 1987. gadā, kad piedzima 42 135 bērni (21 607 zēni un 20 528 meitenes). 2024. gadā Latvijā jaundzimušo skaits bija 12 571 bērni (cik no viņiem ir zēni un cik meitenes, nav norādīts). Loģisks jautājums, – cik lieli pēc gadiem 20, 30 būs mūsu Nacionālie bruņotie spēki?
Demogrāfs Ilmārs Mežs jau pieminētajā raidījumā uzsvēra, ka par demogrāfiju Latvijā vajadzēja domāt pirms 10, 20, 30 gadiem, bet toreiz standarta atbilde bija – “mums svarīgāka ir ekonomika”. Tagad skaitļi demonstrējot parunu “ko sēsi, to pļausi”. Valsts politikai jābūt tādai, lai mazuļa ienākšana ģimenē nesamazinātu tās labklājības līmeni, un to var izdarīt gan ar pabalstiem, gan ar mājokļu atbalstu, uzsver eksperti. Taču bērna kopšanas pabalsts, kas ir 171 eiro mēnesī līdz pusotra gada vecumam, un vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, kas ir 421 eiro, nav mainīti vairāk nekā desmit gadus.
Jācer, ka Labklājības ministrijas iniciatīva 2026. gadā palielināt bērna kopšanas pabalstu no 171 eiro līdz 422 eiro Saeimā tiks uzklausīta un vismaz kaut kas tiks darīts, lai nobremzētu kritienu demogrāfiskajā bezdibenī. Bet, kamēr nekas nenotiek, demogrāfija vairāk šķiet tāda modes tēma, par ko politiķiem parunāt, lai spodrinātu savu tēlu.