Gaujienā apstādījumos un puķu dobēs būs arī vietējo audzētāju stādi

Līdz ar pavasara atnākšanu kā pilsētas, tā pagastu centri iezīmējas arvien košākās krāsās – tiek veidotas puķu dobes un plānoti labiekārtošanas darbi. Lai radītu patīkamu vidi sev apkārt, Gaujienā šos darbiņus veic vesela komanda.

Pagasta centrā pie pagastmājas jau sastādītas pirmās atraitnītes, tiek gaidīts jauns pasūtījums un tuvākajā laikā atraitnīšu stādīšana atsāksies.

“Pie mums katra iestāde pati vēl joprojām veido un kopj apstādījumus un dobes. Iepriekš to veica labiekārtošanas strādnieks. Tagad mums ir ļoti sakopts, paldies labiekārtošanas darbiniecei Intai Gailei un pārējiem pagasta darbiniekiem, kuri strādā kā lieliska komanda, ļoti draudzīgi, tostarp saimniecības vadītājs Kārlis Bernarts,” atklāj Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inguna Avota un pastāsta, ka pie Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” puķu dobju un apstādījumu konceptu veidoja vadītāja Ineta Riepniece, pie pils – Ināra Kurloviča, kura pati arī audzē stādus. Līdz šim pēc padoma vērsušies pie novada speciālistes, ainavu arhitektes Agijas Kukaines, bet svētku noformējuma radīšanai atsevišķās reizēs tikusi aicināta iesaistīties apeniete Dina Semjonova.

Gaujienas pils ēkas pārzine Ināra Kurloviča ir viena no daudzajiem gaujieniešiem, kurai rūp sava pagasta tēls un kurai vienmēr ir patīkami, ka tie, kuri paviesojušies Gaujienā, pasaka kādu labu vārdu par šeit redzēto.

“Talkas dienā kopā ar Jāzepa Vītola memoriālā muzeja fonda glabātāju Sanitu Sproģi, Valdi Zatumanovu un Ingu Skuju, kurai līdzi bija arī mazais palīgs – meitiņa, iesākām veidot jaunu dobi Anniņdīķī, kur ir tāda maza saliņa. To parasti savā kāzu dienā ir iecienījuši apmeklēt jaunie pāri. Kad viss būs iekopts un pabeigts līdz galam, tad šī vieta būs vēl skaistāka un romantiskāka,” pārliecināta I. Kurloviča.

Sieviete aizraujas ar puķu, garš­augu, tomātu un gurķu dēstu audzēšanu. Puķes tiek audzētas arī ar mērķi, lai piemērotā brīdi tās varētu izstādīt laukā un podos Gaujienas jaunās pils teritorijā, kā arī citviet pagastā. Viņas siltumnīcās spēkā saņemas tomāti, gurķi, begonijas, saulespuķes un ne tikai.

“Drīz būs ēdami pirmie redīsi. Mani uzlādē darbošanās ar augiem. Viss savam priekam. Liela daļa tiks izstādīta dārzā, kaut kas tiks dāvināts savējiem un izstādīts puķu dobēs pie pils un pagasta centrā. Nupat esmu izpiķējusi samtenes. Esmu iemācījusies apsakņot pelargonijas, arī tās man ir gana pavairotas. No spraudeņiem audzēju petūnijas. Nokarenās petūnijas tiks izstādītas pils priekšā.

Nupat izravēju puķu dobi, kur pērn auga saulespuķes. Arī šogad tur stādīšu saulespuķes kopā ar zilajiem agerātiem. Vienīgi žēl, ka pagājušajā gadā bija cilvēki, kuri pamanījās nogriezt saulespuķu ziedus savām vajadzībām, cerams, ka šajā gadā to nepiedzīvosim,” viņa stāsta un piebilst, ka atraitnītes gan neaudzē pati, jo stādu audzēšana neesot ekonomiski izdevīga, turklāt viņai siltumnīca nav apkurināma.

Arī tagad stādiņi, kas iznesti polikarbonāta siltumnīcā, ir rūpīgi jāuzmana, jo gaisa temperatūra zem nulles vēl var noslīdēt ne reizi vien. Tāpēc papildus siltuma uzturēšanai šobrīd siltumnīcā ieklāta agroplēve, ja ar to būs par maz, visticamāk, stādus nāksies nest atpakaļ uz istabu.

Inta Gaile, kura par labiekārtošanas darbinieci sākusi strādāt pirms gada, stāsta, ka tādi darbi kā lapu grābšana un puķu dobju ravēšana jau tika izdarīti iepriekš. “Lai stādītu vasaras puķes, vēl ir par agru. Pirmajā gadā man viss bija jauns – bija jāsaprot, kas kurā puķu dobē aug, kas pavasarī nāks no zemes ārā. Jāsaprot arī, kurā vietā ir vairāk ēnas, kur vairāk krīt virsū saules gaisma. Tikai tad var zināt, ko tur labāk stādīt. Pēc iegūtās pieredzes šogad ir jau krietni vieglāk strādāt. Kaut ko šajā gadā pamainīsim, kaut ko atstāsim. Piemēram, izraksim rozes, kas vienā vietā šķiet neiederīgas, tādas vientuļas. Atdosim tās Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolai, kur ir liela rožu dobe, lai aug visas vienkopus,” “Ziemeļlatvijai” pauž Inta Gaile un min, ka apsaimniekojamā teritorija ir visai liela.

“Jāsaprot, ka labiekārtošana nenozīmē tikai puķu dobes. Ir jāapkopj visi celiņi, apmales, krūmi, ceļu malas un tā tālāk. Viena redzamā daļa ir pagasta centrs, bet mums ir arī estrāde un tai piegulošās teritorijas. Praktiski viss ar dažiem izņēmumiem, piemēram, tautas nama un Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas teritoriju,” viņa stāsta un izsaka atzinīgus vārdus par visu komandu, ar kuru viņai nākas kopā strādāt.

“Es tiešām esmu ļoti apmierināta un ar prieku eju uz darbu. Man ir ļoti labi darbabiedri, kas atbalsta un palīdz, saimniecības daļas vadītājs Kārlis Bernarts ļoti labi saprotas ar visiem, prot organizēt darbus. Arī pārvaldes vadītāja vienmēr ir atsaucīga un pretimnākoša. Ja darba procesā kaut kas mums ir vajadzīgs, viss tiek sagādāts. Noteikti vēlos pieminēt algotā pagaidu sabiedriskā darba veicējus, kuri strādā kopā ar mums, papildu darbarokas vienmēr ir noderīgas,” uzsver I. Gaile.

Pašlaik Gaujienas pagastā tiek strādāts pie kopīgas ainas koncepta, bet tas nav nemaz tik vienkārši, jo viedokļi atšķiras. Pašvaldībā skaidro, ka ainavisks, pārdomāts pagasta vizuālais tēls ir gana būtisks jautājums, tāpēc, kopīgi apspriežoties, vēl tiks domāts, kādas puķes vai dekoratīvos augus piepirkt klāt un kurās dobēs apstādījumos tie vislabāk iederētos.