Ēšanai jāaudzē kukaiņi?

Nē, es saprotu, ka Latvijas valsts budžetā vajag vairāk naudas, jau tā ir budžeta deficīts un jāmaksā kārtējie rēķini par valsts ārējo parādu, un nodokļu likmes celšana politiķiem ir ērtākais ceļš, kur daļu trūkstošās naudiņas rast. Taču vai tiešām tāpēc jāķeras klāt iedzīvotāju veselīgam uzturam? Kopš 2018. gada Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem tika piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme – pieci procenti, bet no 2024. gada 1. janvāra tā atkal var pieaugt līdz 21 procentam. Veidojot nākamā gada budžetu, samazināto PVN likmi šai produktu grupai valdība vairs neplāno saglabāt, – redz, tad ieguvums budžetā veidotu vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tas nozīmē, ka veikalos augļi, dārzeņi un ogas maksās vairāk. Uz jau tā dārgās pārtikas fona pircējiem tā nav iepriecinoša ziņa. Noraizējušies ir arī Latvijas dārzeņu un augļu audzētāji, – citās valstīs šādiem produktiem valdības ir noteikušas samazinātu PVN likmi. Rezultātā pašmāju dārzeņi, augļi un ogas var nebūt konkurētspējīgi cenas dēļ, bet tieši vietējā prece, manuprāt, ir garšīgāka, sulīgāka, nekā no ārzemēm simtiem un pat tūkstošiem kilometru garā ceļā atvestie produkti. Latvijas lauksaimnieki jau publiski pauduši viedokli, ka jādomā, vai tagad audzēt augļus un dārzeņus vispār atmaksāsies, un nozare var tikt sagrauta.

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Pat attīstītās valstis piemēro pārtikai, it īpaši dārzeņiem un augļiem, ievērojami zemāku PVN likmi par 21%, kaut tur iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks.

Dārzeņi, augļi, ogas ir veselīga uztura pamats, tie ir bagātīgi vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu, šķiedrvielu un bioloģiski aktīvu vielu avoti. Veselīgs uzturs ir viens no veselības priekšnosacījumiem, tāpēc ir skumji, ka mūsu valdības politiķi grib iekasēt vairāk naudas budžetā uz tautas veselības rēķina (nerunāsim par to, ka Latvijā joprojām nav samazināta PVN likme medikamentiem no līdzšinējiem 12% līdz 5%, lai veicinātu zāļu pieejamību iedzīvotājiem). Dzīves dārdzība Latvijā ir liela, daudzi pircēji rūpīgi seko līdzi pārtikas cenām un iepirkumu grozā liek to, kas lētāks. Savukārt lauksaimniekiem daudz ko ražot vairs nav izdevīgi, gaļas un piena lopi pat ir sliktie, jo, redz, lopu gremošanas sistēma, tāpat kā dzīvnieku mēsli, izdala metānu un radot lielu ietekmi uz klimatu. Ļaužu prāti globālā mērogā tiek virzīti uz jaunu pārtikas produktu – kukaiņiem.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija jau pirms gadiem desmit paziņoja, ka nākotnes pārtika ir kukaiņi, – tie ir barojoši, ar augstu proteīna, tauku un minerālu sastāvu, ātri vairojas, pārtiek no atkritumiem un atstāj nelielas pēdas vidē. Šobrīd Eiropas Savienībā, arī Latvijā, atļauts pārtikā izmantot četras kukaiņu sugas: miltu melnuli, mājas circeņus, vidējo miltumelnuli un klejotājsiseņus – saldētus, žāvētus vai pulverī samaltus. Kādam tas var būt gaumes jautājums, taču man sākt ēst kukaiņus šķiet solis pretī morālai degradācijai. Bet, ja bads spiedīs?