Eksperti ceļ trauksmi par redzes veselību Latvijā

Latvijā ekspertu diskusijā “Redzes laukā” uzsvēra, ka mūsdienu dzīvesveids, tehnoloģiju lietošana un novecošanās process rada arvien jaunus izaicinājumus acu veselībai. Arvien pieaugošais ekrānu lietojums un iedzīvotāju novecošana rada nopietnus riskus, kas var novest pie redzes zuduma, ja nav laikus pievērsta uzmanība profilaksei un ārstēšanai. Diskusijā piedalījās vairākas organizācijas, kas uzsvēra nepieciešamību pēc mūsdienīgas pieejas redzes veselības problēmu risināšanā un lielāka valsts atbalsta, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanu un palīdzību tiem, kas jau saskaras ar redzes problēmām.

Profesore Guna Laganovska norādīja, ka Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, cilvēki dzīvo ilgāk, un tas ir pozitīvi. Tomēr līdz ar to rodas arī papildu rūpes – kā nodrošināt, lai šie gadi tiek pavadīti ar labu redzi. Viens no galvenajiem redzes zuduma iemesliem ir holesterīns. “Mēs dzīvojam labi, ēdam labi, bet bieži vien kustamies par maz. Holesterīns mēdz nosēsties tīklenē – tā kristāli var izveidot sīkus caurumus, caur kuriem sāk uzkrāties šķidrums. Šajā brīdī pacientam parādās makulas tūska, un viņš sāk pamanīt pirmās redzes izmaiņas – attēls kropļojas. Piemēram, lasot tekstu, daži burti var šķist pārbīdīti uz augšu vai leju. Tas ir sākuma posms, kas liecina par vecuma makulas deģenerāciju, taču līdzīgi procesi notiek arī diabēta pacientiem, kad tīklenē uzkrājas liekais šķidrums. Ja šo slimību neārstē, laika gaitā tīklenē izveidojas rēta, un pacienta redzes laukā parādās liels plankums. Viņš vēl varēs uztvert kontūras, taču, piemēram, vairs īsti neatšķirs, vai istabā ienācis mazdēls vai mazmeita,” skaidroja G. Laganovska.

Lai šo procesu apturētu, ārstēšana jāuzsāk savlaicīgi. “Ilgu laiku Latvija bija pēdējā Eiropas Savienības valsts, kur šī terapija netika nodrošināta par valsts līdzekļiem. Līdz ar to pacientiem nācās tērēt savus pēdējos ietaupījumus, lai saglabātu redzi. Šogad situācija uzlabojusies – no februāra 50 pacientiem beidzot pieejama valsts apmaksāta ārstēšana. Mēs, acu ārsti, ceram, ka šī programma tiks paplašināta un ļaus uzsākt terapiju, kad tā patiešām nepieciešama, un pacienti atlikušo dzīvi varētu nodzīvot redzīgi. Ja ieguldām naudu, kad redze jau ir zudusi, lielas jēgas vairs nav. Procesu var apturēt vien drusciņ, bet pamatredze ir zudusi,” sacīja G. Laganovska.

Kāda ir tehnoloģiju ietekme?

Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve Liesma Kalve norādīja, ka katram cilvēkam ir divi vecumi – viens, kas ierakstīts pasē, un otrs – kā viņš pats jūtas. “Kādā brīdī gadi vairs nešķiet tik svarīgi, un uz jautājumu par vecumu nereti atbildam: “Nezinu, kaut kur ap piecdesmit.” Cilvēks mēdz apstāties tajā vecumā, kurā jūtamies vislabāk, un tas katram ir individuāls. Ja vecumu pasē nevar mainīt, tad vecumu, kādā cilvēks jūtas labi, gan – ikviens var rūpēties par savu veselību – gan fizisko, gan garīgo, cik nu tas ir viņa spēkos un iespējās,” teica L. Kalve. Taču pastāv arī ārēji faktori, kas ietekmē cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, bieži vien – progresa vārdā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir trīs ekrānu paaudze, kas nu jau sāk sasniegt pensijas vecumu.

“Piespiedu ekrānu lietošana ir mainījusi mūsu ikdienu – pasauli uztveram caur ekrāniem, taču to ilgtermiņa ietekme uz acu veselību vēl nav pilnībā izpētīta. Tikai pēc gadiem varēsim redzēt, kā ekrānu lietošana ir ietekmējusi acu slimību attīstību un vai tās kļuvušas izplatītākas jaunākā vecumā. Diemžēl var gadīties, ka daudzi cilvēki līdz ar pensijas vecumu jau būs saskārušies ar nopietnām redzes problēmām, – valsts līdzfinansējums acu ārstēšanai var kļūt vēl nepieciešamāks. Līdzīgi kā reiz ar solārijiem – sākotnēji tie šķita nekaitīgi, taču pēc gadiem atklājās, cik nopietns ir to nodarītais kaitējums veselībai. Arī acu slimības nevar izvēlēties – tās var skart ikvienu, un ir iespējams, ka tehnoloģiju ietekmē šie riski tikai pieaugs.

Palīdzība un atbalsts

Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais uzsver, ka ir būtiski palīdzēt cilvēkiem, kuri zaudējuši redzi, kas ir viens no smagākajiem funkcionālajiem zaudējumiem, atgriezt pilnvērtīgā dzīvē. “Redze ir viena no svarīgākajām maņām informācijas iegūšanai, un tās zudums nozīmē, ka cilvēks zaudē 70 – 90 % no visa, ko iepriekš uztvēra vizuāli. Tas prasa pielāgošanos jauniem informācijas ieguves veidiem un pilnīgu ikdienas ieradumu maiņu, kas nereti ir ārkārtīgi grūts process. Redzes zudums bieži noved pie dziļas depresijas, tāpēc biedrība, īstenojot dažādus projektus, palīdz cilvēkiem atgūt dzīves ritmu un izkļūt no sociālās izolācijas. Liela daļa cilvēku pēc redzes zuduma paliek izolācijā un neiznāk no mājām, jo viņiem trūkst zināšanu un pārliecības par to, kā patstāvīgi pārvietoties un pielāgoties jaunajai situācijai,” akcentēja K. Biezais.

Diabēts ietekmē redzi

Viens no biežākajiem redzes zuduma cēloņiem ir diabēts, diskusijā norādīja Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane. Šī tendence novērojama visā pasaulē, un diemžēl diabēta pacientu skaits nemazinās. “Par diabētu pastāv daudzi mīti, un viens no tiem ir uzskats, ka galvenā problēma ir nespēja pretoties ledusskapja un dīvāna vilinājumam. Ja cilvēks ēstu mazāk un vairāk kustētos, visas problēmas būtu atrisinātas. Taču realitātē viss nav tik vienkārši,” skaidro G. Freimane un norāda – lai efektīvi kontrolētu diabētu, ir svarīgi izmantot mūsdienīgas ārstēšanas metodes un tehnoloģijas. Ja tās ir neatbilstošas, tas tieši atspoguļojas slimības komplikācijās.

“Redzes problēmas, makulas tūska un diabētiskās izmaiņas acīs bieži vien noved pie akluma, galvenokārt tāpēc, ka pats diabēts netiek sekmīgi ārstēts kā tāds. Paaugstināts cukura līmenis ietekmē visas ķermeņa šūnas un izraisa orgānu bojājumus. Tādēļ ir būtiski izvēlēties efektīvas ārstēšanas metodes un jānodrošina to pieejamība pacientiem,” vērsa uzmanību biedrības pārstāve. Viņa atzinīgi novērtēja valsts piešķirto finansējumu makulas tūskas mazināšanai, taču vienlaikus norādīja, ka tas ir tikai neliels solis, un vēlētos, lai šie soļi būtu straujāki, kā arī lai Latvijas pacientiem būtu pieejams tas, kas citās valstīs, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, jau ir pieejams vairākus gadus.

Nepieciešama sistemātiska pieeja

Eksperti uzsvēra, ka, ņemot vērā novecošanās tendences un pieaugošo slodzi uz acīm, Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama nopietnāka un sistemātiskāka pieeja redzes veselības jautājumiem. Ir jāmeklē risinājumi, lai samazinātu redzes problēmu izplatību. “Diemžēl šobrīd neredzu nozīmīgas izmaiņas redzes veselības uzlabošanā tuvākajā nākotnē. Veselīgs uzturs, protams, var sniegt labumu globālā mērogā, taču visvairāk tas varētu palīdzēt nākamajām paaudzēm – bērniem un mazbērniem. Reāli raugoties, mums jākoncentrējas uz ārstēšanu tiem, kas jau ir mūsu aprūpē, un jācenšas nodrošināt, lai cilvēki netiktu vadāti pie rokas. Līdzekļi jāizmanto maksimāli efektīvi, jo diemžēl nav iespējams apvienot trīs lietas – lēti, labi un ātri. Ir jāmaina pieeja: jāiegulda kvalitatīvos medikamentos, un tikai tad jāvērtē, vai tas ir lēti. Šis ir mans kā acu ārsta viedoklis – nauda jāiztērē tā, lai iegūtu konkrētu rezultātu,” teica G. Laganovska.

K. Biezais uzdeva jautājumu, uz kuru nav viegli atbildēt: cik maksā redze? To nevar aprēķināt naudā. “Ja sabiedrība lielākoties pieņem, ka neredzīgs cilvēks vairs nevar neko darīt, viņš pats arī sāk domāt, ka neko nevar, jo neredz. Bet tajā brīdī kāds cits var pateikt – tu vari, taču ir ārkārtīgi grūti tam noticēt. Svarīgākais ir saprast, ka vislielākā vērtība ir veselība,” uzsvēra K. Biezais. “Redzes problēmas kļūst par cita līmeņa izaicinājumu. Jā, Latvijā ir onkoloģiskais plāns, sirds un asinsvadu slimību novēršanas plāns, bet, ņemot vērā tendences, mums ir nepieciešams arī redzes plāns – lai skaidri redzam, uz ko virzāmies šajā veselības aprūpes jomā,” norādīja L. Kalve.

Agita Bērziņa

Diskusiju organizēja SIA “Roche Latvija” un nodibinājums “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Attīstības fonds” Nacionālā psihiskās veselības centra 200 gadu jubilejas kampaņas ietvaros, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Neredzīgo biedrību, Latvijas Diabēta asociāciju un Latvijas Pensionāru federāciju.