Dzīvot – soli pa solim

Neatminos, ka man kādreiz dzīvē novembra vidū kārotos salikt logos Ziemassvētku gaismiņas. Tā nav bijis, drīzāk esmu pukojusies, kāpēc veikali tik ātri piepildās ar Ziemassvētku rotām un aizēno Latvijas dzimšanas dienu. Bet nu man gribas diebt uz mežu pēc egļu un priežu zariem, kuros kārt Ziemassvētku rotas un izdaiļot palodzes. Brīnos par sevi. 

Un tad, braucot pa pilsētu, skatos – Valgas pusē viena māja jau kā Jaungada eglīte mirdz raibās gaismās. Tātad vēl kāds nevar nociesties un grib gaismu, svētku sajūtu, it kā tā līdzētu pārvarēt emocionāli grūto kovida situāciju. Vai līdz? Nezinu, kā nu kuram. Bet viens ir skaidrs – mums katram pašam jāmācās tikt galā ar savu dzīvi, savām emocijām. Pieņemt realitāti un dzīvot, nevis spītēt vai ciest. Nav jau viegli, vai ne? Šīs pārdomas mani rosināja pārlasīt Ekziperī, kuru vairāk zinām kā grāmatas “Mazais princis” autoru, fenomenāli precīzo mazo soļu mākslu jeb “Lūgšanu”. To  rakstnieks uzrakstījis vienā no visgrūtākajiem savas dzīves mirkļiem. Labāk pateikt nevar, tāpēc citēšu un varbūt kaut kas no šīs mazo soļu mākslas līdzēs arī jums. Un, jā, varbūt viens no mazajiem soļiem ir Ziemassvētku gaismiņu iedegšana, lai iemācītos pareizi izmantot laiku, dzīvot dienu no dienas šodienā.

“*Kungs, es nelūdzu brīnumus un vīzijas, bet spēku katrai dienai. Iemāci man mazo soļu mākslu.
*Padari mani vērīgu un attapīgu, lai raibajā ikdienas dzīvē laikus pamanītu atklājumus un pieredzi, kas man svarīgi.
*Iemāci man pareizi izmantot manas dzīves laiku. Dāvā man smalku nojautu atšķirt vissvarīgāko no otršķirīgā.
*Es lūdzu atturības spēku un mēra sajūtu, lai es nepeldētu pa dzīvi vai nelidinātos mākoņos, bet saprātīgi plānotu dienu, saskatītu virsotnes un tāles, kaut dažreiz atrastu laiku, lai baudītu mākslu.
*Palīdzi man saprast, ka sapņi nepalīdz. Ne sapņi par pagātni, ne sapņi par nākotni. Palīdzi man būt šeit un tagad, un pieņemt šo brīdi kā vissvarīgāko.
*Pasargā mani no naivās ticības, ka visam dzīvē jānorit gludi. Dāvā man skaidru apziņu, ka grūtības, sakāves, kritieni un neveiksmes ir tikai dabiska dzīves sastāvdaļa, pateicoties kurai mēs augam un nobriestam.
*Atgādini man, ka sirds bieži strīdas ar saprātu.
*Atsūti man īstajā brīdī kādu, kuram ir drosme man pateikt patiesību, bet pateikt to ar mīlestību!
*Es zinu, ka daudzas problēmas atrisinās, ja nekas netiek pasākts, tad nu iemāci man pacietību.
*Tu zini, cik ļoti mums nepieciešama draudzība. Ļauj man būt cienīgam saņemt šo skaistāko un maigāko likteņa dāvanu.
*Dod man bagātu fantāziju, lai īstajā brīdī, īstajā laikā, īstajā vietā, klusējot vai runājot, es sniegtu kādam nepieciešamo siltumu.
*Padari mani par cilvēku, kurš prot uzrunāt tos, kas atrodas pašā “apakšā”.
*Pasargā mani no bailēm kaut ko dzīvē palaist garām.
*Dod man nevis to, ko es vēlētos, bet to, kas man tiešām ir nepieciešams.
*Iemāci man mazo soļu mākslu.”