Novembrī valdība apstiprināja rīkojumu par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietām. Svētki norisināsies Rīgā nākamgad no 5. līdz 13. jūlijam. Jaunieši šos svētkus tradicionālā formātā nebūs pieredzējuši desmit gadus, jo iepriekšējie notika 2015. gadā (2020. gadā kovida pandēmijas dēļ svētkus pārcēla un 2021. gadā tie notika netradicionālā formātā). Daudzi kordiriģenti un pedagogi skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus gan sagaida ar bažām par kustības nākotni. Par sākotnēji plānoto 30 tūkstošus lielo dalībnieku skaitu radās stipras šaubas un izvirzījās jautājums, vai izdosies aizpildīt vismaz pusi no Sidraba birzs estrādes.

Kultūras ministrijas izstrādātajā plānā “Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2022.–2023. gadam” norādītais dalībnieku skaits gaidāmo skolēnu dziesmu svētkiem bija pat cerīgāks nekā Dziesmu un deju svētku padomes plānotais – 50 tūkstoši. Tomēr pērnā pavasara dziesmu svētku skatēs redzētais organizatoriem lika raukt uzacis. No Kurzemes ieradās vien 20 % no visiem reģionā pastāvošajiem skolu koriem. Kopumā uzstājās tikai 7000 dziedātāju, kas ir par 10 000 dalībnieku mazāk nekā 2015. gadā.

Dziedātāju daudzums skatēs bija satraucošs, bet šobrīd situācija ir uzlabojusies, tagad tomēr optimistisks ir noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols. “Dalība skatēs bija brīvprātīga, tādēļ arī dziedātāju skaits bija mazāks,” viņš norādījis “Latvijas Avīzei”, uzsverot, ka paveikts vērtīgs darbs, mudinot skolēnus dziedāt. “Plānojam, ka svētkos dalībnieku skaits būs lielāks, nekā redzējām pagājušajā pavasarī.”

Tikmēr Valsts izglītības satura centrs informēja par pirmā posma reģistrācijas datiem, kas apkopoti 1. novembrī. Tie liecina, ka svētkiem gatavojas 309 kori ar 12 426 dziedātājiem. 2015. gada svētkos piedalījušies 12 704 dziedātāji no 331 kora (pavisam 37 890 svētku dalībnieku). Precīzs dalībnieku skaits būs zināms pēc nākamā gada pavasara skatēm.

“Dalībnieku skaita samazinājumu skolu koros ietekmē vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, to ietekmē dzimstības samazināšanās Latvijā. Otrkārt, pandēmijas laikā daudzi jaunieši pārorientējās uz individuālu interešu izglītību. Lielu lomu spēlē skolu reforma, kuras dēļ skolas apvieno vai likvidē, un lauku skolās kora nodarbības daudzi skolēni nevar apmeklēt, jo jāpaspēj uz skolas autobusu. Savukārt dažās lielajās skolās koris vispār netiek piedāvāts, jo vadība nevēlas to finansēt. Pietrūkst arī kvalificētu speciālistu, “Latvijas Avīzes” žurnālistei Līgai Aijai Lagzdiņai skaidrojis E. Vītols.

Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja paudusi, ka pašlaik jauno dziedātāju samazinājuma ietekme uz Vispārējo dziesmu svētku pastāvēšanu nav mērīta, taču demogrāfiskais kritums un jaunatnes intereses trūkums par kordziedāšanu apdraud svētku nākotni.

“Ziemeļlatvija”, sadarbojoties ar “Latvijas Avīzi”, noskaidro, kāda ir situācija dažādos novados, cik motivēti ir bērnu un jauniešu kori dalībai XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kā notiek gatavošanās šim vērienīgajam notikumam un kas kolektīviem sakāms par svētku repertuāru.

Smiltenes mūzikas skolas koris “SOL” dziesmu svētkos tiks pārstāvēts pirmoreiz

No Smiltenes novada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 27 kolektīvi, no tiem seši kori: Smiltenes vidusskolas jauktais koris “Lido” (diriģents Imants Točs), Smiltenes vidusskolas zēnu koris (diriģente Solvita Posse), Smiltenes tehnikuma jauniešu koris “Triole” (diriģente Baiba Žēbina), Smiltenes mūzikas skolas vecāko klašu koris “SOL” (diriģente Baiba Žēbina), Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 4.–9. klašu koris (diriģente Sandra Oto), Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas 4.–9. klašu koris (diriģentes Dagnija Pakalne un Ilze Dāve), Smiltenes vidusskolas un tehnikuma koru koncertmeistare – Inga Strazdiņa, mūzikas skolas kora koncertmeistare – Zaiga Petrovska.

No tiem Smiltenes tehnikuma jauniešu kori “Triole” un Smiltenes mūzikas skolas vecāko klašu kori “SOL” gaidāmajam notikumam gatavo diriģente Baiba Žēbina.

Jau martā sāksies koru skates, bet līdz tam intensīvs un spraigs darbs noris iknedēļas mēģinājumos.

Korī “SOL” apvienojušies 36 dalībnieki no 4. līdz 9. klasei. Koristu motivācija gatavoties gaidāmajiem dziesmu un deju svētkiem ir dažāda. Ir dalībnieki, kuri nekad nav dziedājuši korī, bet apgūst instrumentu spēli.

“Var just, ka motivācija un stimuls piedalīties dziesmu svētkos nāk arī no vecāku puses. Viņi ir pārņemti ar domu, ka ļoti vēlas piedalīties, ļoti vēlas sajust šo dziesmu svētku sajūtu, ko viņi vēl nav izbaudījuši, bet vairāk dzirdējuši no vecāku, brāļu un māsu pieredzes, ka tas ir to vērts. Paši kora dziedātāji bija tie, kuri mani uzrunāja, ka vēlas gatavoties dziesmu svētkiem tieši mūzikas skolas kora ietvaros. Tāpēc pieteikt dalību svētkiem nolēmām tikai šogad līdz ar jauno mācību gadu. Proti, iepriekšējos gados Smiltenes mūzikas skolas koris nekad nav bijis pārstāvēts dziesmu un deju svētkos. Jā, protams, bija arī Smiltenes mūzikas skolas bērni, kuri iepriekš uzstājās dziesmu un deju svētkos, bet tad viņi, ja tā var teikt, bija izkaisīti pa dažādiem citiem koriem, pārstāvot tos,” stāsta B. Žēbina.

Viņa turpina: “Mums, koru diriģentiem un pedagogiem, ir jāapzinās, ka tas, ko darām tagad, ir nākotnes vārdā, – ja šiem koristiem, kuri startēs šajos dziesmu svētkos, būs pozitīva un veiksmīga pieredze, viņi būs tie, kuri pēc gadiem piedalīsies arī Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Jo īpaši vēlos izcelt puišus, jauniešus, kuri dzied korī. Ja viņiem tas viss patiks un radīs gandarījumu, tad arī nākotnē viņi meklēs sevi, iespējas attīstīt talantu un potenciālu kādos citos koros – jauktajos vai vīru, kas mums Latvijā šobrīd ir mazākumā. Tāpēc tas ir ļoti svarīgi, lai skolēniem maksimāli izdodas šie dziesmu un deju svētki.”

B. Žēbina stāsta, ka mēģinājums mūzikas skolā ir reizi nedēļā, tāpēc darbs ir ļoti saspringts. “Visu repertuāru šogad sākām no jauna mācīties. Un ir atšķirība, vai to izpilda 4. klases skolēni vai 9. klases. Mazāko klašu dziedātājiem repertuārs ir diezgan grūts, tāpēc vajadzētu vairāk laika tā apgūšanai, turpretī vecāko klašu skolēniem kādā brīdī kļūst garlaicīgi, viņi var vairāk, intensīvāk strādāt, apgūt arī grūtāku repertuāru. Tā ir tā atšķirība, ar ko jārēķinās mūzikas skolas korī.”

“Tas ir ļoti liels stimuls un mērķis piedalīties dziesmu un deju svētkos. Citu repertuāru šobrīd vairs negatavojam, tikai dziesmu svētku dziesmas, kuras būs jādzied Mežaparka lielajā estrādē. Un tas nav maz. Katra dziesma prasa lielu darbu. Pieļauju, ka vajadzētu mēģinājumiem būt divas reizes nedēļā, bet, ņemot vērā to, ka katrai klasei ir atšķirīgi mācību stundu laiki, tas nav iespējams” pamato B. Žēbina.

Raksturojot nākamā gada dziesmu un deju svētku repertuāru, diriģente vērtē, ka tas ir vairāk balstīts uz populāro mūziku, mazāk figurē a cappella skaņdarbi. Ir radusies sajūta, ka nav riskēts likt repertuārā kaut ko no klasikas.

Savukārt jautājumos par situāciju ar finansiālo atbalstu no pašvaldības puses viņa priekšlaicīgas prognozes negrasās izteikt. “Pavisam nesen par šo esmu runājusi ar pašvaldības pārstāvjiem. Gatavojot bērnus dziesmu un deju svētkiem, šobrīd saņemu atbalstu kā par divām mācību stundām. Ir solīts, ka atbalsts varētu būt lielāks, ļoti ceru, ka tā būs. Klāt jau decembris. Gribas ticēt, ka visi kolektīvi, kas pārstāvēs Smiltenes novadu tik plašā mērogā, tiks pienācīgi novērtēti,” pārdomās dalās B. Žēbina, ar kuru “Ziemeļlatvija” sarunājās aizvadītās nedēļas izskaņā.

Dziedāt piecbalsīgi būs liels izaicinājums

Taujāta, kā sokas gatavošanās dziesmu un deju svētkiem Smiltenes tehnikuma jauniešu korim “Triole”, B. Žēbina skaidro, ka tur ir nedaudz cita situācija. Kolektīvā apvienojušies teju 40 jaunieši, mēģinājumi noris divas reizes nedēļā. “Tas ir jauktais koris, un jauktajiem koriem ir ļoti sarežģīts repertuārs. Tā ir piecbalsīga dziedāšana – trīsbalsīgas meitenes un divbalsīgi puiši. Un tādiem jauniešiem, kuri ir izlaiduši pandēmijas gada dziedāšanu vai vispār dziedājuši tikai savā laikā kaut kad pirmsskolas grupiņu līmenī, ir ļoti grūti. Atsevišķos gadījumos dziedāšana korī viņiem ir kaut kas pavisam jauns. Ar to es domāju par tiem, kas korī iestājušies vien šī mācību gada sākumā. Arī tas ir jūtams, ja nav iepriekšējas muzikālas pieredzes, tad dziedāšana korī ir pavisam liels izaicinājums, liels darbs jāiegulda, lai dziesma skanētu piecbalsīgi. Lai gan dziesmu svētku repertuāru iesākām apgūt jau pagājušajā gadā, tā bija tikai neliela daļa jauniešu, kas guva par to ieskatu, – nāca klāt jauni dalībnieki, ar kuriem tas viss bija jāsāk pilnīgi no nulles. Protams, jāņem vērā arī tas, ka ļoti reti uz mēģinājumiem visi dalībnieki ir pilnā sastāvā. Cik esmu novērojusi, ļoti daudzi kavē mēģinājumus tieši slimošanas dēļ, jo īpaši jaunāko kursu audzēkņi. Tas liek domāt, ka līdz ar patstāvīgās dzīves uzsākšanu kā tehnikuma audzēkņiem viņi pēc būtības ir izrauti no ierastās vides, ģimenes ligzdiņas un līdz ar to arī katra imūnā sistēma mēdz noreaģēt citādi,” norāda B. Žēbina. Tomēr svarīgi, ka šī kopā dziedāšana, klausīšanās vienam uz otru un katras dziesmas izdzīvošana veido katrā dziedātājā izpratni par mūziku un emocionālo spēku, ko tā dod.

Mazajām klasītēm skolas koris ir obligāts

Dalībai skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pieteikts arī Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas 4.–9. klašu koris 35 dalībnieku sastāvā diriģentes Dagnijas Pakalnes un Ilzes Dāves vadībā.

Gaujienā iespējas iet un dziedāt korī skolas bērniem vienmēr ir bijušas, pateicoties tam, ka ir, kas māca dziedāt ne tikai mūzikas stundās, bet arīdzan koros. Dalība jaunatnes dziesmu un deju svētkos jau kļuvusi par skaistu tradīciju.

“Jaunatnes dziesmu un deju svētkos esam piedalījušies trīs reizes, tajā skaitā arī e-dziesmu svētku konceptā. Tobrīd vasarā Gaujienā norisinājās nometnes “Vītolēni” koncerts, kurā piedalījās arī mūsu skolas koris. Kopīgi izdziedājām dziesmu svētku repertuāru. Tie bija mūsu mazie dziesmu svētki. Mums palaimējās, ka brīvā dabā koncertēt drīkstējām,” atsauc atmiņā D. Pakalne.

Gaujienas skolā koris nekad nav iztrūcis, arī dziedāšanu korī bērni uzskata par pašsaprotamu un ikdienišķu lietu, gluži tāpat kā apgūt mācību saturu, viņiem ir iespēja apgūt kora dziedāšanu. “Bērniem ir radies priekšstats, ka tā vajag un tā ir jābūt, jo skolā ir koris, tas ir tikai normāli, ka proti dziedāt, uzstāties uz skatuves. Pats galvenais ir skolēnu motivācija, arī tas, ka viņiem pašiem patīk uzstāties, vecākiem apmeklēt pasākumus, kuros piedalās viņu bērni. Nav tā, ka būtu kādam jālūdzas, lai nāktu uz kori, bērni paši piesakās. Turklāt mazākajās klasītēs, no pirmās līdz trešajai klasei, mūsu skolā koris ir obligāts. Tā ir lauku skolas priekšrocība – bērnu skaits klasēs nav ļoti liels, tāpēc piedalās visa klase, piedāvājot iepazīt, atklāt un apgūt muzikālo pasauli caur kopā dziedāšanas prieku. Pēc trešās klases bērni zina, ko nozīmē dziedāt korī, tāpēc mums nav problēmas nokomplektēt kori pamatskolas klasēs,” uzsver mūzikas skolotāja.

Par koristu gatavošanos gaidāmajiem svētkiem viņa izsakās visnotaļ cerīgi. “Dziesmas ir ļoti skaistas, bet loģiski, ka, ņemot vērā bērnu vecumu, tās varētu būt vieglākas. Ja dara un nāk uz mēģinājumiem, mācās un cenšas, ir motivācija tikt uz svētkiem Rīgā, es domāju, ka jebkuru repertuāru var apgūt. Ir tikai jāgrib un jādara, tad var izdarīt,” pārliecināta diriģente Dagnija Pakalne, viņa arī Smiltenes novada mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja.

“Priecājamies par visiem mūsu novada kolektīviem, kuri gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Gribu uzsvērt, ka tas ir kolektīvs darbs, tāpēc cieši sadarbojamies ar Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centra direktori Ilzi Jēkabsoni, kā arī ar mūzikas skolotājiem un kopīgiem spēkiem ejam uz izvirzītajiem mērķiem. Šobrīd viss norit pēc plāna, tāds atbildīgākais moments un atskaites posms būs jau pavisam drīz – 18. martā un 2. aprīlī gaidāmajās koru skatēs, bet vēl pirms tam esam ieplānojuši kopmēģinājumu kopā ar svētku virsdiriģentiem, iespējams, tas varētu norisināties jau janvārī,” atgādina D. Pakalne.

Nākas pielāgoties repertuāram

Valkas novadā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas Valkas bērnu un jauniešu centra “Mice” jauniešu koris “Cimzes kods” diriģentes Inese Niklavičas vadībā (koncertmeistars Andris Niklavičs). Korī dzied gandrīz 35 bērni un jaunieši, sākot no 8. līdz 12. klasei. Divas reizes nedēļā – trešdienās un piektdienās – viņi nāk kopā uz mēģinājumiem, kuri notiek Valkas pilsētas kultūras namā.

“Valkas novadu dziesmu un deju svētkos koris pārstāvēs, lai tur vai kas. Esmu cīnītāja. Lai gan pandēmijas gadā, kad dziesmu un deju svētki norisinājās citā formātā, jau bija doma mest plinti krūmos, tomēr nevaru to darīt, galvenokārt jau bērnu dēļ. Ja man pirms nodarbības bērns uz tāfeles ir atstājis ziņu “Es mīlu kori”, tad kā var neiet un nedarīt? Bērniem un jauniešiem svētkus nevaram atņemt, tāpēc tagad pamatīgi jāgatavojas un vēlreiz jāgatavojas,” iesāk I. Niklaviča.

To, ka nākamā gada dziesmu un deju svētkiem jāgatavo ne tas vienkāršākais repertuārs, atzīst arī viņa. Viņas skatījumā, pietrūkst kaut kādas vienlīdzības starp vieglajām un grūtajām dziesmām. “Jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuārs ir pārāk nopietns un arīdzan sarežģīts. Ar dažādiem jaundarbiem, – tos apgūt ir interesanti, bet grūti. Manuprāt, ir grūtāki skaņdarbi, nekā tie bija pirms pandēmijas jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015. gadā. Es pat teiktu, ne tikai priekš jaunāko klašu bērniem, bet arīdzan jauniešiem. Beidzot bērni ir atpakaļ, vēlas dziedāt un uzstāties, vairāk iznest tādu viegluma sajūtu, bet, ieraugot dziesmas tekstu, nereti tā sajūsma pagaist un rodas pretējs efekts un ir jāpiespiež sevi, lai iemācītos vārdus un pienācīgi iznestu melodiju. Saka, kas ir grūti, tas ir labi, bet uz šo paaudzi tas nestrādā! Mēs taču zinām, ka mūsdienās bērnu uztvere ir pamainījusies, šī ir paaudze, kurai kaut kādā mērā sagādā grūtības uztvert, iemācīties no galvas sarežģītas lietas, bet, ja mēs redzam, ka arī repertuārs kļūst sarežģītāks, nonākam pie secinājuma, ka tomēr vajadzētu būt otrādi, – repertuāram būtu jābūt vieglāk uztveramam un izpildāmam. Burtiski pieaugušo teksts bērniem tiek ielikts mutēs. Bērni un jaunieši būtu pelnījuši dziedāt par prieku, jaunību, draudzību. Protams, vajag arī patriotismu, bet ne ar tik lielu uzsvaru. Varbūt, veidojot dziesmu svētku repertuāru, būtu jāņem vērā pašu bērnu un jauniešu domas, kaut kādā veidā laikus izzinot, kas viņiem vairāk ietu pie sirds. Nākamā gada pieredze tad rādīs, kā kopumā koriem veiksies ar šo repertuāru, kāds būs klausītāju, skatītāju vērtējums,” pārdomās dalās I. Niklaviča, kura ikdienā ir diriģente arī Strenču mūzikas skolas korim “Somnium”.

“Jau šobrīd darba apjoms ir liels. Bērniem un jauniešiem tā ir liela slodze, pēc mācību darba skolā nākt kopā uz mēģinājumiem. Turklāt mēs jau zinām, ka bērni, kuri ik aktīvi ārpusstundu darbā, nereti apmeklē dažādus interešu izglītības pulciņus. Tas nozīmē, ka vēl bez kora viņiem ir mākslas skola, sporta vai deju nodarbības. Ja mācību gada sākumā piesakās daudzi, kas vēlas iet korī, tad mēģinājumos ātri vien saprot, ka ir grūti un smagi jāstrādā, lai būtu rezultāts. Līdz ar to daļa pamazām atbirst paši no sevis. Un vēl, var ļoti labi redzēt, kuras dziesmas koristiem ļoti labi patīk un kuras nākas grūtāk. Dziesmu laikā, kas pašiem patīk, viņi pilnīgi atplaukst, momentāni atdzīvojas un ar maksimālu atdevi pieslēdzas procesam. Ir atsevišķas dziesmas, kuras dziedātāji ilgi nepieņem un kad sāk skanēt, tad arī sāk patikt,” pamato diriģente un uzsver, ka kopējais pieteikto koru dalībnieku skaits dziesmu un deju svētkiem ir tiešām mazs, turklāt pastāv bažas, ka līdz pavasarim tas varētu būt mazāks. “Viens ir sagatavot kori, lai uzstātos uz lielās skatuves, bet pats galvenais, lai būtu, kas dzied. Tas mani vairāk satrauc. Manos abos koros dzied jaukas meitenes un jaunieši. Priecājos par visiem,” akcentē I. Niklaviča un atklāj, ka vēl bez repertuāra apgūšanas bažas rada bērnu emocionālā labsajūta, nonākot tik lielā cilvēku masas pūlī, šeit runa par jaunāko klašu dziedātājiem.

Kas attiecas uz finansiālo atbalstu no pašvaldības puses, viņasprāt, šobrīd par to nav pamata satraukties. “Būtiskāk ir pienācīgi sagatavot dziedātājus, lai kolektīvs Rīgā varētu uzstāties maksimāli pilnā sastāvā. Ja nekļūdos, tad pašvaldība piešķīrusi naudiņas arī tērpu papildinājumam. Tādā ziņā atbalsts ir, bet tas atbalsts jau nedos to garantu, ka visiem bērniem vari iemācīt, ka visi bērni varēs iemācīties tik grūtas dziesmas. Ļoti liela pacietība ir vajadzīga, apņemšanās nākt uz mēģinājumiem un izdarīt visu līdz galam. Ja ir, tad ir. Ja nav tās pārliecības, ka izdosies, ja kāds bērns jutīs, ka viņam ir par grūtu, viņš vienkārši nenāks uz mēģinājumiem,” skaidro kolektīva vadītāja un dara zināmu, ka koris “Cimzes kods” uzstājas pārsvarā skolas pasākumos. Viens no šādiem svētku pasākumiem norisinājās 14. novembrī Valkas pilsētas kultūras namā par godu Latvijas dzimšanas dienai.

Uz kori dodas pēc emocijām un īpašās atmosfēras

Dalībniekiem motivācija dziedēt korī ir dažāda. Daudziem bijusi interese par mūziku, piedalīties aicinājuši draugi vai patikusi atmosfēra un kora vadītāja, vēl dažus iestāties korī mudinājuši vecāki.

“Korī dziedu jau no 1. klases, tātad 12 gadus. Tam patiesībā ir tikai viens iemesls – dziesmu svētki. Tas ir mans mērķis, un tāpēc iestājos korī “Ziemeļstīga”, lai apmeklētu šos sajūtām neaprakstāmos svētkus, bet, protams, korī esmu arī tāpēc, ka man vienkārši patīk dziedāt un tā ir mana sirdslieta. Lai gan nākamā gada dziesmu un deju svētki nebūs mani pirmie, 2023. gadā piedalījos ar sieviešu kori “Ziemeļstīga”, bet es tāpat ar lielu nepacietību un lielu interesi gaidu šos nākamā gada svētkus, jo šie būs pirmie skolēnu dziesmu un deju svētki pēc kovidlaika klātienē. Šoreiz es jau zināšu, ko sagaidīt, bet tā būs jauna pieredze ar citu kolektīvu. Sagaidu, ka būs tikpat forša atmosfēra mēğinājumos un koncertā, tāpat kā dziesmu svētkos pirms diviem gadiem,” stāsta Katrīna Siliņa, kura korī dzied jau no 1. klases.

Viņasprāt, repertuārs ir ļoti dažāds un interesants. “Ir dziesmas, kas man patīk un kuras nevaru sagaidīt, kad dziedāsim svētkos. Tās ir Kaupera dziesmas “Mana dziesma” vai “Par mezgliem”. Vēl man patīk dziesma “Ar bāliņu dancot gāju” un citas, bet ir dziesmas, kuras galīgi nesaprotu, kāpēc ir repertuārā dziesmu svētkiem. Tādas ir “Veltījums dzejniekiem” vai “Tu esi”, kuras abas ir Raimonda Paula dziesmas. Būtu arī labāk gribējies dziesmas no pieaugušo repertuāra, piemēram, “Lec saulīte” vai “Manai dzimtenei”,” atzīst valcēniete.

Savukārt Linards Matejs Dauga gatavojas saviem pirmajiem dziesmu svētkiem. “XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki man būs vēl nebijis notikums, jo piedalīšos tajos pirmo reizi. Ir divējādas sajūtas – interese par svētku norisi un bažas par dziedošo jauniešu skaita sarukumu. Ar dziesmu svētku repertuāru esmu jau iepazinies vairākus mēnešus, un ir jāatzīst, ka viegli nav. Man kā izteiktam otrajam basam ir jāiegulda lielas pūles, lai godam izdziedātu sarežģīto repertuāru ar augstajām notīm un diapazoniem. Šeit ir jāizsaka pateicība mūsu izcilajai skolotājai un diriģentei Inesei Niklavičai, bez kuras stingrības un augsti uzstādītajiem standartiem panākumi būtu neiedomājami,” atzīst Linards, kurš jauktajā korī “Cimzes kods” dzied jau divarpus gadus. “Jāsaka godīgi, ka šo soli palīdzēja spert divi faktori – obligātā izvēles programma skolā un jau ilgi nepiepildīta apņemšanās, kuras pamatā ir pašizdomāts pienākums dziedāt, iedvesmojoties no Latvijas valsts himnas vārdiem,” viņš saka.

UZZIŅAI

Svētkiem gatavojas

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pirmā posma reģistrācijas dati, kas apkopoti šī gada 1. novembrī.

Svētkiem reģistrējušies:

12 426 dziedātāji 309 koros, 20 774 tautas deju dejotāji 915 kolektīvos, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji, 245 akordeonisti.

Kolektīvu skaits: Vidzemē – 872, Rīgā – 663, Kurzemē – 457, Latgalē – 368, Zemgalē – 186, Sēlijā – 80, diasporā – 18.

Lielākie kori: Rīgas 45. vidusskolas 5.–9. klašu meiteņu koris “Atspulgs” ar 130 dziedātājām, Rīgas 6. vidusskolas 4.–9. klašu meiteņu koris ar 120 dziedātājām un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris ar 111 dziedātājiem.

APTAUJA: https://poll.app.do/vai-dziesmu-un-deju-svetku-tradicija-jauniesiem-ir-svariga

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.