Ziemellatvija.lv
Pirms pieciem gadiem Vijciema pagasta etnogrāfiskās sētas “Ielīcas” saimniekiem Platnieku un Pedraudžu ģimenēm kopā ar Kristīni Liepu tas sākās ar vienu vārdu: “Pamēģināsim?” Un tā mēs šogad mēģināsim jau piekto gadu vērt vaļā sētu, bet šoreiz kopā ar Vijciema 800 gadu jubilejas svētkiem.
Atverot sētu reizi gadā, mēs ne tikai stāstām un rādām 300–400 gadu senu latviešu tautas attīstības perioda atspoguļojumu, bet ļaujam šai vietai būt dzīvai, dzīvot cilvēku sirdīs un atmiņās caur kultūras pieskārienu, tādējādi palīdzot uzturēt un saglabāt latviešu kultūru turpmākām paaudzēm. Ja no pasākuma aizbrauc kaut viena ģimene, kura nodod šo stāstu tālāk, zina stāstīt citiem un nākamajos gados jau atbrauc tie citi, tad pasākums ir izdevies. Tad tiek saņemts atalgojums par visu to darbu, kas tiek ieguldīts gada garumā, lai radītu citiem mīlestības, sirsnības un tajā pašā reizē ļoti izzinošu dienu.
Etnogrāfiskā sēta ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, latviskā mantojuma zīmes īpašniece. Vieta, kurā tika uzņemtas filmas “Pūt, vējiņi!” un “Vilkaču mantiniece”. Lai turpinātu nemainīgu tradīciju, katru gadu cenšamies organizēt kultūras pasākumu, kura ietvaros kā neatņemama sastāvdaļa ir arī latvisku izglītību un audzināšanu veicinošs faktors un tiek aicināti mākslinieki, kuru uzstāšanās var sniegt jaunas zināšanas, atklāt jaunus stāstus, lai pasākums būtu izzinošs visām paaudzēm un ar nozīmi latviskajā dzīvē.
Ģenerālmēģinājuma šai dienai nav. Nekad nevar zināt, cik cilvēku atbrauks, vai pasākums izdosies, vai visi mākslinieki ieradīsies, vai visi mikrofoni skanēs, vai mākoņi atkāpsies saules priekšā, un vai, tiklīdz būs jāsāk dziedāt, neizsitīs elektrības korķus. Uz ko dziesminieks un stāstnieks Kārlis Kazāks pagājušā gada pasākumā pilnīgā mierā atbildēja: “300–400 gadus atpakaļ jau nevienā sētā nebija elektrības.”
Neapstājoties pie grūtībām, risinot dažādus scenārijus un ļaujoties tās dienas sirsnībai, jau toreiz tika nolemts, ka radīsim kaut vai vienu skaistu dienu sev pašiem. Bet tā nu ir sanācis, ka ar katru gadu mēs radām šo dienu arvien vairāk ļaudīm, un dažiem jau tā ir kā tradīcija.
Šogad iecerēta jaudīga “Sadziedāšanās Ielīcās” vairāku stundu garumā ar ļoti dažādiem māksliniekiem. Pasākumus parasti veidojam, lai tajos var smelties sev tīkamo visas paaudzes: gan vecmāmiņas un opīši, gan mazie ķipari, jebkurš. Būs kvalitatīvu mākslinieku piesaiste. Skanēs gan lībiešu, gan latgaļu, gan kurzemnieku un citi dialekti, dzirdēsim dažādus mūzikas žanrus un stilus, un varēs tajā visā būt iekšā. Papildus būs iespēja dzirdēt, ar ko tad ir sākusies katra mākslinieka sadziedāšanās viņa dzīvē. Un, protams, tiks noorganizēta viena kārtīga sadziedāšanās, kuras laikā būt kopā ar ģimenēm, draugiem, paziņām.
Cienot un izzinot latviešu tautas mutvārdu daiļradi, tiks izdziedātas dziesmas un arī stāstīts, kas tad ir latviešu tautas dziesmas etnomūziķes Zanes Jančevskas izpildījumā.
Ar tautasdziesmas spēku un kokļu skaņām dziedāsim sakrālas un spēcinošas dziesmas, lai stiprinātu mūsu saknes, piepildītu ikdienu un ieskandinātu dzīves ritējumu mūzikas terapeites Baibas Vanagas izpildījumā.
Pasākuma viesiem būs iespēja dzirdēt daudzveidīgu, krāšņu vokālā bērnu ansambļa “Knīpas un Knauķi” programmu. Ansamblis ir unikāls Latvijā ar spēju izpildīt vienlīdz kvalitatīvi dažādu žanru mūziku – no tautas mūzikas līdz rokam un akadēmisko mūziku daudzbalsīgā a cappella izpildījumā.
Sadziedāsimies caur Raimonda Paula komponētām dziesmām Jāņa Paukštello izpildījumā, kuras zina ne viena paaudze vien.
Septiņgadīgā Georga Rukmaņa-Poča mīlestība pret dziesmu un mūziku šķiet ielikta jau šūpulī, tā tikusi attīstīta un veicināta caur audzināšanu ģimenē un tiek turpināta, mācot dziedāt latviešu dziesmas.
Vairāk nekā 30 gadus Ainars Mielavs ir paaudzes dziesminieks ar īpašu, arvien savrupāku un tādēļ jo nozīmīgāku vietu latviešu mūzikas panorāmā, ar kura palīdzību izdziedāsim dziesmas, kurām vārdi nav jāmeklē.
Lai liktu sētā pat akmenim dziedāt, bez jauniešu kora “Balsis” uzstāšanās ar Intu Teterovski priekšgalā diena nav iedomājama.
Gribas, lai šajā dienā mēs smietos, jautru dziesmu ieskauti, raudātu aiz dvēseles saviļņojuma un varbūt pat smeldzes, bet tikai šādos brīžos mēs visi esam dzīvi.
Pasākumu bagātinās amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Ieeja sētā ir paredzēta par ziedojumiem. Sēta būs atvērta no pulksten 11, bet aizvērta pulksten 17.
Sētas saimniece Baiba Pedraudze un Kristīne Liepa
Reklāma