Drustu bibliotēkā radošajās darbnīcās tiekas adatu māsas

Drustu pagasta čaklās rokdarbnieces reizi nedēļā tiekas bibliotēkā. Tur trešdienās norisinās adīšanas radošās darbnīcas Daigas Pogules vadībā.

Kā stāsta D. Pogule, adīšanas nodarbības šobrīd apmeklē sešas dāmas, bet interesenti rokdarbnieču pulciņam var pievienoties jebkurā laikā.

“Rudenī bibliotēkā bija manis adīto čību izstāde. Tās es veidoju košas un interesantas, ar dažādiem attēliem. Lai panāktu vēlamo rezultātu, ne tikai adu, bet arī izmantoju tunēziskās tamborēšanas elementus, lai uz čībiņām uzburtu ziedu vai kāda dzīvnieciņa tēlu. Iedzīvotāji sāka interesēties, kā top šādas čībiņas. Kāpēc gan nevarētu ar citiem padalīties ar to, ko pati daru? Tā vārds pa vārdam, kopā ar bibliotēkas vadītāju Aiju Ciguzi nolēmām, ka varbūt varētu piedāvāt tiem, kas vēlas, kādas radošās darbnīcas, kur būtu iespēja apgūt šīs prasmes. Man jau sen bija sapnis par šādu kopā sanākšanu un radošu darbošanos jaukā kompānijā,” atklāj D. Pogule.

Rokdarbnieces sevi sauc par adatu māsām. Iecerēts, ka trešdienu pēcpusdienā uz rokdarbu darbnīcām viņas nāks kopā līdz pat pavasara darbiem.

“Mūsu spēks ir kopā būšanā. Šeit atbalstām viena otru, iemācāmies ko jaunu. Pašās pirmajās nodarbībās adījām zeķes. Sākām ar vieglākiem darbiņiem, kā teikt, lai “pavilktu uz āķa”. Tālāk jau adījām čībiņas. Kādai tās tapa ar sniegavīriem, bet citai sirds ilgojas pēc pavasara, tāpēc adījumos parādās arī ziedu motīvi,” atklāj D. Pogule.

Apguvušas čību adīšanas tehniku, adatu māsas izteica arī citas idejas. Kāda dalībniece vēlējās tikt pie lakata dreļļu rakstā. Tas piešķīlis uguntiņu, lai pamēģinātu noadīt arī tādu. “Man arī pašai bija sapnis tikt pie lakata. Pēdējā laikā populāri ir kļuvuši lielie, austie lakati. Mums arī tādus gribas, bet nav steļļu. Bet lakatu var arī noadīt. Kopš šādas ierosmes līdz lakata adīšanai pagāja vien nepilna nedēļa. Nācu mājās un sāku meklēt informāciju. Kādā adīšanas grupā sazinājos ar vienu sievieti, kura laipni atsaucās, atsūtīja man adīšanas shēmu. To visu sakopēju, sanumurēju, jo nemaz tik vienkāršs tas dreļļu raksts nav. Riktīga ģeometrija. Tā mēs visas kopīgi braucām šopingā dziju pirkt un tad jau ķērāmies pie adīšanas. Šonedēļ turpinām,” saka D. Pogule.

Viņa atklāj, ka tiek kalti jauni plāni par dažādu citu darbiņu adīšanu, radīšanu.

Adīšanas nodarbības apmeklē arī Ingrīda Kazaka. “Lai gan man pašai adīšana ir hobijs entos gadus, rokdarbos vienmēr var atklāt ko jaunu. Prieks, ka pie mums kaut kas šāds notiek, ka bibliotēka ir vieta, kur pārlapot ne tikai preses izdevumus, bet arī apmainīties radošām rokdarbu idejām. Esmu adījusi čībiņas, bet citādākas. Tādā veidā, kā to dara Daiga, tas man bija atklājums,” uzsver Ingrīda.

Viņa priecājas, ka, pateicoties šādam pulciņam, beidzot ir tikusi pie lakata dreļļu rakstā. “Jau kādus divus trīs gadus meklēju paraugu, kā uzadīt lakatu dreļļu rakstā. Neviens nebija gatavs dalīties ar šo rakstu shēmu, gluži vai tas būtu liels pasaules noslēpums. Pateicoties būšanai šādās radošajās darbnīcās, šis noslēpums mums ir atklāts. Viens lakats jau noadīts, top nākamais. Ikdienā dzīvoju pa māju, pieskatu mazbērnus. Bez darba nevaru nosēdēt. Kamēr nav dārza darbu sezona, tikmēr jāada,” viņa saka.