Domes priekšsēdētāja pēc opozīcijas pieprasījuma ziņo par padarīto

Pirms Jāņiem – 21. jūnijā notikušajā Valkas novada pašvaldības domes sēdē pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote pēc opozīcijas deputātu rakstiski iesniegtā aicinājuma sniedza ziņojumu par paveiktajiem darbiem. Šis ziņojums varētu interesēt arī vietējos iedzīvotājus, jo tas skar novada saimniecisko dzīvi un citas būtiskas lietas. Proti, jau 15. jūlijā būs zināmi funkciju audita rezultāti. Šis audits no pašvaldības budžeta, kuru veido arī novada iedzīvotāju maksātie nodokļi, izmaksā gandrīz 10 tūkstošus eiro.

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka pērn maijā ar deputātu balsu vairākumu savu amatu zaudēja ilggadējais pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauk­lis. Viņa vietā stājās bijusī Ērģemes pamatskolas direktore Gita Avote. Viņa pēdējās pašvaldību vēlēšanās startēja no V. A. Kraukļa deputātu kandidātu saraksta, bet šķelšanās rezultātā pievienojās Viestura Zariņa vadītajai opozīcijai. Ievēlēta par domes priekšsēdētāju, tagad strādā kopā ar valdošo koalīciju. To vada deputāts Agnis Birkavs. Pēc ziņojuma noklausīšanās opozīcijas deputāti V. A. Krauklis un Unda Ozoliņa priekšsēdētājai uzdeva vairākus jautājumus, bet valdošās koalīcijas deputātiem jautājumi neradās.

Daudz darba laika aizņem paskaidrojumu sniegšana valsts kontrolējošās iestādēs

Sākot savu atskaiti par paveikto, G. Avote atgādināja, ka šajā amatā strādā ilgāk nekā gadu. Viņa informēja, ka “pēdējos sešus mēnešus mana uzmanība vairāk fokusēta uz budžeta stabilizāciju un taupības pasākumiem, un iekšējās darba vides sakārtošanas jautājumiem. Ar to saistīta arī mūsu iniciatīva – funkciju audits. Tas ir izvērtēšanas process, kas jau nonācis finiša taisnē. Ievada ziņojumu man nosūtīs saskaņošanai un pārlasīšanai. Kā bija solīts un visos termiņos uzrādīts, 15. jūlijā saņemsim gala ziņojumu. Arī domes sēdē auditori mūs iepazīstinās ar secinājumiem un ieteikumiem”.

Savā padarīto darbu sarakstā G. Avote minēja arī ieceres īstenošanu par telpu uzkopšanas ārpakalpojumu, pie kā rūpīgi tiekot strādāts (pašvaldība iecerējusi telpu uzkopšanā izmantot ārpakalpojumu, nevis algot vietējos darbiniekus – redakcijas piebilde). Viens no svarīgākajiem jautājumiem esot darbs pie amatu aprakstiem, dubulto slodžu izvērtēšana, naudas plūsmas kontrole un rēķinu saskaņošana. Kā labais darbs tika atzīmēts arī politiskās vadības, pāris deputātu un izpilddirektora ciemošanās katrā novada pagastā un arī Valkā, lai sapulcēs tiktos ar vietējiem iedzīvotājiem. Tās notika pēc 2024. gada pašvaldības budžeta pieņemšanas, šajās visās sapulcēs piedalījās arī laikraksts “Ziemeļlatvija” un tās atspoguļoja.

“Jūs arī visi bijāt aicināti līdzi. Kurš brauca vai nebrauca, tas ir katra ziņā. Šī bija vērtīga pieredze, un tā ir jāturpina,” uzskata G. Avote. Viņa kā vēl vienu no jaunievedumiem minēja tikšanos ar daudzdzīvokļu māju vecākajiem, kuras laikā esot mēģināts atrisināt dažādus jautājumus.

G. Avote norādīja, ka gan attālināti, gan arī klātienē ļoti dažādos sastāvos notikušas sapulces gan ar darbiniekiem, gan arī pašvaldības iestāžu vadītājiem. Noritējis darbs, aicinot arī deputātus iesniegt savas idejas, pie pašvaldības finanšu situācijas uzlabošanas. Šis plāns esot iesniegts Aizņēmuma padomei.

“Notiek regulāra kontrole un atskaites, jo stingri konkrētos datumos ir noteikts, kādas atskaites vai paskaidrojumi ir jāsniedz,” skaidroja G. Avote.

Kas attiecas uz jautājumu par sadarbību ar ministrijām, tā, kā apgalvo pašvaldības vadītāja, bijusi dažādos formātos – bijuši gan individuāli dialogi, tikšanās nelielās pašvaldību vadītāju grupās, arī sapulcēs klātienē un attālināti.

“Sarunas un dialogi pārsvarā ir par 2025. gada budžetu, par izlīdzināšanas fonda iespējām, kā arī par stratēģiski svarīgiem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem. Tiek īpaši uzsvērta drošība un aizsardzība. Saeimas deputātu kvotu, kādas bijušas iepriekšējos gados un šad tad bijušas piešķirtas arī Valkas novada pašvaldībai, šobrīd vairs nav. Vai būs uz priekšdienām, nezinu. Katra pašvaldība dzīvo šobrīd tikai no pašu sastādītā budžeta,” uzsvēra priekšsēdētāja. Viņa atklāja, ka augustā Valkā ciemošoties kultūras ministre, lai apmeklētu Latvijas amatierteātru festivālu.

“Līdzīga saruna man ir bijusi ar Valsts pārvaldes Pašvaldības komisijas priekšsēdētāju, kurš izteicis vēlēšanos ierasties pie mums vasaras otrajā pusē. Zinu, ka Valsts prezidents ir uzsācis pašvaldību iepazīšanu, braucot un tiekoties gan ar pašvaldību vadītājiem, gan iedzīvotājiem. Ir izskanējusi informācija, ka tiks arī līdz Valkai. Tikai vēl nav precizēts datums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā esam saņēmuši atzinīgus vārdus par to, ka novadā, katrā pagastā ir Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri un tie darbojas. Man bija interesanti klausīties, ka Rīgā nav neviena šāda centra. Laikā, kad iedzīvotājiem bija jāiesniedz deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam, tad Rīgas tuvākos – Mārupes un Stopiņu – klientu apkalpošanas centrus gāza riņķī. Klimata un enerģētikas ministrijā esam iesnieguši informāciju par diskomforta maksājumiem. Ir bijušas vairākas sarunas, tostarp skaidrojot situāciju vairākās tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem. Pašreiz norit spraigs darbs pie vides izpētes. Tad šis jautājums par vēja parka izveidi novadā būs dienas kārtībā arī kādā no komiteju sēdēm. Ļoti daudz mana darba laika aizņem paskaidrojumu sniegšana dažādās institūcijās – Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Drošības dienestā un vēl citās iestādēs par ražošanas ēku lietderību, par aprēķiniem, par degradētajām teritorijām. Cik saprotu, šajā jomā notiek padziļināta izpēte. Blakus tam, protams, jāveic ikdienišķie pienākumi. Domāju, ka man tie nebūtu jānosauc,” uzskatīja G. Avote. Taču dažus gan nosauca, piemēram, gan ģimenes ārstu telpu piemeklēšanu, robežtirgus rīkošanu.

“To šogad noorganizējām savādāk – tikai vienu dienu. Pilsētas svētki, “Zelta mopēds” pilsētas centrā,” norādīja G. Avote. Jāpiebilst gan, ka Valkas un Valgas pilsētas svētku ietvaros sacīkstes “Zelta mopēds” neorganizēja novada pašvaldība, bet gan vietējais moto klubs “Valkas vanagi” kopā ar atbalstītājiem, tostarp novada pašvaldību. Par to arī rakstījām, atspoguļojot pilsētas svētku norisi.

Vēl viens labais darbs esot pašvaldības autobusa norīkošana uz Valkas pievārtē esošajiem mazdārziņu kooperatīviem “Alieši” un “Celtnieks”.

“Uz pašvaldību atnāca divas kundzes un teica paldies par tādu iespēju. Viņas pulksten 8 no rīta pieceļoties un braucot uz dārzu, kur astoņas stundas pavadot svaigā gaisā. Tā esot nenovērtējama pretimnākšana. Tikām arī pie Jāņu dienas kroņiem,” ar gandarījumu ziņoja G. Avote. Viņa skaidroja – ja esot vēlme redzēt detalizētāku priekšsēdētājas darba dienas plānu vai uzzināt par to, kā pati saka, “ko es daru vai nedaru, droši nāciet un jautājiet. Manas durvis vienmēr ir atvērtas. Arī iedzīvotāji ir aicināti nākt, lai mēģinātu risināt jautājumus”.

Deputātus aicina būt pacietīgiem saistībā par funkciju audita ziņojumu

Pēc G. Avotes atskaites noklausīšanās deputāts V. A. Krauklis lūdza izskaidrot, ko nozīmē priekšsēdētājas minētais par darbinieku dubultajām slodzēm?

“Tas arī ir saistībā ar visu šo funkciju izvērtēšanu. Izrādās, ka mūsu pašvaldībā ir pat rekordisti, kuriem ir 2,87 liela darba slodze. Kā tas ir gadījies, kā tas ir sanācis? Tāpēc mēs to šķetinām, lai turpmāk nekas tāds neatkārtotos. Vienam cilvēkam 22 stundas dienā strādāt – tas šķiet kaut kā drusku nereāli. Tas nav tikai viens gadījums, tādi ir vairāki,” atklāja pašvaldības vadītāja.

V. A. Krauklis interesējās, vai vadībai ir plāns, kā šo situāciju mainīt.

“Tas īpaši attiecas uz skolotājiem. Par to jau esam runājuši, strādājot pie 2024. gada budžeta. Tā noteikti būs politiskā izšķiršanās – pieņemt konkrētu, vienotu redzējumu par maksimālajiem griestiem, līdz kuriem darbinieks otru var aizvietot darbā. Ja cilvēks viens dara trīs darbus, tad uzskatāms par pārcilvēku. Mūsu politiskā izšķiršanās būs, cik slodžu mēs ļausim pedagogiem strādāt. Zinu, ka šis jautājums ir saistīts ar interešu izglītību, bet kaut kādai vienlīdzībai pret darbiniekiem, īpaši tiem, kuriem nav iespējas papildus strādāt, jābūt,” uzskata G. Avote.

Turpinot jautājumu uzdošanu, V. A. Krauklis interesējās, kādā veidā G. Avote piedalās darbā par ietekmes uz vidi novērtējumu, kas saistās ar ieceri novadā izveidot vēja parku.

“Pašvaldībā bija trīs vai četras sapulces saistībā ar šo jautājumu. Ir cilvēki, kuri nevēlas, lai novadā būtu šie vēja ģeneratori. Viņi mūs aicina uz sapulcēm. Līdzīgi kā ar ģimenes ārstiem – savedām kopā ārstus ar telpu īpašniekiem un meklējam risinājumus,” skaidroja G. Avote.

Savukārt deputāte U. Ozoliņa, noklausoties G. Avotes ziņojumu, sapratusi, ka galvenā iniciatīva ir budžeta stabilizācija un funkciju audits.

U. Ozoliņa interesējās, kad ir plānots šo ziņojumu nosūtīt deputātiem, jo “esmu interesējusies citās pašvaldībās un arī pie citiem auditoriem, ka tā ir pieņemta prakse – šis ziņojums tiek nosūtīts arī deputātiem, lai arī mēs varētu iepazīties ne tikai ar gala versiju, bet arī ar to, kas bija plānots”.

“Droši vien, ka funkciju auditori labāk izstāstīs, kuras ziņojuma sadaļas varēs nosūtīt deputātiem, bet kuras tomēr būs konfidenciālas. Slēgtā domes sēdē mēs noteikti tiksimies ar funkciju auditoru. Šī sēde nebūs iedzīvotājiem. Šis dokuments glabāsies pie manis un pie izpilddirektora. Būs ieteikumi un secinājumi, un domes sēdes atklātajā daļā tas viss tiks teikts. To neesmu izdomājusi es, tas viss ir saistībā ar likumiem. Vai šim auditam iztērētie 10 tūkstoši attaisnosies? Manuprāt, jau šobrīd šķiet, ka jā, jo būs ieteikumi, kurā virzienā doties. Man iepriekš nav bijusi šī pieredze darbinieku izvērtēšanā. Pēdējā formālā darbinieku izvērtēšana bijusi 2022. gadā. Arī šie amata apraksti ir seni un šī brīža situācijai neatbilstoši,” skaidroja G. Avote.

Taču U. Ozoliņa, turpinot šo tēmu par funkciju auditu, norādīja: “Esmu saņēmusi pašvaldības darbinieku jautājumus par to, vai tiek veikts funkciju audits vai tomēr darba slodžu audits? Šī iemesla dēļ gribētos, lai deputātiem būtu reāla iespēja iepazīties ar visu audita ziņojumu. Es tiešām nesaprotu, kopš kura laika dažādas lietas pašvaldībā tik ļoti jānoslepeno. Uzskatu, ka deputātiem ir jābūt iespējai iepazīties ar šo ziņojumu, jo, kā gan mēs varam pieņemt lēmumus, nesaprotot, no kā šis priekšlikums ir radies?” Tā retoriski jautāja deputāte U. Ozoliņa. Taču G. Avote aicināja deputātus būt pacietīgiem, jo viņiem būšot iespēja slēgtajā domes sēdē uzdot visus sev interesējošos jautājumus.

Paužot savu redzējumu par pašvaldības darbinieku slodzēm, U. Ozoliņa norādīja: “Mēs ļoti labi zinām, ka ir cilvēki, kuri var izdarīt vairāk, un ir tādi, kuri var izdarīt mazāk. Vai turpmāk pašvaldībai neradīsies problēmas, jo nebūs, kas strādā?”

“Tā arī būs mūsu kopīga izšķiršanās, nevis es vienpersoniski par šo lemšu. Neskrienam ratiem pa priekšu, jo es norādu tikai uz dažām, tiešām būtiskām lietām par iespējām kaut ko optimizēt, savienot un pārdomāt. Šīs atbildes par to, vai viens cilvēks, kuram ir šī 2,87 lielā darba slodze, ar visiem darbiem tiek vai netiek galā,” skaidroja priekšsēdētāja.

U. Ozoliņa interesējās, kāpēc G. Avotei ir tik liela nepatika pret darba grupām. “Ļoti bieži komiteju un domes sēdes ir pārvērstas par tādiem diskusiju klubiem. Tam būtu jābūt izdiskutētam jau šajās darba grupās,” uzskata opozīcijas deputāte.

“Atļaušos atgādināt, ka darba grupa tika izveidota, lai diskutētu, vai skolas var apvienot. Sagaidām šo ziņojumu, lai saprastu, vai skolas lietās arī ir kas optimizējams vai tomēr nē,” skaidroja G. Avote.

Jautājumā par pašvaldības darbu ar ministrijām U. Ozoliņa atgādināja, ka “mēs, deputāti, nebraucam un netiekamies ar ministriju speciālistiem un ministriem. Taču nevienā domes sēdē priekšsēdētāja nav sniegusi informāciju. Tikai šajā sēdē priekšsēdētāja ziņoja, ka ir bijusi un piedalījusies. Taču par to, kas ir runāts, kas deputātiem būtu jāzina par to, kādā virzienā virzās budžeta sarunas, un jautājumos par drošību, to mēs nekad neesam dzirdējuši. Atceros, ka tad, kad priekšsēdētāja stājās amatā, viņas vārdi bija šādi – komandā ir spēks, un katrs cilvēks ir vērtība. Kādā veidā tiek strādāts pie tā, jo pašlaik izskatās, ka pašvaldībā ir uzticības krīze”.

Atbildot uz šo opozīcijas viedokli, G. Avote norādīja, ka “jums katram galvā ir pašvaldības struktūra. Man vairākkārt kolēģi aizrādījuši, ka man nav jājaucas šajās lietās, jo es par darbiniekiem neatbildu. Es vadu domi, prieks jūs visus redzēt un kopā darboties. Centīšos pie šī principa pieturēties – domes sēdēs lemjam, komitejās – spriežam, bet izpilddirektors strādā ar darbiniekiem, lai izvairītos no šādiem pārmetumiem”.

“Vai tiešām novada pašvaldības priekšsēdētāja strādā tikai ar novada 15 deputātiem? Priekšsēdētājs taču atbild par pilnīgi visas pašvaldības darbu, ne tikai par to, ko dara deputāti,” brīnījās U. Ozoliņa.

APTAUJA: https://poll.app.do/vai-jus-interese-kas-notiek-pasvaldiba-un-kadus-darbus-veic

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.