Lai iepazītos ar jaunāko vēja parku Igaunijā – Sārdes (Saarde) vēja parku – un uzzinātu, kā notika ietekmes uz vidi vērtējums, kā vēja parks sadzīvo ar bioloģisko daudzveidību, kā notiek uzraudzība pēc tam, kad parks uzsāk darbību, aizvadītās ceturtdienas, 22. augusta, pēcpusdienā laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone un žurnāliste Inga Karpova kopā ar citiem mediju pārstāvjiem no Limbažu novada reģionālā laikraksta “Auseklis” un no interneta izdevuma “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kā arī interesentiem no Valkas pagasta, Valmieras novada Sedas un Valmieras novada pašvaldības devās uz kaimiņvalsti. Vēja parks atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Valkas.
Informatīvo braucienu organizēja AS “Latvenergo” un tā pārstāvis Edgars Liepiņš, braucienā piedalījās un uz visiem interesentu jautājumiem atbildēja arī nacionālā kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” projektu vadītāji Kristīne Eglīte un Lauris Baltiņš.
Igaunijā grupu sagaidīja inženieru un ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) ekspertu uzņēmuma “Skepaste&Pukhim” pārstāvis Henrihs Pukhims un divi skaņu inženieri no uzņēmuma “KaJaJa”. H. Pukhims šajā jomā strādā jau 20 gadus un veicis šos IVN vēja parkiem gan jūrā, gan uz sauszemes. Sārdes vēja parks ar deviņām vēja turbīnām ekspluatācijā nodots 2023. gadā. Katra turbīna maksimālajā rotācijas punktā ir 230 metrus augsta. Torņa augstums ir 155 metri, tā rotējošā lāpstiņa – 75 metri. Līdzīgi kā Latvijā, arī šeit ir bijis divus līdz trīs gadus ilgs IVN process, lai izvērtētu ietekmi uz cilvēku, troksni un mirguļošanas efektu, dabas vērtībām, tostarp šajā teritorijā ligzdojošo mazo ērgli. H. Pukhims atklāj, ka sākotnēji bijusi iecere Sārdes parkā būvēt 14 turbīnas, bet IVN rezultātā piecas turbīnas diskvalificēja. Galvenais iemesls diskvalifikācijai bijis mazais ērglis. Ornitologs uzskatīja, ka tajā vietā, kur ērglis lido baroties, nedrīkst uzstādīt turbīnas. Latviešiem izdevās ieraudzīt vēja parka teritorijā ligzdojošo mazo ērgli, kas medīja, sēžot uz siena ruļļa, kā arī citus putnus – liju un skaļi dziedošo žubīti. Mērot troksni aptuveni kilometra attālumā no vēja turbīnas, mērījums uzrādīja 37 decibelus. Piecus no tiem radīja žubītes čivināšana. Trokšņa mērījumi notika dažādos attālumos, cenšoties ievērot pilnīgu klusumu. Neviens no mērījumiem nepārsniedza noteikto decibelu skaitu, līdzīgi kā Latvijā noteikto – sākot no 40 (naktī) līdz 45 (dienā). Skaņu inženieri atzina, ka stipra vēja gadījumā arī pieaugot decibelu skaits.
Uzturoties vēja parkā, redzējām, ka viena turbīna negriezās, bet pārējās – darbojās. Interesējāmies, vai turbīnas darbojas visu diennakti?
“Ja vien pūš vējš, turbīnas darbojas nepārtraukti. Parasti tas notiek, vējam pūšot, sākot no trijiem metriem sekundē. Savukārt, ja vēja ātrums sasniedz 25 metrus sekundē, vēja turbīnas izslēdz. Turbīnas mehānismā var uzvārīties eļļa. Spēcīgais vējš var radīt spiedienu arī uz turbīnas pamatni. Turbīnām notiek arī regulārie apkopes darbi, tāpēc viena turbīna nedarbojas,” skaidro H. Pukhims.
Pēc skaņu mērījumu veikšanas brauciena dalībnieki atzina, ka guvuši vērtīgu ieskatu igauņu vēja parka darbībā.
“Ir sarežģīti spriest par nezināmām lietām. Cilvēki baidās no nezināmā un no tā, kā varētu negatīvi mainīties viņu dzīve gadījumā, ja mājas tuvumā – aptuveni 800 metru vai kilometra attālumā – uzbūvēs vēja turbīnas. Mērot skaņu pie igauņu dzīvojamās lauku mājas, kas no turbīnas atradās kilometra attālumā, decibeli nepārsniedza atzīmi 33. Vienīgais, igauņu vēja parks atrodas uz lauksaimnieciski apstrādātiem laukiem, kur aug āboliņš. Savukārt Valmieras un Valkas novadā plānots šo parku ierīkot meža teritorijās. Tas ir tas atšķirīgais,” atzīst Sedas pilsētas iedzīvotāja Gunta Ungure.
Lielā mērā brauciens uz Sārdes vēja parku notika arī tāpēc, ka Valmieras un Valkas novada teritorijā plānots vēja elektrostaciju parks “Valmiera – Valka” un tā saistītās infrastruktūras projekti Valmieras novada Plāņu pagastā un Valkas novada Vijciema un Valkas pagastos. SIA “Latvijas vēja parki” Ziemeļvidzemē vēja parku plānojuši izbūvēt Valkas novada teritorijas dienvidrietumu daļā un Valmieras novada dienvidaustrumu daļā, aptuveni viena kilometra attālumā no Sedas, aptuveni divu kilometru attālumā no Strenčiem un aptuveni piecu kilometru attālumā no Valkas. Lai uzsāktu tā būvniecību, nepieciešami vairāku gadu ilgi izpētes procesi. Ietekmes uz vidi novērtējums jeb IVN ir būtiskākais, un tam ir liela nozīme saziņā ar vietējiem iedzīvotājiem. Pašlaik vēl tiek veikts IVN izpētes process. “Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi par šo tēmu, uzklausot gan iedzīvotāju, novada pašvaldības un šī projekta attīstītāja – SIA “Latvijas vēja parki” – viedokli. Līdz šim vietējie iedzīvotāji par vēja parka būvniecību izteikušies negatīvi un noraidoši. To, ka iedzīvotāji ir pret šādu vēja parku izveidi abos kaimiņu novados, apliecināja arī 2023. gada 24. novembrī Armanda Broka iesniegtā iniciatīva “Par labāku praksi vēja parku izbūvei Latvijas mežos” tīmekļa vietnē ManaBalss.lv. Šī iniciatīva ir iesniegta Vides pārraudzības valsts birojā. Parakstu vākšana turpinās iesniegšanai Saeimā. To līdz 26. augustam ir parakstījušas 2193 personas, vēl nepieciešami 7807 paraksti.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā ir jābūvē vēja parki, – lai iegūtu energo neatkarību un paši, izmantojot alternatīvo enerģiju, ražotu elektrību.
Vairāk foto no brauciena – www.ziemellatvija.lv sadaļā “Foto”.
viedokļi
Valkas pagasta iedzīvotājs Normunds Ģērmanis:
– Esmu apmeklējis arī vēja parku Lietuvā. Tur mani pārsteidza, ka 300 metru attālumā no vēja turbīnas tiešām bija mazs troksnis. Taču tur ģeneratori atrodas zemāk, un tiem ir mazāka jauda. Personīgi mani ļoti satrauc mirgošana un tas, ka šīs vēja turbīnas varētu traucēt putniem.
Bijusī valcēniete, Sedas pilsētas iedzīvotāja Valentīna Moroza:
– Neesmu pret šo tehnoloģiju, bet esmu pret meža platību izciršanu, lai pēc tam varētu uzbūvēt šo vēja parku. Ja nemaldos, ir runa par 20 hektāru izciršanu. Mums uz Sedu bija atsūtīts vēja parka rasējums. Šīs tehnoloģijas ir ļoti labas, ilglaicīgas, bet vai Latvijā trūkst aizaugušu pļavu vai citu pamestu vietu? Piemēram, Latgalē. Šajā braucienā piedalos intereses pēc. Esmu redzējusi vēja parkus Holandē, kur ir vismaz 50 vēja turbīnas. Manā skatījumā šis Sārdes vēja parks ar deviņām turbīnām salīdzinoši ir mazs. Braucot pa Jaunpiebalgas ceļu, esmu apstājusies pie divām vēja turbīnām. Šīs turbīnas atrodas tuvu viena otrai un salīdzinoši ātri strādā. Tur ir dzirdama skaņa.
APTAUJA: https://poll.app.do/vai-atbalstat-alternativas-energijas-razosanu-sif_maf2024
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma