Diskutablie mācību materiāli

Noskatoties ziņu sižetu televīzijā, kurā izskanējis, ka izglītības un zinātnes ministre pieprasījusi speciālistu atzinumu par Valsts izglītības satura centra metodisko materiālu “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes”, kurā apskatītas tādas tēmas kā seksuālā orientācija, uzvedība un identitāte, kas ir bezdzimuma personas un citas tēmas. Līdz atzinuma saņemšanai metodiskie materiāli no mācību elektroniskās vides tikuši izņemti, jo izraisījuši skaļu rezonansi sabiedrībā, un ierosināta disciplinārlieta par to, kā šis materiāls nonācis līdz pedagogiem.

Ir labi, ka par to runā un šie jautājumi celti gaismā. Pēc sabiedrības vētrainās reakcijas tie nodoti izvērtēšanai dažādās sabiedriskajās organizācijās, lai tās lemtu, vai un kā tie papildināmi vai labojami.

Aizdomājusies par šo tēmu, biju pārliecināta, ka ir tomēr vērtības, pamati, kas laika gaitā nemēdz mainīties. Proti, atceros sevi skolas laikā un veselības stundās. Tur mācīja – ir sieviete un vīrietis. Katram bērnam ir viens dzimums – meitene vai zēns. Dažādos vecumposmos viņiem ir organisma fizioloģiskās atšķirības, izmainās ķermenis meitenēm un zēniem. Bet laiki mainās, un tagad kāds grib iestāstīt, ka ir arī kāds trešais variants. Un kurš vecāks mājās varētu paturpināt sarunā ar savu bērnu tādas tēmas kā “bezdzimuma cilvēki”, “plūstošais dzimums” un “piedzimšana nepareizajā ķermenī”? Tad jau vispirms arī vecākiem būtu jāizglītojas un jāizprot, kas ar šo visu tiek domāts.

Neviens bērns nevar piedzimt nepareizā ķermenī. Kā publiskajā telpā izteicies Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs, – šajā gadījumā nav diskusiju par to, vai bērniem kaut ko vajadzētu vai nevajadzētu zināt par seksualitāti, ķermeni vai dažādību. Šeit ir diskusija, kā bērni tiek ietekmēti un veidoti. Tā nav nekāda joka lieta ietekmēt bērnu idejai par to, ka viņš varētu būt piedzimis nepareizā ķermenī.

Protams, par dzimumidentitātes jautājumiem noteikti būtu jārunā, kā arī jāsaprot, kādā formā par tiem ir jāizglīto, kādā vecumposmā informācijai jānonāk pie bērna. Manuprāt, šie jautājumi jāpasniedz daudz diskrētāk, lai sabiedrībā nebūtu jānonāk pie šādas rezonanses. Grozi kā gribi, bet es vienalga piekrītu tiem, kas uzskata, ka izglītībā pārāk maz bērniem tiek stāstīts par veselību vispār. Par bērna ķermeni, attīstību, dzimuma nobriešanu – elementārām lietām, kas skar veselību.

Esmu novērojusi, ka par šo tēmu aktualizēšanu jau izveidojušās arī dažādas iniciatīvas. Viena no tām, sociālajos tīklos ceļo iesnieguma forma, kura, pēc to veidotāju domām, spētu pasargāt bērnus no informatīvām aktivitātēm (semināriem, lekcijām un tā tālāk), ja tādas notiktu kādā no mācību iestādēm.

Tas ir tikai piemērs tam, cik tālu šī situācija ir nonākusi. Taču būtiski ir saglabāt veselo saprātu un par spīti jebkādiem informatīvajiem materiāliem vai politiskajiem spiedieniem visdrošāk ir balstīties uz zinātniskiem faktiem, nevis sociālo tīklu aktīvistu spriedelējumiem vai neapzinātām provokācijām.