Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Diabēta ārstēšanai ir vieta prioritāšu saraksta augšgalā

www.pexels.com

Cukura diabētu nereti dēvē par jaunā laikmeta slimību. Mūsdienās daudziem iedzīvotājiem, īpaši attīstītākajās valstīs, trūkst pietiekamas fiziskas slodzes, nereti ēdienkartē dominē ātrās uzkodas un cita neveselīga pārtika. Ārsti cukura diabēta izplatību skaidro galvenokārt ar cilvēku neveselīgo dzīvesveidu, kas izraisa aptaukošanos un vēlāk nereti noved arī pie 2. tipa diabēta. Arī Latvijā šī slimība ir ļoti aktuāla, jo kopā reģistrēts vairāk nekā 100 tūkstoši diabēta pacientu. Tādēļ šī saslimšana uzliek nopietnu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan valstij kopumā, un medicīnas speciālisti signalizē par nepieciešamību paplašināt cīņu pret diabētu. Lai tā būtu efektīva, šo slimību svarīgi laicīgi diagnosticēt un arī uzsākt terapiju. Mediķi un pacienti aicina arī varas pārstāvjus aktīvāk iesaistīties cīņā pret diabētu, atbalstot dažādas iniciatīvas, kas palīdz nodrošināt pacientu pilnvērtīgu ārstēšanu un tādējādi uzlabot viņu dzīves kvalitāti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Cīņai pret diabētu jākļūst efektīvākai

Latvijas Diabēta federācijas prezidente dr. med. Indra Štelmane 6. jūnijā publicēja atklāto vēstuli Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem. Speciāliste norāda uz esošo situāciju saistībā ar diabētu Latvijā un nepieciešamību to risināt, jo diabēta slimnieku skaits turpina palielināties. Tāpat pieaug dažādu ar diabētu saistītu komplikāciju – sirds un asinsvadu, nieru, acu slimību – apjoms, tādējādi radot draudus sabiedrības kopējai veselībai un veicinot priekšlaicīgu mirstību. Turklāt 75% no diabēta aprūpes izmaksām ir saistītas tieši ar potenciāli novēršamām komplikācijām.

Pēc Latvijas Diabēta federācijas 2023. gada novembrī – 2024. gada janvārī veiktās endokrinologu, kardiologu un ģimenes ārstu aptaujas datiem, gandrīz 90% dalībnieku uzskata, ka diabēts kļūst arvien būtiskāks veselības aprūpes un sociālais slogs Latvijā. Tāpat gandrīz 90% respondentu pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka diabēta ārstēšanai Latvijā jākļūst par vienu no veselības aprūpes prioritātēm. Savukārt apgalvojumam, ka diabēta ārstēšanas iespējas Latvijā aizvadīto trīs gadu laikā ir uzlabojušās un atbilst starptautisko vadlīniju ieteikumiem, daļēji piekrīt ap 69% aptaujas dalībnieku, bet tikai nepilni 22% tam piekrīt pilnībā. Tas rāda, ka vēl ir daudz ko darīt, lai uzlabotu situāciju Latvijā diabēta ārstēšanas jomā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dr. med. Indra Štelmane vērš uzmanību uz savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas nozīmi: „Attīstoties diabētam, vienlaikus strauji pieaug sirds un asinsvadu slimību rašanās risks. Bieži vien pacienti ārstu redzeslokā nonāk tikai tad, kad ir radušās nopietnas komplikācijas, kas prasa jau daudz vairāk līdzekļu no valsts budžeta ne tikai diabēta, bet arī komplikāciju ārstēšanai, nemaz jau nerunājot par paša pacienta labsajūtu un dzīves kvalitāti.”

Viss darāmais jāveic saviem spēkiem

Dr. med. Indra Štelmane uzsver arī Eiropas organizāciju ieguldījuma nozīmi: „Eiropas Diabēta forums akcentē, ka agrīna diagnostika un vienlīdzīga piekļuve augstas kvalitātes aprūpei var ļaut cilvēkiem ar cukura diabētu turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un dot savu ieguldījumu sabiedrībai. Efektīva profilakse un diabēta pārvaldība var veicināt plašāku veselības sistēmas noturību un ilgtspējību, uzlabot veselības rezultātus daudzām neinfekcijas slimībām, jo īpaši samazinot sirds un asinsvadu slimību un citu nopietnu komplikāciju risku. Inovatīvas tehnoloģijas un pakalpojumi var palīdzēt mainīt pašreizējo tendenci, kas ved diabēta pacientu veselībai pasliktināšanās virzienā.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Eiropas Savienības organizācijas jau labu laiciņu aicina valstu valdības rīkoties, lai uzlabotu diabēta pacientu situāciju. 2022. gadā Eiropas Parlaments pieņēma vēsturisku Rezolūciju par diabēta profilaksi, pārvaldību un labāku aprūpi Eiropas Savienībā, aicinot 27 dalībvalstīs izstrādāt nacionālos diabēta rīcības plānus. Diabēta aprūpes uzlabošana ir noteikts kā viens no prioritārajiem darba virzieniem Eiropas Komisijas 2022. gada iniciatīvā par neinfekcijas slimību izraisītas priekšlaicīgas mirstības samazināšanu.

Dr. med. Indra Štelmane akcentē arī tādu problēmu kā medicīnas jomas resursu nepietiekamību, kā rezultātā nereti diabētu atklāj novēloti. Tāpat viņa izgaismo sabiedrības izglītošanas nozīmi: „Tādēļ diabēta ārstēšanā ir pienācis laiks kompleksai pieejai. Tas nozīmē, ka jāpiešķir lielāki resursi ārstu pieejamībai, savlaicīgai diabēta diagnostikai, efektīviem, starptautiskajās vadlīnijās iekļautiem medikamentiem. Šādas darbības palīdz novērst arī smagās diabēta komplikācijas un ar tām saistīto pāragro mirstību un nesamērīgo ekonomisko slogu. Ārkārtīgi liela loma ir arī sabiedrības izglītošanai, veselīgam dzīvesveidam un cilvēku spējai uzņemties atbildību par savu veselību.”

Jāturpina diabēta ārstēšanas pilnveidošana

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Eiropas Diabēta forums pirms šā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām aicināja politiķus, organizācijas un ikvienu pilsoni pievienoties solījumam un iestāties par stingras Eiropas Savienības diabēta politikas sistēmu, kas atbalsta valstu diabēta rīcības plānus. Aicinājumā ietverti 15 konkrēti politikas ieteikumi Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, lai uzlabotu diabēta pacientu un diabēta riskam pakļauto personu dzīvi.

Arī Latvijas Diabēta federācija kopā ar tādām nevalstiskajām organizācijām kā Latvijas Tautas sporta asociācija, Latvijas Senioru kopienu apvienība, Sirds veselības veicināšanas alianse, ParSirdi.lv, Sustento un vairākām politiskajām partijām parakstīja kopīgu dokumentu, pievienojoties Eiropas Diabēta foruma iniciatīvai.

Vēršoties pie Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, Diabēta federācijas prezidente uzsver nepieciešamību turpināt iesāktos darbus diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanā. Pēdējā laikā diabēta aprūpes problēmu risināšanā novērojama pozitīva dinamika. To iezīmē arī maijā notikusī Saeimas Sociālo un darba lietu Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde, kā arī speciālistu un pacientu pārstāvju tikšanās Veselības ministrijā. Dr. med. Indra Štelmane ir pārliecināta, ka jāturpina visi iesāktie darbi, panākot diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanu atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Konkrēti aicinājumi rīkoties

Tādēļ Latvijas Diabēta federācija kopā ar domubiedriem aicina Eiropas Parlamenta deputātu kandidātus no Latvijas savā darbā iestāties par diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanu, ņemot vērā šādus Eiropas Diabēta foruma politikas ieteikumus:

*Aicināt dalībvalstis ieviest veselības pārbaudes programmas visās vecuma grupās attiecībā uz visiem diabēta veidiem un ar tiem visbiežāk saistītajām blakusslimībām (piemēram, nieru un sirds un asinsvadu slimībām).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

*Izveidot pārraudzību, lai novērstu vielmaiņas, neirokognitīvos un citus veselības apdraudējumus.

*Uzlabot primāro un sociālo aprūpi, lai visās vecuma grupās identificētu riska grupas un esošos cilvēkus ar diabētu, lai savlaicīgi ārstētu šo slimību.

*Visās dalībvalstīs nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi nepieciešamajiem medikamentiem, ierīcēm un digitālajām tehnoloģijām, piemēram, glikozes līmeņa noteikšanai un insulīna ievadīšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

*Cilvēkiem ar diabētu izveidot integrētus aprūpes ceļus, nodrošinot savlaicīgu piekļuvi piemērotākajām ārstēšanas iespējām, ņemot vērā viņu vajadzības, vēlmes un apstākļus, kā arī jaunākās vadlīnijas.

*Apmācīt veselības aprūpes speciālistus un stiprināt viņu spējas atbalstīt diabēta pacientus gan primārajā, gan sekundārajā aprūpē atbilstoši viņu vajadzībām un vēlmēm, kā arī vispiemērotāko ārstēšanu un tehnoloģijām.

*Pielāgot finansēšanas sistēmas, lai pārvarētu budžeta veidošanas šķēršļus un veicinātu integrētu un uz cilvēkiem vērstu aprūpi.

*Pārvarēt terapeitisko inerci un palielināt glikēmijas kontroli, lai izvairītos no komplikācijām un dzīves kvalitātes pazemināšanās riska.

*Atbalstīt pacientu un ārstniecības personu kopīgu lēmumu pieņemšanu.

*Pētniecības, regulējuma, politikas un novērtēšanas procesa centrā izvirzīt pacientus.

*Nodrošināt cilvēkiem ar diabētu apmācības iespējas un līdzcilvēku atbalstu.

*Veicināt veselības aprūpes speciālistu izpratni par stigmatizācijas radīto kaitējumu.

*Ieguldīt digitālajā inovācijā un izstrādāt veselības aprūpes sistēmas un diabēta aprūpes labo praksi, lai paātrinātu piekļuvi medicīnas tehnoloģijām, patstāvīgiem digitālajiem risinājumiem (piemēram, lietotnēm un mākslīgajam intelektam) un digitālajiem pakalpojumiem.

*Uzlabot klīnisko datu apkopošanu un izmantošanu visās ES dalībvalstīs.

*Finansēt diabēta pētniecību saskaņā ar ES pētniecības programmām.

ILONA NORIETE

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.