Turpinās centralizēto eksāmenu laiks – satraucošs un pārbaudījumiem piesātināts periods izlaiduma klašu audzēkņiem, viņu vecākiem un pedagogiem. Līdz ar šajā otrdienā aizvadīto matemātikas eksāmenu devītajām klasēm eksāmenu drudzis ir aiz muguras. Tikmēr vispārējās vidējās izglītības iestādēs atsevišķi eksāmeni vēl priekšā.
Eksāmenu norises kārtībā, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, izmaiņu nav, toties tās ir eksāmenu rezultātu vērtēšanā – šogad minimālais vērtējums, lai eksāmens būtu sekmīgs, ir vismaz 15% vidusskolā, pamatskolā – 10%.
Kā stāsta Evija Kindzule, Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece, šogad Smiltenes novadā kopējais audzēkņu skaits, kas kārtoja obligātos centralizētos eksāmenus 9. klasē, bija 160, bet 14 bērni tika atbrīvoti no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
“Devīto klašu skolēni ir nokārtojuši eksāmenus latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā. Eksāmeni ir noritējuši bez starpgadījumiem. Vienīgi tieši šonedēļ matemātikas eksāmena darba lapās tika saņemti daži brāķi, nekvalitatīvi sakopētas darba lapas. Sazinoties ar Valsts izglītības satura centru šādas situācijas veikli tiek atrisinātas, – turpat uz vietas skolā tika sakopētas jaunas darba lapas,” atklāj E. Kindzule un turpina: “Cik esmu dzirdējusi no skolotājiem, šī gada eksāmeni nekādus pārsteigumus nesagādāja. Vienīgais, par kuru domas dalās, ir aizvadītais matemātikas eksāmens. Ir, kas secinājuši, ka pārbaudījums atbilda gaidītajam un bija pa spēkam skolēniem, taču izskanējuši arī viedokļi, ka eksāmena otrā daļa bijusi krietni sarežģītāka nekā bijis sagaidāms.”
Vidusskolēni kārto eksāmenus optimālajā un augstākajā līmenī
Savukārt nosacījumi vispārējās vidējās izglītības atestāta iegūšanai 2023./2024. mācību gadā ir šādi: jābūt nokārtotiem eksāmeniem latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā vismaz optimālajā līmenī, vismaz divi eksāmeni jākārto augstākajā līmenī par padziļināto kursu saturu. Tie var būt arī augstākā līmeņa eksāmeni latviešu valodā vai svešvalodā, vai matemātikā.
“Vidusskolēniem ir tā saucamie izvēles grozi. Viņi kārto centralizētos eksāmenus, balstoties uz to, kādam virzienam vairāk vēlas pievērsties nākotnē. Attiecīgi vai tās būtu eksaktās zinātnes, valodas, programmēšana un tamlīdzīgi. Turklāt centralizētos eksāmenus optimālajā līmenī skolēniem tiek piedāvāts kārtot jau 11. klasē un daļa to ir izdarījusi. Tas neliedz viņiem 12. klasē kārtot eksāmenu arī augstākajā līmenī,” pamato E. Kindzule un min, ka šajā mācību gadā latviešu valodas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 116 skolēni, bet augstākā līmeņa eksāmenu bija izvēlējušies divi.
Tikmēr eksāmenu angļu valodā (kopā gan optimālajā un augstākajā līmenī) kārtoja 85 skolēni, bet matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī – 197, augstākajā līmenī – 9. “Jāņem vērā, ka tie, kas kārto optimālā un augstākā līmeņa ir gan Smiltenes vidusskolas, gan Smiltenes tehnikuma audzēkņi,” norāda E. Kindzule un uzskaita populārākos izvēles priekšmetus vidusskolēnu vidū Smiltenes novadā: kultūra un māksla, ķīmija, fizika, bioloģija un programmēšana.
Valkas novadā
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā centralizētos eksāmenus 9. klasēm, kārtoja 57 skolēni (viens atbrīvots pēc Ministru kabineta noteiktās kārtības). Izvēloties svešvalodas eksāmenu, visi 9. klašu skolēni kārtojuši eksāmenu angļu valodā.
“Arī mums saistībā ar eksāmenu nebija nekādu incidentu, netipisku gadījumu. Skolēni ieradās laicīgi un tika ievēroti eksāmena norises darbību laiki un noteikumi,” norāda direktores vietniece izglītības jomā Inese Varesa.
Pēc viņas paustā, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā centralizētos eksāmenus 12. klasēm šogad kārto visi 25 skolēni (neviens nav atbrīvots). Izvēles priekšmetos skolēni izvēlējušies kārtot centralizēto eksāmenu angļu valodā (augstākais līmenis) – 20 skolēni, bioloģijā (augstākais līmenis) – 15 skolēni, sociālajās zinātnēs (augstākais līmenis) – 10 skolēni. Tikmēr 30 Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 11. klašu skolēni šogad kārto centralizētos eksāmenus optimālajā līmenī angļu valodā un matemātikā.
Uztraukums aiz muguras
Elza Bāliņa, Raunas pamatskolas 9. klases audzēkne, kurai eksāmeni jau aiz muguras, atklāj, ka viņai vieglākie šķita latviešu un angļu valodas eksāmeni. “Angļu valodas eksāmens bijis tāds vidējs, diezgan viegls. Arī latviešu valodas eksāmens bija vienkāršāks, nekā man likās, ka būs. Matemātikas eksāmena pirmā daļa vēl bija salīdzinoši normāla, toties otrajā daļā nācās pamatīgi iespringt, to vispār reti kurš mācēja un saprata,” stāsta Elza, kura eksāmenu laikā maz laika veltījusi miegam, tāpēc tagad ir priecīga, ka valsts pārbaudījumi jau ir aiz muguras un var beidzot baudīt brīvdienas, kā arī gatavoties pamatskolas izlaidumam.
“Tas droši vien atkarīgs no cilvēka. Man uztraukums bija samērā mazs, jo es sapratu, ka tā ir tikai maza daļiņa no manas dzīves un nav vērts lieki stresot. Palīdzēja arī tas, ka mums diezgan bieži pirms eksāmeniem bija konsultācijas, tas mazināja satraukumu, jutos sagatavojusies,” atzīst Elza, kurai eksāmenu periodā palīdzējis arī tas, ka viņa veltījusi laiku gan ģimenei, gan draugiem un saviem hobijiem.
Smiltenes vidusskolas skolotāja Līga Zālīte gan teic, ka matemātikas eksāmens devītajiem bija bez pārsteigumiem. “Pēc iepazīšanās ar eksāmena saturu varu teikt, ka tas bija tāds, kādu arī gaidīju. Eksāmens satura un izkārtojuma ziņā atbilda gan paraugam, gan pagājušā gada eksāmenam. Tagad atliek tikai gaidīt rezultātus un turu īkšķus, lai skolēni saņemtu labus vērtējumus,” norādīja L. Zālīte.
Sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt, sākot ar 1. jūliju, par vispārējo vidējo izglītību – ar 11. jūliju.
SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.
Reklāma