Deputātu protesta balsojums noved pie vadības krīzes Smiltenes novada pašvaldībā

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja krēsls vēl vismaz mēnesi – līdz nākamajai domes sēdei septembrī – būs tukšs. Turklāt pagaidām simtprocentīgi droši nevar prognozēt arī nākamo novada mēra vēlēšanu iznākumu.

Jau rakstījām, ka līdzšinējais, nu jau bijušais Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš 25. jūlijā pēc todien notikušās domes ārkārtas sēdes paziņoja par atkāpšanos no amata, nejūtot teju puses savu kolēģu, Smiltenes novada deputātu, uzticību jautājumā par vairāku pašvaldības nekustamo īpašumu (mežu) atsavināšanu jeb pārdošanu izsolē.

Kandidāti no “Latvijas attīstībai” atsakās

Smiltenes novada domes sēdē 22. augustā Edgars Avotiņš piedalījās jau kā novada domes deputāts. Sēdi vadīja domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos Astrīda Harju (“Jaunā Vienotība”), kura šobrīd ir arī Smiltenes novada domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja līdz jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai.

22. augusta sēdes darba kārtībā pirmais jautājums bija Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vēlēšanas, taču tādas nenotika. Visi trīs izvirzītie kandidāti – domes priekšsēdētāja vietnieces Gita Mūrniece (“Latvijas attīstībai”) un Astrīda Harju (“Jaunā Vienotība”) un deputāts Dainis Aļeksējevs (“Latvijas attīstībai”) atteicās no kandidēšanas uz domes priekšsēdētāja amatu.

Astrīda Harju solīja izvērtēt šo piedāvājumu mēneša laikā līdz nākamajai domes sēdei un tad pateikt savu lēmumu.

Kandidātu uz domes priekšsēdētāja amatu no sava vidus var izvirzīt ikviens no 15 Smiltenes novada domes deputātiem. 22. augusta sēdē deputāts Edgars Avotiņš šim amatam izvirzīja Gitu Mūrnieci, bet pēc tam, kad viņa atteicās no kandidēšanas, – Daini Aļeksējevu. Pēc Daiņa Aļeksējeva atteikuma deputāts Māris Zālītis (“Latvijas attīstībai”) izvirzīja Astrīdu Harju, un arī viņa atteicās no kandidēšanas.

Pirms kandidātu izvirzīšanas Edgars Avotiņš kolēģiem uzsvēra, ka ar jaunā domes priekšsēdētāja ievēlēšanu kavēties nevajadzētu. Proti, septembrī sāksies pašvaldību un ministriju sarunas, kurās plānots diskutēt un vienoties par nākamā gada budžetu, un lielāks svars ir tad, ja pašvaldību tajās pārstāv domes priekšsēdētājs, nevis pienākumu izpildītājs.

Kā pirmo kandidāti uz Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja (-as) amatu Edgars Avotiņš izvirzīja Gitu Mūrnieci, domes priekšsēdētāja vietnieci sadarbībai ar uzņēmējiem.

Savu priekšlikumu Edgars Avotiņš motivēja šādi: “Atskatoties uz situāciju, kāda ir veidojusies pēdējā mēneša laikā, manuprāt, ir deputātu grupa, kura vienojusies par reformām, kuras vēlas veikt. No šīs deputātu grupas arī vajadzētu virzīt domes priekšsēdētāja kandidātu, un, manuprāt, vislabākais kandidāts, kuru vēlos virzīt, ir Gita Mūrniece. Viņa ir ļoti veiksmīga uzņēmēja, kura ir veidojusi un attīstījusi nozarē vienu no lielākajiem un jaudīgākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem “Smiltenes piens”, piesaistījusi investīcijas šī uzņēmuma attīstībai, gājusi cauri neskaitāmām krīzēm piena nozarē un vienmēr spējusi salikt kopā un saplānot veiksmīgu darbību, lai uzņēmums varētu turpināt darbu. Pēc aktīvās uzņēmējdarbības beigām Gita Mūrniece atjaunojusi svarīgu kultūras pieminekli Smiltenes pilsētai (luterāņu baznīcu), kur arī bija jāiegulda milzīgs darbs, jāsaskaņo ar valsts iestādēm un citām institūcijām, jāplāno, jāpiesaista ārējais finansējums. Trešais arguments no manas puses ir tas, ko parādīja pašvaldību vēlēšanas 2021. gada jūnijā, – Mūrnieces kundze no sabiedrības saņēma milzīgu atbalstu – visvairāk plusu (800). Šīs trīs lietas viennozīmīgi parāda to, ka Mūrnieces kundze būs izcila domes priekšsēdētāja. No savas puses varu apsolīt, ka palīdzēšu viņai pieņemt izsvērtus un pārdomātus lēmumus.”

Taču Gita Mūrniece no Edgara Avotiņa aicinājuma kandidēt uz domes priekšsēdētāja amatu atteicās, vispirms pasakot lielu paldies par viņa labajiem vārdiem un izrādīto uzticību, taču pēc tam norādīja, ka katra cilvēka dzīvē ir savs laiks, kad mācīties, kad strādāt un kad kalpot sabiedrībai. “Esmu sapratusi, ka pašvaldībā ne vienmēr var tā, kā uzņēmējdarbībā, bet esmu sapratusi arī, ka var vēl labāk. Paldies, Edgar, par izvirzīšanu, bet es teikšu “nē” un noņemu savu kandidatūru. Turpināšu strādāt kā līdz šim, sabiedriskā kārtā. Mūsu vidū ir daudz cilvēku, kuri prot šo iesākto lietu vadīt profesionāli,” uzsvēra Gita Mūrniece un arī izteica nožēlu par Edgara Avotiņa atkāpšanos no Smiltenes novada domes priekšsēdētāja amata.

Kā nākamo kandidātu Edgars Avotiņš izvirzīja deputātu Daini Aļeksējevu, kuru “Latvijas attīstībai” sarakstā saredz kā vēl vienu spēcīgu kandidātu uz Smiltenes novada domes priekšsēdētāja amatu.

“Dainis Aļeksējevs ir veiksmīgs uzņēmējs, ekonomists, cilvēks, kurš ir palīdzējis mums pieņemt izsvērtus lēmumus. Viņš viennozīmīgi būtu labs domes priekšsēdētājs, ņemot vērā viņa spēju veidot virkni veiksmīgi strādājošu uzņēmumu un arī mecenātismu, – Dainis atbalsta virkni pasākumu, palīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem, Ukrainas armijai. Bez ironijas un pilnīgi nopietni – kolēģi, ja jums ir plāns, tad šo plānu noteikti vajag realizēt, un, līdzīgi kā Gitai, es arī Dainim apsolu palīdzēt, cik vien manos spēkos, lai veiksmīgāk varētu realizēt šīs ieceres. Tas, ka Dainis ir aktīvā uzņēmējdarbībā, nav ļoti spēcīgs arguments, jo arī es biju aktīvā uzņēmējdarbībā un spēju to nolikt malā uz laiku, lai pildītu domes priekšsēdētāja pienākumus. Manuprāt, Aļeksējeva kungs varētu to izdarīt tikpat veiksmīgi un palīdzēt mums savest kārtībā pašvaldības budžetu un sastādīt 2025. gada budžetu,” savu izvirzīto kandidātu sēdē šādi raksturoja Edgars Avotiņš.

Arī Dainis Aļeksējevs pateicās par labajiem vārdiem, taču, tāpat kā Gita Mūrniece, no kandidēšanas atteicās, kā arī norādīja, ka viņa un pārējo no partijas “Latvijas attīstībai” domē ievēlēto deputātu rīcība nebija virzīta uz to, lai mainītu pašvaldības politisko vadību vai gāztu Edgaru Avotiņu no varas, un viņa atlūgums bija ļoti negaidīts notikums.

Savu atteikumu kandidēt uz domes priekšsēdētāja amatu Dainis Aļeksējevs sēdē argumentēja šādi: “Kad balotējos, es jau savā partijā saviem biedriem pateicu, ka būšu vairāk ekonomists, nekā politiķis. Man ir vairāki uzņēmumi, kuri jāvada. Nevaru lielīties, ka man viss iet gludi un labi un varu no šiem uzņēmumiem paiet malā un atstāt tos novārtā. Saprotu, ka pašvaldības vadītāja darbs ir 24/7 režīmā. Tā ir kalpošana sabiedrībai. Tāpēc es no šī piedāvājuma atteikšos, vien piebildīšu, ka ar mani šis jautājums izvirzīšanai iepriekš nav izrunāts. Varbūt var virzīt kādu citu pretendentu, kurš ir ar pieredzi politikā. Esmu gatavs iesaistīties, ja vajag, sniegt savas zināšanas un pieredzi budžeta jautājumu risināšanā, bet aktīvi būt domes vadītājam – noteikti nē.”

“Jaunās Vienotības” kandidāte vēl domā

Pēc Daiņa Aļeksējeva atteikuma deputāts Māris Zālītis (“Latvijas attīstībai”) pašvaldības domes priekšsēdētāja amatam izvirzīja Astrīdu Harju (“Jaunā Vienotība”), norādot uz viņas lielo pieredzi pašvaldības darbā. Astrīdai Harju tā ir vairāk nekā 20 gadu ilgumā, no tiem 17 gadus esot Apes pilsētas ar lauku teritoriju, pēc tam – Apes novada pašvaldības vadītājai. No 2017. gada jūnija līdz 2018. gada novembrim viņa bija 12. Saeimas deputāte.

Uzklausot Māra Zālīša priekšlikumu, Astrīda Harju atteicās no kandidēšanas uz Smiltenes novada domes priekšsēdētājas amatu. Viņa kolēģiem skaidroja, ka ir domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos un līdz šim nav iedziļinājusies finanšu jautājumos, lielajos projektos un citos ar attīstību saistītās jomās. Līdz ar to viņai šie jautājumi jāiepazīst vairāk un detalizētāk, it īpaši ņemot vērā darbu pie sabalansēta 2025. gada pašvaldības budžeta veidošanas un novada pašvaldībā plānotajām strukturālajām reformām.

“Būs arī nepieciešams pietiekami plaši skaidrot sabiedrībai, kāpēc mēs to darām un kas no tā tiek iegūts, jo, ja mēs pazaudējam kādu pakalpojumu apjomu vai arī samazinām darbinieku skaitu, jāsaprot, ka aiz katras šīs lietas stāv mūsu novada iedzīvotāji. Mēnesi līdz nākamajai domes sēdei, man esot domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājas amatā, jūs mani iepazīsiet vairāk kā vadītāju un es iepazīšu visu lielo darba apjomu ar domu, vai varu uzņemties visu šo darbu kopumu,” sēdē pārējiem deputātiem skaidroja Astrīda Harju.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Astrīdu Harju nākamajā dienā pēc domes sēdes, 23. augustā, vaicājot, vai viņas vakardienas atteikums nozīmē “jā” vai “nē” nākamajā sēdē. Astrīda Harju uzsvēra, ka šobrīd ir izteikusi gatavību strādāt kā priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja uz mēnesi.

“Es vispirms gribu saprast darāmo darbu apjomu, uz ko jau norādīju domes sēdē, jo papildus savam tiešajam darbam ir jānofokusējas uz visiem pašvaldības domes vadības procesiem. Tie ir domes priekšsēdētāja pienākumi, kas man līdz šim nebija jāpilda. Priekšsēdētājs risināja visus ar attīstību, finansēm un būvniecību saistītos jautājumus, brauca uz sanāksmēm ministrijās, pārstāvēja publiskajā telpā pašvaldību. Piedevām man ir sava sociālā un kultūras joma, vadu pašvaldības Sociālo un veselības jautājumu komiteju, manā atbildībā ir visi tās lēmumi. Klāt nāks Finanšu un attīstības jautājumu komiteja, ko vada domes priekšsēdētājs. Piedevām tiek izslēgts viens domes priekšsēdētāja atbrīvotais vietnieks (štata vienība – redakcijas piezīme), kas bija līdz šim. Vēl klāt nāks publiskās uzstāšanās, pasākumu apmeklējums arī sestdienās un svētdienās. Visi šie pienākumi noris nepārtrauktā pārmaiņu laikā un strukturālās reformās. Slodze uz vienu cilvēku ir liela. Es nebaidos no atbildības, bet gribu saprast, vai pietiks spēka tādu apjomu veikt,” savu nostāju argumentē Astrīda Harju.

Bijušais novada mērs neslēpj aizvainojumu

Redzot, kā izvirzītie kandidāti viens pēc otra atsakās ieņemt domes priekšsēdētāja amatu, Edgars Avotiņš sēdē izteica viedokli, ka “šis ir signāls mums visiem (deputātiem – redakcijas piezīme) tam, ka mums jāuzticas tam priekšsēdētājam, kuru virzīsim un apstiprināsim. Nākamā gada budžets būs ļoti smags. Es redzu tendences, kas jau tagad iezīmējas. Tas, ko mēs esam darījuši līdz šim, ir tikai ziediņi. Mums visiem ir laiks mēnesi pārdomāt, jo mēs visi saprotam, ka vienīgais reālais domes priekšsēdētāja amata kandidāts ir Astrīda Harju. Līdz ar to mums viņa ir jāatbalsta un jāpalīdz viņai, nevis jāmēģina šaustīt un bakstīt, prasot tādas reformas un šādas, atbrīvot to un atbrīvot šo. Mums ir jāuzticas mūsu nākamajam priekšsēdētājam, jo situācija ir nopietna,” sēdē kolēģus brīdināja Edgars Avotiņš.

Nākamo komentāru sēdē viņš izteica pēc tam, kad visi klātesošie 15 deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu atkārtotai atsavināšanai (pārdošanai izsolē) virzīt pašvaldības īpašumu “Mālupu mežs” Grundzāles pagastā, nosakot izsoles sākumcenu 175 892 eiro.

Atgādinām, ka gan domes sēdē jūnijā, gan domes ārkārtas sēdē jūlijā arī tika izskatīts šis jautājums, taču toreiz lēmums par atsavināšanu netika pieņemts.

Pret nekustamā īpašuma “Mālupu mežs” un arī pret nekustamā īpašuma “Meži 2” Apes pagastā atsavināšanu domes ārkārtas sēdē 25. jūlijā balsoja “Latvijas attīstībai” saraksta deputāti Gita Mūrniece, Dainis Aļeksējevs, Raivis Vizulis, Māris Zālītis, “PROGRESĪVO” deputāti Otārs Putrālis un Elgars Felcis, un Ainārs Mežulis (“Zaļo un Zemnieku savienība”, politiskā partija “Latvijas Reģionu Apvienība”). Edgars Avotiņš deputātu nostāju toreiz uztvēra kā neuzticības balsojumu viņam, par to arī paziņojot sēdes noslēgumā un iesniedzot paziņojumu par atkāpšanos no Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata.

22. augusta sēdē Edgars Avotiņš neslēpa aizvainojumu par šo situāciju kopumā. “Šodienas balsojums (vienbalsīgs deputātu atbalsts “Mālupu meža” pārdošanai izsolē – redakcijas piezīme), manuprāt, parādīja to, kāds bija patiesais iemesls noraidīt šāda veida lēmumu iepriekšējā kārtējā un arī ārkārtējā sēdē. Jo pa šīm 29 dienām mainījies nav nekas, tikai viena lieta – domei nav priekšsēdētāja. Līdz ar to, manuprāt, visai sabiedrībai ir jābūt skaidram, ka mana interpretācija par situāciju ārkārtas sēdes laikā bija precīza un pamatota. Ne jau strukturālās reformas, ne kas cits – mans vadības stils nebija pieņemams deputātu vairākumam,” sēdē savas domas izteica Edgars Avotiņš.

Edgars Avotiņš arī pateicās visiem, kuri viņu atbalstījuši un bijuši kopā ar viņu laikā, kad viņš no 2019. gada novembra līdz šī gada 22. augustam bija Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, kā arī teica lielu paldies Smiltenes novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldības administrācijas darbiniekiem, kolēģiem deputātiem, uzsverot, ka vienmēr ar lepnumu Latvijā pārstāvējis Smiltenes novadu. “Ar mums rēķinājās, saprata, ka Smiltenes novads ir spēcīgs novads, jo mēs visi, šeit dzīvojošie, kopā esam jaudīgi un spēcīgi cilvēki un darām savu darbu atbildīgi,” uzsvēra Edgars Avotiņš.

Jāpiebilst, ka pēc Edgara Avotiņa replikas par to, ka viņa vadības stils nav bijis pieņemams deputātu vairākumam, deputāts Dainis Aļeksējevs uzsvēra, ka tā tas nav, jo ir lietas, kas ir mainījušās šo 29 dienu laikā, un, liekot roku uz sirds, apgalvoja, ka nevienā mirklī nevienam nebija mērķis nogāzt Edgaru Avotiņu kā vadītāju. “Tagad nobalsoju par atsavināšanu, jo pēc 25. jūlija sēdes ir bijusi virzība, bijis redzējums, ir jau sapratne un izpildvarai ir daļa darba uzdevumu, ko tā saņēmusi un pie kā strādā. Es apzinos šo budžeta situāciju, māku lasīt skaitļus, tāpēc redzu, ka šī gada budžets ir sarežģīts, un vēl joprojām ir jautājums, ar kādu naudas atlikumu mēs to pabeigsim un kādi grozījumi vēl būs jāpieņem,” uzsvēra Dainis Aļeksējevs.

Arī Smiltenes novada domes deputāts Elgars Felcis (“PROGRESĪVIE”) skaidroja, ka viņa skatījumā 25. jūlija ārkārtas sēdes balsojums pret dažu nekustamo īpašumu atsavināšanu nav bijusi neuzticība vadības stilam.

“Tā bija norāde uz to, ka esošā rīcība ir nepietiekama un ir vajadzīga izlēmīga rīcība ar domu par novada attīstību un to, kā krīzes apstākļos iziet sausākām kājām ārā,” norādīja Elgars Felcis.

Tikmēr iedzīvotāji sociālajos tīklos pauž savus viedokļus par to, ka Smiltenes novads palicis bez vadības, jo nav izdevies ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju, un izsakās arī skarbi, norādot, ka tā ir bēgšana no atbildības, – kritizēt otru ir viegli, bet tad arī jāparāda pašiem, kā īsti vajadzētu darīt.

APTAUJA: https://poll.app.do/kada-jusuprat-ir-deputatu-atbildiba-savu-veletaju-prieksa

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.