Darba vizītē Valkā viesojas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis

Ceturtdien, 7. novembrī, reģionālajā vizītē uz Valkas novadu devās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Kopā ar ministru bija arī padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos Krists Leiškalns. Vizītes laikā viņi tikās ar Valkas novada pašvaldības domes pārstāvjiem un speciālistiem, lai pārrunātu klimata, enerģētikas un vides nozaru aktualitātes, kā arī, apmeklējot vietējos uzņēmumus, guva plašāku ieskatu par klimata un enerģētikas jomas aktualitātēm mūspusē.

Pēc redzētā Valkā ministrs atzina, ka ir patīkami pārsteigts par energoefektivitātes pasākumiem, ko pašvaldībai jau izdevies īstenot un kurus tā vēl plāno realizēt, uzsverot, ka Valka ir krasā pretrunā ar Latvijas realitāti. “Uzzinājām, ka Valkā nosiltināta vairāk nekā puse no daudzdzīvokļu mājām, bet tuvākajā laikā siltināto ēku skaits pārsniegs 70 procentus. Tas ir apsveicami. Rodas jautājums, ja Valkā var, tad kāpēc citur nevar. Tas ir tas labais piemērs, lai sasparotos arī citas pilsētas, tostarp Rīga,” laikrakstam atzina K. Melnis, atklājot, ka Valkā ieradies pirmoreiz. Līdz šim sanācis pilsētu redzēt vien caurbraucot.

Izaicinājumi būs vienmēr

Sarunās izskanēja daudz dažādu tematu, tika runāts par atjaunīgās enerģijas ražošanas izaicinājumiem un attīstības tendencēm valstī. Viens no sarunas punktiem bija arī pieņemtais normatīvais regulējums par vēja parku attīstītāju ieguldījumu vietējā kopienā – finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā. Tika diskutēts arī par atbalsta programmām bezizmešu transporta iegādei uzņēmumiem un mājsaimniecībām, energoefektīviem risinājumiem apkurē, sabiedriskā transporta attīstības tendencēm dažādos reģionos, kā arī atbalstu iedzīvotājiem videi draudzīga transporta – elektroauto, plug-in hibrīdauto – iegādei, kā arī elektroauto uzlādes infrastruktūras izveidei.

“Jebkurai inovācijai, vai tā būtu vēja parku izveide vai kas cits, ir gan potenciāls, gan izaicinājumi, jāiet uz priekšu un jāskatās. Tāpat ir ar saules paneļu parkiem, arī tur vienmēr ir lielā diskusija. Es vienmēr ieteiktu cilvēkiem, kuri pārmet, ka tie objekti tiek būvēti uz lauksaimniecības zemes, atcerēties vienu lietu, kurš tad to zemi ir pārdevis vai atdevis nomā kādam citam. Tas, kas ir zināms, uz ko mēs noteikti ejam, – jo vairāk mēs paši ražojam elektroenerģiju, vai tā ir saule vai vējš, kas ir vieni no populārākajiem, kur ir liels potenciāls, lētāka elektroenerģija būs mums visiem. Tas ir mūsu pamatuzstādījums, kāpēc mēs to atbalstām, jo mēs visi gribam lētāku elektroenerģiju. Ja mēs to vēlamies panākt, tad kā minimums mainās kopējā aina, kaut kur tai vēja turbīnai ir jāstāv, kaut kur tam saules panelim arī jāatrod vieta. Līdz ar to jārēķinās, – kādam būs jādzīvo arī šo objektu tuvumā. Tā ir lielākā sabiedrības izšķiršanās. Ja vēlamies panākt rezultātu, ir skaidrs, ka kaut kas mainīsies,” pamato K. Melnis.

Iepazīstas ar vietējiem uzņēmumiem

Ministrs viesojās ražošanas uzņēmumā SIA “PEPI RER”, kur tika pārrunāta gan aprites ekonomikas principu lietošana uzņēmuma darbā, bet arī atjaunīgo energoresursu potenciāls efektivitātes paaugstināšanā.

“Šis, kā mēs zinām, ir Latvijas kapitāla uzņēmums, kas savu produkciju eksportē uz visu pasauli. Kā mēs varējām pārliecināties, – arī viens no zaļi domājošajiem. Šobrīd uzņēmumam jārisina enerģijas jaudas deficīts, kas saistīts ar energoapgādes infrastruktūru. Daļēji tas tiek risināts ar saules paneļiem, tomēr izaugsmei ar esošo apjomu nepietiek. Enerģētiskā pašpietiekamība, kas ietver diversificētu, kā arī efektīvu atjaunīgās enerģijas ražošanas infrastruktūru un korelē ar ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu, ir svarīgs elements valsts enerģētiskajai drošībai. Savukārt pārdomāta energoresursu lietošana, rūpīgi izturoties pret enerģijas patēriņu, ir pozitīva no izmaksu viedokļa un labs ieguldījums klimata ilgtspējā. Racionāla efektivitātes celšana ar saudzīgu attieksmi pret resursiem, ieviešot aprites ekonomikas principus, ilgtermiņā paaugstina konkurētspēju. To apliecina arī Valkas uzņēmuma SIA “PEPI RER” līdzšinējais darbs – uzņēmums šogad saņēma balvu nominācijā “Zaļā izcilības balva ķīmiskajā rūpniecībā” par aprites ekonomikas principu īstenošanu rūpniecībā”, pauda K. Melnis.

Darba vizītes ietvaros ministrs devās arī uz SIA “Utilitas Valka” koģenerācijas staciju. Arī tur tika runāts par jautājumiem, kas saistīti ar vidi un klimatu. “Pozitīvi vērtēju to, ka Valka plāno apkurināt Valgu, lai kaimiņiem ziemā nesalst. Valkas koģenerācijas stacijas minimālā jauda ir pārāk liela energoefektīvajai robežpilsētai, tāpēc tiek plānots savienot valstis un lieko siltumu novadīt Valgas apkurei, kur energoefektīvo ēku procents ir mazāks nekā Valkā.

“Runājot par elektroenerģijas stabilitāti. Viens no variantiem ir sadalīt, sabalansēt jaudu, jo arī šajā objektā, kā mēs zinām, kādu jaudu dod tīklā. Tas ir tas izaicinājums. “Utilitas” ir arī citi veiksmīgi piemēri, tostarp viņiem pieder lielākais sauszemes vēja parks Latvijā, kas ir pieslēgts 110 kV tīklam. Tāpat arī citviet, kur jau uzstādītas vēja turbīnas, varam aizbraukt un apskatīties, kā tas viss izskatās dabā, un aizdomāties, kāpēc, piemēram, kaimiņvalstīs tās ir krietni vairāk uzstādītas,” atgādina K. Melnis.

Vizītes noslēgumā ministrs apmeklēja Valkas pilsētas attīrīšanas iekārtas “Nagliņas”. Pēc redzētā Valkā ministrs atzina, ka ir patīkami pārsteigts par energoefektivitātes pasākumiem, ko pašvaldībai jau izdevies īstenot un kurus tā vēl plāno realizēt.

Daudz diskutablu jautājumu

Pēc tikšanās ar ministru Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns atzina, ka izrunāti dažādi jautājumi, taču, lai katru no tiem iztirzātu detalizēti, būtu bijis nepieciešams vēl ilgāks laiks. “Katrā ziņā es domāju, ka ministrs no vizītes Valkā devās prom apmierināts. Pārrunājām tādas būtiskas lietas, kas saistās ar klimata un enerģētikas jomu. Pieskārāmies gan vēja parku jautājumiem, gan pārrunājām mūsu pašvaldības iespējamos projektus šajā virzienā. Ļoti vērtīga bija tikšanās ar uzņēmējiem – apskatījām “PEPI RER” topošo saules parku, izrunājām ar to saistītos jautājumus. Ielūkojāmies arī “Utilitas Valka” koģenerācijas stacijā, kas mūs nodrošina ar apkuri. “Utilitas” centralizētās siltumapgādes uzņēmumu vadītājs Roberts Kits izstāstīja par nākotnes projektu, savienot Valkas un Valgas katlumājas, lai tās darbotos kopīgi, apgādājot ar siltumenerģiju abas pilsētas. Tas ir starptautisks, sarežģīts projekts, bet tas virzās uz saskaņošanas procesu. Ļoti iespējams, ka jau vasarā varēsim sagaidīt to, ka uzņēmums uzsāks projekta realizēšanas gaitu.

Apmeklējuma laikā Valkas pilsētas attīrīšanas iekārtās “Nagliņas” runājām par nākotni, kāda tā saistās ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas metodēm. Tam ir paredzēta Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļa, un šis projekts tiks realizēts, sadarbojoties ar ZAAO,” rezumē V. Šaicāns.

Taujāts, vai klimata un enerģētikas ministra vizītei Valkā bija arī pievienotā vērtība, V. Šaicāns turpina: “No būtiskākā bija jautājums par elektroapgādi, ar šīm lietām saistītajiem projektiem. Ministrs ar padomnieku piefiksēja esošās problēmas, un ministrs piekrita tam, ka šo jautājumu risināšanā ir jāsēž pie viena galda arī ar “Sadales tīklu”, tostarp, lai saprastu, kādā veidā tiek piešķirtas kvotas, piemēram, saules parku attīstīšanai. Šāda diskusija mums jau ir ieplānota 29. novembrī, kad “Sadales tīkls” viesosies pie mums un šos sasāpējušos jautājumus arī uzklausīsim. Un tā pati pozitīvākā nots – arī mēs to saklausījām, ka galvenais pozitīvais ministra vērtējums bija par siltinātajām daudzdzīvokļu mājām. Viņš mums arī jautāja, kā ir izdevies to panākt, ka citur neizdodas pierunāt cilvēkus vienoties. Mēs teicām, ka, visticamāk, ar pozitīvo piemēru.”

Reģionālās vizītes ievadā, vēl pirms došanās uz Valku ministrs tikās ar Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolēniem. “Jā, uzaicinājumu uz sarunu ar Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolēniem saņēmu no savas šī gada ēnas. Saruna par enerģiju, klimatu, vidi, izglītību un arī politiku krietni ievilkās, jo jautājumu bija daudz vairāk nekā ierasts. Priecājos, ka jaunākā paaudze par šīm tēmām interesējas un ir ar neremdināmu zinātkāri,” tā K. Melnis.