Trapenes kultūras namā apskatāma Daces Lazdiņas-Ivanovas darbu izstāde “Trīs”. Autorei ar skaitli trīs ir īpaša saikne, tāpēc apskatāmie darbiņi ir sagrupēti pa trim. Izstādē aplūkojami galvenokārt grafiskā manierē veidoti darbi, pie sienām – arī dažādas mandalas.
“Visi darbi ir izstrādāti ļoti smalkā, akurātā tehnikā, acīmredzami ir ieguldīta liela pacietība. Krāsu un formu daudzveidība raisa fantāziju un domu lidojumu. Apmeklētājus uzrunā arī izstādes nosaukums “Trīs”, kas raksturo gan Daci, gan izstādes izkārtojumu,” atklāj Trapenes kultūras nama un novadpētniecības centra vadītāja Svetlana Spalviņa, pēc kuras ierosmes, sazinoties ar Gaujienas Mūzikas un mākslas skolu, tapusi šī izstāde.
D. Lazdiņa-Ivanova ir vizuāli plastiskās mākslas skolotāja, kurai šī ir pirmā darbu izstāde, kas aizceļojusi ārpus Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas telpām.
Viņa atklāj, ka ir dzimusi 3. datumā un 3×3 mēnesī. “Cik” ir jautājums, kuru bieži mūsdienās dzirdam. Cik tu pelni? Cik tev ir bērnu? Cik tu esi gatavs ziedot? Cik tu esi labs savā profesijā? Cik ilgi tu to vēl izturēsi? Mans “Cik” ir skaitlis “3”.
Man ir trīs bērni un līdz šim esmu dzīvojusi trīs ēkās, kuras esmu saukusi par mājām. Šajā izstādē darbus esmu sagrupējusi pa trīs, jo skaitlis trīs ir mans mīļākais skaitlis,” viņa saka un uzsver, ka trīs tā ir stabilitāte, drošība un ritmiskums. Trijatā vienmēr ir jautrāk un interesantāk.
“Kur ir trīs cilvēki, tur rodas diskusijas. Ja turpina ielūkoties, maniem vecākiem esam trīs meitas un viens dēls un man ir divas māsas un brālis (kopā trīs). Laikam jau tikai sakritība, ka izstāde ir martā, kurš, skaties kā gribi, ir trešais mēnesis gadā. Izstādes darbi pārsvarā ierāmēti melnā, baltā vai zelta rāmī. Nejaušība? Skaitlis trīs norāda saikni starp ķermeni, prātu un garu. Mēs visi esam trīsvienības varā, jo atceramies pagātni, dzīvojam tagadnē un domājam par nākotni. Skaitlis trīs ir radošuma, pozitīvisma un optimisma skaitlis,” papildina Dace un atklāj, ka jebkura mākslas darba tapšanas process iet roku rokā ar meditāciju, var kalpot kā spēcīgs iekšējās transformācijas rīks. Jebkura lieta, kas radīta šajā pasaulē, no sākuma ir radīta enerģētiskajā laukā, mentālajā laukā un tad tikai ienesta fiziskajā realitātē. “Šajos darbos ir miksētas dažādas tehnikas – rapitogrāfi, akvarelis, krāsu zīmuļi, akrila marķieri. Man patīk veidot grafiskus darbus, kā arī eksperimentēt ar citiem mākslas virzieniem. Mūsdienās arvien populārākas kļūst mandalas,” viņa saka un atklāj, ka zīmēt vai tikai krāsot šādus darbus ir viens no veidiem, kā izbūvēt ceļu un noņemt šķēršļus un īstenot to realitāti, kuru vēlamies sasniegt.
Tikmēr S. Spalviņa atklāj, ka vieni no pirmajiem izstādes apmeklētājiem bijuši Vidzemes sieviešu koru festivāla dalībnieki un apmeklētāji, kuri aizvadītajā sestdienā pulcējās Trapenē. “Vēlējāmies, lai reizē ar Vidzemes sieviešu koru festivālu kultūras namā var apskatīt arī kādu izstādi. Sazinājos ar Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas direktori Ilzi Dāvi, kurai, aprunājoties ar kolēģiem, radās doma, ka Dacei Lazdiņai-Ivanovai ir iekrājušies darbiņi, kas labi iederētos izstādē. Tā izstāde nonāca pie mums, par ko esam priecīgi. Savukārt, kas attiecas uz sieviešu koru festivālu, šogad šim pasākumam aprit pieci gadi. Mums bija patiess prieks uzņemt Trapenē korus – “Lira” (Dikļi), “Laumas” (Priekuļi), “Jumara” (Valmiera), “Ziemeļstīga” (Valka) un, protams, kultūras namu pieskandināja arī pašmāju sieviešu kora “Trapene” dalībnieces. Sirsnīgs paldies koru diriģentēm, kormeistarēm un koncertmeistarēm, viņu darbs ir neizmērojams. Jāatgādina, ka festivāls katru gadu notiek citā vietā, tādēļ izveidota ceļojošā “Lira”, kas izlozes veidā nonāk pie tā kora, kurš rīkos nākamo sieviešu koru salidojumu. Izloze ir notikusi, un ceļojošā “Lira” aizceļoja uz Valku. Šo pasākumu kuplināja šarmantais Jānis Gabrāns, kurš to padarīja par skaistu piedzīvojumu. Bet Jānis Krūmiņš (grupa “Ceļojums”) parūpējās par foršu ballīti,” aizvadīto pasākumu atsauc atmiņā S. Spalviņa.
Interesentiem ir iespējams apskatīt izstādi “Trīs” līdz pat 15. aprīlim.
Reklāma