Dabisko pļavu īpašniekiem paveras jaunas iespējas

Aicinot zemju īpašniekus un apsaimniekotājus iesaistīties dabas atjaunošanā, Latvijas Dabas fonds (LDF) izsludina grantu konkursu dabisko pļavu atjaunošanas talkām.

Grantam var pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, lai atjaunotu kādu no Natura 2000 vienotajā Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā iekļautiem retajiem un prioritāri aizsargājamiem zālāju biotopu veidiem. Grantu konkurss ir pirmā no vairākām aktivitātēm, kuras LDF 2025. un 2026. gadā īstenos ar devīzi “Darām pļavu kopā!” nolūkā izglītot un iesaistīt sabiedrību dabisko pļavu saglabāšanā un atjaunošanā, informē Dita Šķēle, LDF komunikācijas eksperte.

Konkursā var pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuras ir dabisko pļavu īpašnieki, tiesiskie valdītāji, turētāji, vai sadarbības grupas, piemēram, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības, kas noslēgušas vienošanos par talkas rīkošanu ar teritorijas īpašnieku vai apsaimniekotāju. Dalībniekiem jāaizpilda pieteikuma anketa, kurā jānorāda atjaunojamās teritorijas kadastra numurs, zālāju biotopa veids un citi parametri.

Ko var paveikt šādu talku ietvaros?

Dabisko zālāju atjaunošanas talku uzdevumi var būt dažādi. “Tie atkarīgi no katras teritorijas specifikas, kāda ir pļavas “problēma”, ar ko jātiek galā. Tipiskākais – krūmu ciršana, sakņu frēzēšana, atbrīvošanās no invazīvām un ekspansīvām sugām. Teritorijās, kuras ir grūti apsaimniekot ar tehniku, – kaut vai teritorijas nopļaušana un siena talka. Sēklu piesēja. Priecāsimies par talkām, kurās tiešām tiek iesaistīta arī sabiedrība un par zālāju nozīmi tiek runāts arī ar plašāku publiku,” laikrakstam stāsta Līga Gavare, Dabas fonda zālāju eksperte.

Taujāta, cik atbildīgi šobrīd dabisko pļavu saimnieki apsaimnieko savas teritorijas, L. Gavare norāda, ka tie, kam dabiskie zālāji ir īpašumā, tos apsaimnieko atbildīgi. Citādi šīs teritorijas jau būtu izzudušas. “Pļavai jau īstenībā daudz nevajag – es pat teiktu, kas par daudz, tas par skādi. Tādai sausai, daudzveidīgai pļavai pietiek ar pļaušanu vienu reizi gadā, izcili, ja ir iespējams ielaist lopiņus paganīties. Mitrākām pļavām var prasīties nopļaut vēl kādu papildu reizi sezonas laikā.

Latvijas Dabas fonds pēdējos gados sadarbojas ar vairāk nekā 20 lielām saimniecībām, aktīvi atjaunojot un apsaimniekojot dabiskos zālājus, kā arī ar krietnu skaitu dabisko zālāju īpašnieku, kam zālāji pieder mazākos apmēros – gan zīmola “Dabiskās pļavas produkts ražotājiem”, gan vienkārši interesentiem, kas vēlas saņemt konsultāciju par zālāju atjaunošanu. Pēdējo gadu laikā – vismaz dzīvojot dabisko zālāju “burbulī” – ir jūtami pieaugusi interese gan par zālāju atjaunošanu, gan esošo dabisko zālāju uzlabošanu. Dabiskais un ar to saistītās vērtības cilvēkiem kļūst arvien svarīgākas,” viņa norāda.

Dabiskie zālāji ir unikāla ekosistēma, kurā novērojama neiedomājama daudzveidība. Vienā kvadrātmetrā dabiskā zālāja var atrast pat vairāk nekā 50 dažādu augu sugu. “Diemžēl pēdējo 100 gadu laikā dabisko zālāju segums Latvijā no 30 % ir sarucis līdz 0,9 %. Līdz ar zālājiem ir izzudušas ne tikai daudzas augu, dzīvnieku un kukaiņu sugas, bet arī dažādi ekosistēmu pakalpojumi, ko zālāji mums sniedz.

Pāris piemēru no vislabāk saprotamajiem ekosistēmu pakalpojumiem ir preces – medus, tējas, gaļa. Ekosistēmu pakalpojums ir arī atpūta pie dabas, apputeksnēšana, ko nodrošina savvaļas bites, odi, mušas. Dabiskie zālāji ir lieliski ūdens filtri un piesārņojošo vielu “seifi”, tie palīdz uzlabot klimata stabilitāti un nodrošina aizsardzību pret plūdiem. Ir dikti daudz lietu, ko zālāji mums dod, bet ko ikdienā pat nenojaušam,” pamato L. Gavare.

Talku mērķis

Granta pretendenti var pieteikties atjaunot gan esošus, gan potenciālus bioloģiski vērtīgos zālājus, kuri atrodas kādā no Natura 2000 tīklā iekļautajām teritorijām. Lai palīdzētu saglabāt visretāk sastopamos un apdraudētākos dabiskos zālājus, priekšroka tiks dota iniciatīvām, kuras tiks veiktas Piejūras zālāju, Smiltāju zālāju, Sausu kaļķainu zālāju un Vilkakūlas jeb tukšaiņu zālāju saglabāšanai, bet konkursam var pieteikt atjaunot arī sugām bagātas ganības un ganītas pļavas. Informāciju par noskatītās teritorijas atbilstību kādam no retajiem un īpaši aizsargājamiem zālāju biotopu veidiem var iegūt dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”: https://ozols.gov.lv/pub.

Talku mērķis ir atjaunot pamestus, aizaugušus vai grūti pieejamus visapdraudētāko dabisko zālāju veidus, veicot pļaušanu, krūmu izciršanu, invazīvo sugu likvidēšanu un citus atjaunošanas darbus.

Aicina izmantot iespēju

Vienas pieteiktās talkas teritorijas platība nevar būt lielāka par pieciem hektāriem un par katru atjaunoto hektāru varēs saņemt finansiālu atbalstu 600 eiro apmērā materiālu, inventāra un organizatorisko izmaksu segšanai. Ja projekts tiek apstiprināts, teritorijas atjaunošanas talka jārealizē gada laikā no līguma parakstīšanas brīža.

Grantu konkurss izsludināts ar LDF projekta “GrassLIFE2: Eiropas Savienības nozīmes prioritāro zālāju biotopu atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” finansiālu atbalstu un ilgst līdz 2027. gada 31. janvārim. Pieteikumi tiks izskatīti reizi mēnesī, sākot no aprīļa. Lai atbalstītu atjaunošanas darbu organizatorus, LDF izdos talku rokasgrāmatu un nodrošinās pastāvīgas ekspertu konsultācijas. Talku vietās tiks izvietoti fotostendi, lai veicinātu sabiedrības iesaisti dabisko pļavu atjaunošanas sekmju monitoringā.

Ar grantu konkursu LDF piesaka devīzi “Darām pļavu kopā!” un atklāj iniciatīvu un notikumu ciklu, kurā sabiedrība ir aicināta iesaistīties dabisko pļavu saglabāšanā un atjaunošanā. 2025. un 2026. gadā “Darām pļavu kopā!” programmā iekļauti tādi pasākumi kā dabisko pļavu augu sēklu vākšana, dabisko pļavu atbalsta centra izveide, dažādu informatīvu materiālu izdošana un citas aktivitātes.

Plašāka informācija un pieteikuma anketa pieejama mājaslapā www.ldf.lv. Jautājumu un neskaidrību gadījumā var rakstīt uz e-pasta adresi: liga.gavare@ldf.lv.