Centu netaupīsi, pie eiro netiksi

Viena no Latvijā populārākajām bankām (to nenosaukšu, lai lieki nereklamētu šo banku) veikusi aptauju un secinājusi, ka nedaudz vairāk kā trešdaļa jeb 35 procenti jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem neveido uzkrājumus no saviem ikmēneša ienākumiem. Aptaujas dati uzrāda – jo augstāks izglītības un gūto ienākumu līmenis, jo vairāk jaunieši veido savus uzkrājumus.

Nav jābūt īpašam finanšu zināšanu guru, lai saprastu šīs aptaujas veicējbankas izdarītos secinājumus. Taču personīgi mani šī aptauja rosināja aizdomāties par tiem cilvēkiem, kuri, neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, tomēr pamanās veidot uzkrājumus. To dara arī manas meitas, izmantojot savas bankas piedāvāto pakalpojumu. Proti, pēc katras iepirkšanās reizes krājkontā “ieripo” centi, kas atlikuši no eiro. Piemēram, ja par pirkumu veikalā jāsamaksā 1,49 eiro, uz krājkontu “aizripo” 51 cents. Šis uzkrāšanas veids man šķiet dikti feins, jo tos centus, kas “pazūd” krājkontā, nemaz tik sāpīgi nejūt, kā. Viedie saka: “Centu netaupīsi, pie eiro netiksi!”

Protams, starp mums ir cilvēki ar stipru raksturu un mērķi – katru mēnesi no ienākumiem kādu noteiktu summu atvēlēt uzkrājumam. Zinu, ka uzkrājumus veido arī cilvēki ar nepavisam ne lielām un konkurētspējīgām algām. Tas izdodas, atrodot otru darbu vakara stundās, un saņemto algu atliek kādam lielam pirkumam vai ceļojumam.

Starp maniem draugiem ir ģimene, kura māla krājkasē, kādu var iegādāties katrā gadatirgū, sāka krāt divu eiro monētas. Ticiet vai nē, viņi tā sakrāja pāris tūkstošus eiro. Galvenais nosacījums bija bez melošanas sev krājkasē iemest visas divu eiro monētas. Arī tad, ja līdz algai vēl pāris dienu jādzīvo, bet makā svilpo vējš. Beigu beigās krājkase bija tik smaga, ka ne pakustināt, bet ar kādu gandarījumu draugi to sasita un nopirka ilgi kāroto un ļoti vajadzīgo mantu! Tagad atkal krāj, un jau izdomājuši, kam. Mēs – pārējie – arī to gaidām ar lielu nepacietību. Redziet, arī krāšanas procesu var padarīt kā aizraujošu piedzīvojumu. Mēs, draugi, pat saderējām, vai viņiem izdosies īstenot šo plānu. Redz, izdevās! Un āķis ir lūpā. Atkal krāj!