Ceļas kājās, lai aizstāvētu

Neraugoties uz visām nejēdzībām, kas notiek Latvijā, cilvēki joprojām ir saglabājuši ticību tam, ka viņi var kaut ko mainīt – ja ne valsts, tad vismaz vietējās kopienas labā.

Un tas mani visvairāk iespaidoja, 18. septembra vēlā vakarā sēžot ļaužu pārpildītā Smiltenes novada Bilskas pagasta Birzuļu tautas nama zālē un klausoties, kā iedzīvotāji diskusijā ar novada deputātiem aizstāv Mēru muižu (tā atrodas tajā pašā ciematā, vien dažus simtus metrus attālāk no Birzuļu tautas nama).

Zālē bija visas paaudzes, sākot no mazuļiem, kurus līdzi bija paņēmušas mammas, līdz senioriem. Kaut aiz loga jau bija melna nakts (pulkstenis rādīja ap desmitiem vakarā), neviens projām negāja, cilvēki centās pārliecināt uz sanāksmi atbraukušos deputātus (5 no 15), nepārdot Mēru muižu un meklēt citus risinājumus, kā šo īpašumu apsaimniekot.

Mēri jau ir pazaudējuši Birzuļu pamatskolu, kas atradās Mēru muižas ēkā. Skolu pašvaldība slēdza
2009. gadā. Tagad ciema lepnums ir 1905. gadā uzceltā Mēru muižas pils ēka ar novadpētniecības muzeju tajā un muižas parks, – tas viss faktiski ir Mēru sirds un dvēsele, to jūt arī iebraucējs, pat ja neapmeklē muižā vai pie tās rīkotos kultūras pasākumus. Šai vietai ir aura senās vēstures dēļ.

Un tagad šī vieta faktiski pieder vietējai kopienai, ko pārstāv Smiltenes novada pašvaldība. Ja muiža un parks tiktu privatizēti, savā ziņā atgrieztos kungu laiki, tikai mūsdienu versijā, – senos laikos muiža piederēja kungiem, latvieši tur drīkstēja ieiet kalpu statusā.

Jau rakstīju, ka Smiltenes novada domes deputātu vairākums atbalsta sava nekustamā īpašuma “Mēru muiža” (ēku un zemes) pārdošanu izsolē, jo uzskata, tas būtu vislabākais risinājums, kā šo īpašumu turpmāk uzturēt (ar nosacījumu, ka pēc pārdošanas Mēru muiža paliek publiski pieejama). Viņi uzsver, ka pašvaldība ar savu budžetu muižu labā stāvoklī ilgi vairs nepavilks. Šiem deputātiem ir savi apsvērumi, kāpēc viņi tā vēlas darīt. Tos argumentēti izskaidroja sanāksmē klātesošais deputāts Otārs Putrālis, neslēpjot, ka viņš darba grupā rosinājis un atbalstījis Mēru muižas pārdošanu kā labāko risinājumu īpašuma attīstīšanā un pilnvērtīgā izmantošanā.

Sanāksmē klātesošo iedzīvotāju nostāja Mēru muižas gadījumā ļoti aktualizē jautājumu par pašvaldības deputātu un viņu vēlētāju attiecībām. Pašvaldībai ir arī apzīmējums “vietvara”, – tātad vietējā vara jeb vara, kas pieder vietējai kopienai, un ko tās vārdā iemieso iedzīvotāju ievēlētie deputāti. Ja Mēru un citi novada iedzīvotāji negrib, ka pašvaldība Mēru muižu pārdod, tad šis jautājums deputātiem ir jāaptur, noliekot malā ekonomiskos apsvērumus, un jāieklausās iedzīvotāju piedāvātajos risinājumos, piemēram, muižas telpas iznomāt (nevis pārdot) uzņēmējiem, tikai tad tādiem interesentiem ir jāuzrodas. Jā, citi risinājumi pašvaldībai nozīmē grūtāku ceļu nekā pārdošana. Bet Mēru muižu nacionalizēja 1920. gadā, 103 gadus tā bija un vēl ir sabiedrības īpašums.