Bioloģisko atkritumu šķirošana šogad būs obligāta

Latvijā no 2024. gada 1. janvāra ir obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana, kad papildus jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais. Lai arī šo atkritumu šķirošana kādam var radīt neērtības, tomēr būtiski gādāt, lai atkritumu kalni poligonos neaugtu.

Dalīto bioloģisko atkritumu vākšanu Rīgā un kādreizējā Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā sāka 2021. gada janvārī. Šogad plānots bioloģisko atkritumu vākšanu nodrošināt visās Latvijas pašvaldībās. 2024. gada 1. janvāris ir noteiktais slieksnis visā Eiropas Savienībā – dalībvalstīm jānodrošina bioloģisko atkritumu dalītā vākšana. Procesu sāka galvaspilsētā, jo tur tika izveidota bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca. Šķirošana ir tiešā veidā saistīta ar šādām rūpnīcām – nebūtu jēgas bioloģiskos atkritumus savākt, ja pēc tam nenotiek to pārstrāde.

Pašvaldību autonomā funkcija ir sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana savā teritorijā. Kā veidot bioloģisko atkritumu šķirošanas laukumus, kur izvietot konteinerus, būs atkarīgs no katras pašvaldības lēmuma, prasības izvirzot pakalpojuma sniedzējam. Ir noteikts, cik dalīto atkritumu vākšanas konteineru jāizvieto, balstoties uz iedzīvotāju blīvumu, skaitu un citiem rādītājiem. Bioloģisko atkritumu konteineriem nav izdalīti atsevišķi nosacījumi. Pašvaldībai jāizvērtē iespējas un vajadzības. “Pašvaldībām nebūs noteikts, cik bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru konkrētam skaitam iedzīvotāju jāizvieto, šo lēmumu tās pieņems patstāvīgi. Pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājiem un vislabāk saprot viņu vajadzības un iespējas. Dažās pašvaldībās ir izveidoti kompostēšanas laukumi, tur gan visus bioloģiskos atkritumus nevar nodot, bet tas var ietekmēt konteineru uzstādīšanas vajadzības. Mēs dodam pašvaldībām brīvību, vienlaikus arī atbildību. Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas drīzumā tiks nodoti apspriešanai, un tajos būs pateikts, kādas prasības pašvaldībai jāizpilda un kādi būs sasniedzamie mērķi attiecībā uz bioloģiju katru gadu. Pašvaldības pēc tam pašas izlems, kā šos procesus organizēt. Tas nozīmē, ka risinājumi varēs būt dažādi – kaut kur nodrošinās atkritumu maisus, citviet konteinerus. Varianti un iespējas ir vairākas, jāsaprot, kas ir vispiemērotākais konkrētā vietā tās iedzīvotājiem,” skaidro Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Privātmāju iedzīvotājiem vai tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un savā teritorijā ir izveidojuši komposta vietas, nekas nemainīsies. Svarīgākās pārmaiņas attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, kuru iedzīvotājiem ir nepieciešami bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineri, un būtiska ir iedzīvotāju izglītošana to šķirošanā.

Atbildīga rīcība samazina smaku

Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksai jābūt 60% apmērā attiecībā pret nešķirotajiem atkritumiem. Re­spektīvi, šis pakalpojums nebūs bez maksas, bet tam ir jābūt lētākam par sadzīves atkritumu tarifu. Pašvaldību mājasdarbs ir līdz gada beigām pārskatīt izmaksas un noteikt jauno apmēru, ja tas vēl nav izdarīts. Tāpat pašvaldības uzdevums ir skaidrot un informēt iedzīvotājus par to, kas mainīsies, kas būs jādara un kādi būs ieguvumi.

Bioloģiskos atkritumus izved atbilstoši līgumā par atkritumu izvešanu noteiktajam biežumam, bet tas nedrīkst būt retāk kā sadzīves atkritumu izvešana. Kādreiz bija nosacījums par 72 stundu intervālu. “Iedzīvotāji satraucas par bioloģisko atkritumu izvešanas biežumu, jo baidās, ka varētu savairoties žurkas vai citi dzīvnieki, kā arī veidoties nevēlama smaka. Ja bioloģiskie atkritumi tiek izmesti kopā ar sadzīves atkritumiem, tie nesmird mazāk. Ja konteinera vāks ir rūpīgi aizvērts, tad smaka netraucē. Protams, atkritumi ož, bet smaka atkritumu laukumā ir saistīta ar atvērtiem konteineriem. Tā var gadīties, ja konteiners ir pārbāzts vai vāks vienkārši ir atstāts vaļā. Ja klāt tiek lietus, mitrums, tad smaka ir vēl niknāka. Konteinerā notiek dabiskie procesi, rūgšana, kas izraisa smaku un var pievilināt dažādus dzīvniekus. Šajā ziņā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju atbildības. Bioloģiskos atkritumus mēs no mājas neiznesam ik pēc divām stundām, mēs aizveram miskastes vāku. Tas jau nenozīmē, ka atkritumi iekšā nesmird,” salīdzina R. Vesere.

Tīrāks materiāls pārstrādei

Bioloģisko atkritumu turpmākajam liktenim ir divas reālas iespējas, viena – teorētiska. Pirmā ir nonākšana kompostēšanas laukumos. Kompostā gan nedrīkst nodot visus bioloģiskos pārpalikumus, jo tiem ir dažāds sadalīšanās ātrums. Otra ir bioloģiskos atkritumus vest uz pārstrādes rūpnīcām. Latvijā plānotas sešas – pirmā bioatkritumu pārstrādes rūpnīca uzbūvēta Getliņos, novembrī Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā tādu atklāja atkritumu poligonā “Ķīvītes”, šobrīd rūpnīcas būvē arī Ventspilī un Jelgavā, vēl plānotas Vidzemē un Latgalē. Teorētiski bioloģiskos atkritumus var izmantot biogāzes iegūšanai, taču produktam ir jāatbilst noteiktām prasībām.

Bioloģisko atkritumu šķirošanas prasības attiecas arī uz uzņēmējiem, lielveikaliem, ēdinātājiem, lauksaimniekiem – visiem. Daudzi jau šīs prasības ievēro un šķiro bioloģiskos atkritumus, tas ļauj jūtami samazināt sadzīves atkritumu izvešanas izmaksas.

Stājoties spēkā izmaiņām, iedzīvotājus visbiežāk interesē, kā tad tas ietekmēs pašu maciņus. R. Vesere skaidro, ka nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas izdevumi visu laiku aug un šāda tendence turpināsies: “Ar katru gadu tiek paaugstināts dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu. Jo mēs vairāk kaut ko nošķirojam, varam to pārstrādāt un reģenerēt, līdz ar to izmaksas, nevaram galvot, ka samazinātos, bet vismaz pagaidām nemainītos. Vēl viens ieguvums, nošķirojot bioloģiskos atkritumus no sadzīves atkritumiem, – mēs iegūstam tīrāku materiālu. Teorētiski sadzīves atkritumus var pāršķirot, bet, visam esot kopā, rodas nekvalitatīvs materiāls, ko tālāk izmantot nevar. Ir jāsaprot, ka atdalot mēs iegūstam sev papildu resursus un paliek mazāk to, kas ir jāapglabā.”

Mērķis – apglabāt vien desmito daļu

Rīgas pieredze ieskicēja potenciālās problēmas, ar kurām var nākties saskarties citām pašvaldībām. Iedzīvotāju apjukums, jaunums, kas izraisa pretestību un jautājumus – kāpēc tas ir jādara? “Nepieciešams savlaicīgi informēt sabiedrību un stāstīt, lai cilvēki pierod pie domas par atkritumu dalīšanu. Šim procesam ir jāgatavojas savlaicīgi. Iedzīvotāji jāizglīto, lai cilvēki mainītu domāšanu, vajadzīgs laiks un pārliecība. Nevis vienkārši likt darīt, bet izskaidrot, kādēļ un ko tas ietekmēs. Tāpat pašvaldībai rūpīgi jāpārdomā infrastruktūra – kur un kādus bioloģiskos konteinerus likt, lai process būtu efektīvs un neradītu papildu problēmas,” teic Vides aizsardzības departamenta direktore. Ļoti daudz cilvēku bioloģiskos atkritumus šķiro jau tagad. Vidējais gada pieaugums ir no 3 līdz 5%, kas nav maz, jo Latvijā šī prakse ir salīdzinošs jaunums.

Galvaspilsētas pieredze lika veikt grozījumus likumā attiecībā par maksas noteikšanu. Ja bioloģisko atkritumu šķirošana izmaksātu tikpat vai pat dārgāk kā sadzīves atkritumi, tas iedzīvotājus nemotivētu šķirot.

Latvijas mērķi atkritumu šķirošanā ir sasniedzami ilgākā laika periodā. 2035. gadā poligonos drīkstēs apglabāt vairs tikai 10% jeb desmito daļu atkritumu, ko mēs radām gadā, un vismaz 65% būtu jāpārstrādā. Starpība ir daļa, ko var reģenerēt. Šobrīd notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kuros būs atrunāta “trepe” – katra gada vēlamie sasniegumi atkritumu šķirošanā.

“Sistēma, ko pašvaldība ir noteikusi, vadoties pēc likumiem, ka atkritumi jāšķiro to rašanās avotā, jāveido dalītā vākšana un viss pārējais, attiecas uz visiem. Ikvienai mājsaimniecībai, ikvienam cilvēkam šajā sistēmā nav izvēles, piedalīties vai ne, bet ir pienākums piedalīties. Ja to nedara, var skatīties uz dažādu sankciju iespējām, bet cerams, ka tas nebūs vajadzīgs,” teic R. Vesere.

Privātmājas varēs kompostēt

Individuālo māju īpašnieki, kuri bioatkritumus kompostēja, droši varēs to turpināt darīt, savlaicīgi pārliecinoties, vai īpašumā esošās kompostēšanas tvertnes ir tehniski labā kārtībā.

Atkritumu apsaimniekošanas politika šobrīd ir atbalstoša mājkompostēšanai, tādēļ atkritumu apsaimniekotājs aicina pārliecināties, vai viņu kompostēšanas tvertnes ir tehniskā kārtībā, vai tomēr labāk iegādāties jaunu, no visām pusēm noslēgtu plastmasas kompostēšanas tvertni (kompostieri), kas pasargās no putnu, mājdzīvnieku un grauzēju nevēlamas piekļuves kompostējamiem atkritumiem. Šādos speciāli piemērotos kompostieros kopā ar dārza atkritumiem droši varēs ievietot arī mājsaimniecībā radušos pārtikas pārpalikumus, tādējādi samazinot nešķiroto atkritumu konteinerā izmetamo atkritumu daudzumu. Taču šāda bioloģisko atkritumu pārstrādes forma (mājkompostēšana) būs turpmāk reģistrējama darbība, un Ministru kabinets drīzumā noteiks kārtību, kādā tiks noteikts mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzums.

Ginta Grincēviča