Bioloģiskās pārtikas dienā aicina aizdomāties par to, ko liekam pārtikas grozā

23. septembrī, tiek atzīmēta Eiropas Savienības Bioloģiskās pārtikas diena, kuras laikā ikviens aicināts piepildīt savu pārtikas grozu ar bioloģiski sertificētiem produktiem.

Mūspusē ir zināmas un mazāk zināmas saimniecības, kur šādus produktus iegādāties.

Bioloģiskās pārtikas audzētāja Zita Kalniņa no Virešu pagasta atzīst, ka pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem dārzeņiem ir pietiekami liels. “Ar bioloģisko dārzeņu audzēšanu ģimenes vajadzībām nodarbojamies jau vairākus gadus, bet salīdzinoši nesen sapratām, ka tas paver lieliskas attīstības iespējas, darot to, kas patīk. Bioloģiski audzēti dārzeņi ne vienmēr izaug paši skaistākie, bet toties garšīgākie gan. Papildu motivāciju dod arī bioloģisko dārzeņu trūkums mūsu veikalos,” stāsta Z. Kalniņa un dara zināmu, ka šobrīd ģimenes saimniecība, kurai paši devuši nosaukumu “Zee bio dārzs”, aizvadījusi tirgus izpētes sezonu, lai saprastu, pēc kādiem produktiem tīko patērētāji.

Saimniecībā šobrīd dārzeņus audzē nedaudz virs viena hektāra platībā. Šogad interesentiem piedāvājuši gurķus, kartupeļus, kabačus, bietes, ķirbjus un burkānus. “Jau tagad zinām, ka nākamajā sezonā audzēšanas platību palielināsim vairākas reizes. Viennozīmīgi šo sezonu vērtējam kā izdevušos, jo mūsu produkcija praktiski ir izpārdota. Taču iespējams vēl pieteikties uz nelielu daudzumu gardu kartupeļu,” norāda Z. Kalniņa.

Bioloģiskās pārtikas dienā tiek īpaši izcelta tīra un veselīga pārtika, kas radīta ar atbildību pret sabiedrības veselību, ar godīgu attieksmi visā pārtikas ražošanas ķēdē – no zemnieka lauka līdz vakariņu galdam, kā arī vienlaikus gādājot par mūsu planētas resursiem.

Tikmēr patērētāji atzīst, ka, iegādājoties bioloģiski audzētus pārtikas produktus veikalā, ir jārēķinās, ka ne vienmēr piedāvātais sortiments būs pietiekami plašs. “Veikalu piedāvājumu vērtēju neviennozīmīgi. Manuprāt, visdrošāk iegādāties bioloģiskās izcelsmes pārtikas produktus ir pie pašiem zemniekiem, ražotājiem. Atsevišķās saimniecībās arī mūspusē ir pat ļoti plašs pārtikas produktu sortiments. Protams, katram savai ģimenei gribas likt galdā tikai to labāko, tāpēc ikdienā mēģinām sekot līdzi tam, kas nonāk mūsu pārtikas grozā, ejot uz veikalu rūpīgi iepazīstos arī ar to, kas rakstīts uz etiķetēm, man ir svarīgi būt pārliecinātai par produktu kvalitāti un izcelšanos. Taču ne vienmēr groziņā iekrīt tikai ekoloģiskie pārtikas produkti, jo izšķiršanās brīdī nereti izvēli mēdz noteikt arī produkta cena. Katrā ziņā cenšamies atbalstīt vietējos ražotājus, pat ja tie nav bioloģiskie,” saka Sanita no Smiltenes pagasta.

Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aicina ikvienu Bioloģiskās pārtikas dienā pārdomāt savu uztura paradumu ietekmi uz veselību un vidi, kā arī meklēt informāciju par bioloģiskās ražošanas noteikumiem.

“Pircējam labāk izprotot bioloģiskās lauksaimniecības būtību, katrs ar zaļo ekolapiņu marķēta produkta pirkums kļūst vēl nozīmīgāks,” norādījis G. Norkārklis. Viņaprāt, ieguvumi, galdā liekot bioloģiskos produktus, ir vairāki. Ne tikai rūpes par savu veselību, bet arī reāls novērtējums bioloģiskā lauksaimnieka darbam. Turklāt ikviens bioloģiska produkta pirkums samazina sintētisko pesticīdu, antibiotiku un minerālmēslu lietošanas apmērus lauksaimniecībā, kā to paredz Eiropas Zaļais kurss.

Uzziņai

Eiropas Savienības Bioloģiskās pārtikas dienu 2021. gadā iedibināja Eiropas Parlaments, Komisija un ES Padome. Šīs dienas mērķis ir ne tikai veicināt informētību par bioloģisko lauksaimniecību, bet arī novērtēt ES un dalībvalstu progresu ceļā uz izvirzīto mērķi – 25% bioloģiski apsaimniekotas lauksaimniecības zemes līdz 2030. gadam. Latvijā bioloģiskie lauksaimnieki pašlaik apsaimnieko 315 tūkstošus hektāru. Ar 16% bioloģiski apsaimniekotām platībām no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ES valstu saimē Latvija ierindojas 8. vietā, liecina jaunākā “Eurostat” informācija.