Bezkontakta kontakti

Iepirkšanās, pasūtījumu veikšana visdažādākajos interneta veikalos ir ierasta prakse. Tieši saistībā ar preču pasūtīšanas un saņemšanas nosacījumiem daudzviet tiek skandināts – bezkontakta piegāde. Sūtījumu un preču pārvadāšanas uzņēmumi to interpretējuši un pielāgojuši savām iespējām un vajadzībām, nodrošinot pēc iespējas ērtākus risinājumus klientiem.

Pozitīvāko pieredzi šajā ziņā ir atstājis kurjerdienestu darbs. Jo visi taču zinām, ka uz telefonu atnāk īsziņa ar četrciparu kombināciju, kas jānosauc kurjeram, lai saņemtu preci. Tieši tik vienkārši. Pirms diviem gadiem vēl kāds prasīja uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai preču saņemšanu apliecināt ar parakstu pavadzīmē, bet, pateicoties pandēmijai, šādas formalitātes izpaliek. Ir ērti, ja nevari tikt pēc sūtījuma pats, pārsūti īsziņu ģimenes loceklim vai draugam, kuram uzticies. Bezkontakta piegāde ir gājusi vēl tālāk. Reiz kurjers zvana (jā, par ierašanās laiku netiku brīdināta) un pasaka, ka drīz būs klāt. Saku, neesmu mājās, būšu pēc pusstundas. Ātri atradām risinājumu, – piedāvāju nosaukt preču saņemšanas kodu telefoniski, bet viņš lai atstāj sūtījumu pie mājas durvīm vai akas. Sarunājām, viņam pat neradās jautājumi, cik tas ir droši vai atbilstoši viņa darba specifikai. Vienīgā lieta, kas man bija jāizskaidro pa telefonu, kuras mājas pagalmā ir jāatstāj sūtījums, lai nesanāk pie kaimiņiem, jo tajā ielā ir divas mājas ar vienādu numuru. Jā, viņš pie manis brauca pirmoreiz, tātad man uzticējās un es uzticējos viņam.

Pretēji šim pirms dažām dienām uzklausīju kādas radinieces pieredzi ar Latvijas Pastu. Viņai atnāk sūtījums uz vietējo pasta nodaļu, viss kā nākas – arī īsziņa telefonā. Viņa pati netiek pēc sūtījuma un iedomājas, ka varētu to izdarīt vīrs. Iedod viņam savu pasi, pārsūta īsziņu un vēl uz baltas lapas ar roku uzraksta, ka deleģē vīru paciņas saņemšanai. Izrādās, ka pastā pie sūtījumiem šādā veidā netikt arī pandēmijas laikā – jāierodas pašam. Darbinieki nekā nevarot palīdzēt, tādas ir prasības “no augšas”. Nopietni? Laikā, kad citi jau veiksmīgi atraduši bezkontakta risinājumus, Latvijas Pasts nav nācis pretim iedzīvotājiem, lai pamainītu iestrādnes pasūtījumu saņemšanas jautājumos. Varot pieteikt saņemšanu mājās, bet tie ir papildu izdevumi. Nezinu nevienu, kurš pandēmijas laikā tagad meklēs, pieteiks vizīti, lai noformētu pilnvaru, kas noderēs vien uzrādīt pastniecei. Turklāt neviens nekad nevar ieplānot, kad saslims, bet pie gaidītā pasūtījuma gribas tikt. Tātad tā vietā, lai sūtījumu pastā izņemtu kāds cits, viņš pats dodas uz iestādi un, kur garantija, ka kādu neaplipinās.

Manā izpratnē, ja visi būsim burta kalpi, tad nekur tālu netiksim. Ja neiedziļināsimies otra cilvēka problēmā. Par laimi, viss vēl nav tik traki. Sāpēja zobs, bija izrakstītas zāles. Kaut gan zināju, ka pēc recepšu medikamentiem jāierodas pašam, iedevu savu personu apliecinošu dokumentu ģimenes loceklim, piekodinot izstaigāt visas aptiekas, varbūt kādā cilvēki nāk pretim. Ar pirmo piegājienu pie izrakstītajām zālēm tikām, saņemot atbildi no aptiekas darbinieces: “Saprotu situāciju. Nekādu problēmu!”