Augu un sēklu maiņas punktā būs iespēja izcelt mazdārziņu relikvijas

Ceturtdien, 20. martā, pulksten 12 Apes bibliotēkā norisināsies Augu un sēklu maiņas punkta atvēršanas pasākums.

Aicināti visi zaļo, rozā un citu nokrāsu pirkstiņu īpašnieki, ģimenes mazdārziņu sēklu lolotāji un visi interesenti, kam rūp saglabāt mūsu vietējās sēklas no izzušanas. Būs īsa lekcija par sēklu lološanas principiem un sēklu maiņas ideju, dalīšanās pieredzes stāstos un ar saviem sēklu krājumiem, būs našķi un tēja.

Apes bibliotēkā sēklu maiņas punkts darbosies jau trešo sezonu. Sēklu lolotāju kustība ir Latvijas Permakultūras biedrības ierosme, jo, dodot priekšroku veikalos nopērkamajām sēklām, pazaudējam Latvijai raksturīgos kultūraugus.

Sēklu maiņas punktos iedzīvotājiem ir gluži vai dota iespēja no mazdārziņiem izcelt relikvijas. “Šobrīd, kad sēklu piedāvājums ir pat ļoti plašs un krāsainās paciņas tā vien vilina veikalu plauktos vai internetveikalu piedāvājumā, arvien mazāk sējam un stādām tos augus, kurus audzēja mūsu vecmāmiņas, tādējādi zaudējam mums raksturīgos, lokālos kultūraugus,” uzsver sēklu lolotāju kustības dalībniece Daina Binde, pēc kuras ierosmes, sēklu maiņas kustības aizsācējas Latvijā Sandras Stabiņģes iedvesmota, šāds sēklu maiņas punkts atvērts arī Apē.

“Priecē iedzīvotāju atsaucība, tāpēc sadarbībā ar Apes bibliotēkas vadītāju Agritu Leiti tupināsim sēklu maiņas aktivitātes arī šajā pavasarī. Pasākuma atklāšanas dienā būs klasiskais pasākums ar diskusiju un tēju. Pastāstīšu par sēklu ievākšanas pamatprincipiem un kā veicama sēklu maiņa, tad būs diskusija, dalīšanās pieredzē. Man daudz dažādu sēklu atsūtīja Cēsu viduslaiku dārza saimniece Līga Eglīte. Esmu ļoti priecīga par sadarbību ar viņu, viņa ir kolosāls cilvēks, un Cēsu viduslaiku dārzs kā paraugs būtu jāpopularizē pasaulē un Latvijā, jo tā ir dzīva vēsture, kā mēs varam viegli audzēt augus, ievākt sēklas un saglabāt savu pagātnes mantojumu nākotnei. Sēklas ir sarūpētas arī no mana tējas augu dārziņa un citiem audzētājiem. Skatīsim, lūkosim, ko šajā sezonā būs sarūpējuši citi,” saka D. Binde.

Taujāta, kādu augu kolekciju viņa piedāvā no sava dārza, Daina stāsta: “Man mājās ir arī trīs veidu ģimenes sīpoli. Ir vecvecvecmāmiņas vasaras ķiploki, kurus mamma bija saglabājusi, to es uzzināju tikai pirms dažiem gadiem, ka mums vispār tādi ir, tā kā ārkārtīgi liels retums un vērtība, sajūti vēsturi šajā ķiplociņā. Kolekcijā ir arī daudzgadīgie sīpoli, kaņepes un magones, tās agrāko laiku šķirņu sēklas. Vēl man ir maza kolekcija kartupeļu, kas ir vietējie un kas ir interesanti ar kaut ko. Piemēram, jau gadiem pavairoju veco kartupeļu šķirni, kas saucas ‘Čangalis’, – tādi gari, skaisti, plakani bumbuļi. Tos pārstāja audzēt tāpēc, ka tie neder, ja novāc ar mašīnu. Tie ir dažāda lieluma un neērti novākšanai, nevar kārtīgi sašķirot, bet ir ļoti garšīgi. Interesantas ir tā saucamās mantotās sēklas, vecās sēklas, kuras vismaz 30 gadus ģimenēs ir audzētas. Kāda sieviete uz maiņas punktu atnesa salātu sēklas no padomju laikiem. Ar šo kustību mēs atgādinām, ka ir ļoti svarīgi senās sēklas saglabāt tāpēc, ka tās, ko ieved no ārzemēm, ko mēs pērkam veikalos, bieži vien ir hibrīdi, mēs tās iesējam, novācam ražu, bet sēklas nevaram iegūt. Man bija ļoti liels prieks šos salātiņus dabūt, kuri nekļūst rūgti, rudenī nogatavojas sēklas un tu pats viņas savāc, nav jāiet uz veikalu.”

Tiklīdz sēklu maiņas punkts tiks atvērts, iedzīvotāji aicināti nest sēklas, sīpolus, mainīties ar sēklām. Maiņas punktā būs iespējams nodot arī gumus un stādus. Nav obligāti jāmainās – var arī tikai atnest vai arī tikai paņemt sev vajadzīgo, cik daudz spēs izaudzēt.

Vairāk informācijas par sēklu maiņu, sēklu lolotājiem var atrast mājaslapā “Mantots kultūraugs”.