Atgriežoties pie publicētā par pašvaldības ceļiem

Novembrī rakstījām par tēmu, ko no paša bēdīgās pieredzes ierosināja Smiltenes pagasta iedzīvotājs Jānis Jaroslavskis, – par pašvaldības pārziņā esošo lauku ceļu uzturēšanas un kopšanas kvalitāti. Lasot “Ziemeļlatvijā” Smiltenes novada vietvaras atbildi, vairāki mūsu lasītāji neredz atbildi uz pamatjautājumu, – kā esošā finansējuma ietvaros tiek plānota saimnieciski efektīva ceļu uzturēšana un kontrolēta darbu izpildes kvalitāte.

“Ziemeļlatvija” saņēma konkrētus iedzīvotāju jautājumus ar lūgumu tos uzdot Smiltenes novada pašvaldībai: pēc kādiem kritērijiem Smiltenes novadā tiek noteikts, kad ir jāgreiderē ceļš un cik bieži; vai pašvaldībā ir kāds atbildīgais darbinieks, kurš apseko un pieņem ceļus (kontrolē darbu izpildes kvalitāti) pēc greiderēšanas pakalpojuma veikšanas pirms darbu izpildes aktu parakstīšanas pakalpojuma apmaksai; vai pašvaldības ceļi ir greiderējami pilnā platumā no grāvja kantes līdz pretējai grāvja kantei, kā tas ir uz valsts nozīmes ceļiem, vai tikai vidus daļā; pie kādiem apstākļiem tiks tīrīti Smiltenes novada ceļi 2024./2025. gada ziemas sezonā; vai Smiltenes novadā ir tālrunis 24/7 režīmā, kur ziņot par neizbraucamu ceļu, vai uzzināt, kad ceļš tiks iztīrīts, lai varētu izkļūt no dzīvesvietas?

“Ziemeļlatvijai” atbildes uz šiem jautājumiem sniedza Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe.

“Mums visiem darbiem ir apstiprinātas ceļu uzturēšanas tehniskās specifikācijas, kas lielā mērā ir ņemtas par pamatu valsts ceļu praksē, šur tur tās pielāgojot pašvaldības situācijai. Visa uzraudzība, sākot no darbu uzdošanas līdz pieņemšanai, Smiltenes novadā ir sadalīta pa pagastiem, bet Smiltenes pilsētā par to atbild pašvaldības Saimnieciskā nodaļa. Tātad atbildīgie ir pagastu pārvaldnieki un Saimnieciskās nodaļas vadītājs Ingars Veismanis. Ceļu meistari pēc izglītības viņi neviens nav. Atsevišķs amats nav izveidots, taču gribu teikt, ka visi pagastu pārvaldnieki ir ar pietiekamu pieredzi plus katram pagastā vēl ir piedalīts saimniecības vadītājs. Uzskatu, ka tur nav, ar ko netikt galā. Nav jēgas pašvaldībai veidot vēl vienu amatu, kas pašreizējās naudas nabadzības apstākļos arī būtu jāfinansē un kura izpildītājs tikai staigātu citiem no muguras un stāstītu, kas ir nepareizi. Pašvaldības ceļi ir greiderējami tikai pilnā platumā, vidus noteikti tas nav.

Ziemas sezonā arī ir tās pašas darbu specifikācijas, un tāpat atbildīgais ir pagasta pārvaldnieks un Saimnieciskā nodaļa. Kad sākas snigšana, publicējam informāciju, atjaunojot sarakstus, uz kādiem tālruņiem zvanīt pagastu pārvaldniekiem un Saimnieciskajai nodaļai. Tāda viena tālruņa numura, uz kuru zvanīt 24/7 režīmā, nav.

Manā skatījumā lielākā problēma paliek tā pati, – ceļi ir tādi, kādi ir. Vienai trešdaļai viennozīmīgi vairāk seguma nav, nekā ir. Tas, protams, ir akmens mūsu lauciņā, bet būsim reāli, – par to naudu, cik mums ir, mēs visu pašvaldības ceļu tīklu nevaram uzturēt labā līmenī”.