Ar pēdējo kļavlapu

“Un kalnā sarkanā, kas aizdedzies,

Viens noskrandušais kāpj.”

(V. Krile)

Ar pēdējo kļavlapu

Rudens vēstuli sūtu

Ilūzijām par laimi.

Pastkaste aizdegas

Sarkanās liesmās –

Veltīgi viss.

Tikai viens neprātīgais

Vēstuli izglābis, alkaini lasa.

Vārdi un sajūtas nemelo,

Vārdi rudenim tic.

Vārdi atskrien un aizskrien,

Vārdi paslēpes spēlē,

Vārdi deg rudens kalnā,

Atbildi negaidot.

Ilze Zilbere