Oskars Hofmanis
Atzīmējot savas pilsētas Apes 95. dzimšanas dienu, apeniešiem februāris aizvadīts jubilejas zīmē.
Apes miestam pilsētas tiesības piešķirtas 1928. gada 11. februārī.
Par godu pilsētas gadadienai Apes tautas namā izskanējis koncerts pilsētai svētkos. Apes jaunieši savai pilsētai dāvāja muzikālus priekšnesumus, tika lasīta apeniešu Ilgas Rengas un Daiņa Mūrnieka dzeja par Api, jauktais koris “Ape” parādīja savu spēku caur dziesmu un Santa Sāre ar kolēģiem izdziedāja skaistākās latviešu dziesmas.
Daudzi apeniešus jau gadiem apbrīno par prasmi veidot tādu vietējo kopienu, kurā aktīvi līdzdarbojas lielākā daļa iedzīvotāju, brīvprātīgi ieguldot savas prasmes un laiku un protot daudzas lietas izdarīt profesionāli ar minimāliem līdzekļiem. “Kā apeniešiem tas izdodas? Man domāt, ja jebkurai iestādei, uzņēmumam, organizācijai ir spēcīgs vadītājs un komanda, kur katrs dara savu darbu, tad viss ir kārtībā – tā attīstīsies. Un ar cilvēkiem ir jārunā, ja viņus iesaista aktivitātēs, tad arī viņi ir atsaucīgi un labprāt dara. Tāpēc arī mums Apē ir tik spēcīga vietējā kopiena. Esam vienā līmenī, bez stāvēšanas augstāk un nolūkošanās no augšas uz leju. Vajag uzsist uz pleca, uzslavēt, apkampt un darīt tālāk! Mums Apē viss ir pa vienkāršo. Esam viens otram,” pārliecināta Apes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Ābolkalne.
Viņa atklāj, ka līdz šim pašvaldība no savas puses ir darījusi visu, ko varējusi, lai apeniešiem nodrošinātu pamatvajadzības labai dzīvošanai – ir brīnišķīgs bērnudārzs, kurā pat trūkst brīvu vietu, un laba skola, kura bieži iet “ārpus rāmjiem” un rosina bērnus būt aktīviem arī ārpus standarta – konkursos, projektos, radošos pasākumos, ir tautas nams ar amatiermākslas kolektīviem, ir iespējas sportot, bērni var apmeklēt mūzikas un mākslas skolu. Apē no visām pusēm var iebraukt pa noasfaltētiem ceļiem. “Diemžēl darbavietu radīšana nav pašvaldības ziņā, bet tiek veicināti apstākļi, lai tās varētu rasties. Galvenais, lai ģimenēm ir dzīves vide, kas ir pretimnākoša, pietiekama, sabiedriski aktīva un saistoša,” domu turpina L. Ābolkalne.
Savai pilsētai viņa novēl vienmēr būt dzīvai. “Lai šeit ir iedzīvotājs, jo tad būs arī viss pārējais. Lai ir ķēdes reakcija: lai atbrauc tūrists, kurš Apē tērē savu naudu, piemēram, iepērkoties veikalā, bet veikalā strādā apeniete, kura ar savu darbu pelna algu, maksā nodokļus un kuras bērni apmeklē Apes skolu, bērnudārzu, tad viņa kļūst par vecmāmiņu, viņai ir mazbērni, kuri varbūt arī paliek uz dzīvi mūsu Apē, un tā viss turpinās un attīstās,” vēl L. Ābolkalne.
Aizkustinošu videosveicienu dzimšanas dienā Ape saņēmusi no Balvu pilsētas. “Šis 2023. gads ir īpašs gads! Gads, kurā tieši pirms 95 gadiem, 1928. gada 11. februārī, Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals izsludināja likumu par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tai skaitā arī mēs – Balvi un Ape – kļuvām par iespēju pilsētām,” izskanējis no Balvu pilsētas pārvaldes un Balvu novada pašvaldības.
“Ape – tie esam mēs, pilsētas ļaudis, mūsu stiprās ģimenes, kas šeit dzīvo paaudžu paaudzēs, paveiktais, pateiktais, ieraudzītais. Tās ir arī sajūtas, ko radām, esot kopā. Mūsu pilsētas seju, pagātni, tagadni un nākotni veidojam mēs visi kopā, lieli un mazi,” vietējās kopienas vārdā, liekot roku uz sirds, pauž Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre.
Dzimšanas dienas mēnesī nav trūcis arī citu aktivitāšu. Aizvadītajā nedēļā Apes bibliotēkā uz tikšanos vēstures stundā “Apes vēsturē ielūkojoties” kopā sanāca dauzi interesenti. Tā bija iespēja sarunāties un kavēties atmiņās, iepazīties ar vēsturiskiem materiāliem, fotogrāfijām un personīgām liecībām no savā pilsētā redzētā un piedzīvotā dažādu laika posmu griezumā.
Līgas Ozoliņas pavadībā norisinājās sveču liešanas meistarklase, jo februāris ir arī Sveču mēnesis. Tikmēr vēl līdz 31. martam Apes tautas nama mazajā zālē aplūkojama Žannas Heidemanes (no Jaunalūksnes pagasta) gleznu izstāde “Redzēt un just”, kurā atainots mākslinieces dzīves redzējums.
Jāpiemin, ka līdz ar 1928. gada likumu, ar kura stāšanos spēkā 16 Latvijas miesti ieguva pilsētas tiesības, to vidū 95 gadu jubileju atzīmēja arī Strenči.
Astras Bindes Apei veltītās dzejas rindas
Pār Dēliņkalnu saule rītos ceļas
Un ripo debesjumā Apei pāri,
Ber sudrabu un apmirdz mājas, ceļus,
Tad nogrimst rietā, aizmidzinot spāres…
Kas zina gan, kāpēc tik ļoti silti
Šalc priedes mūsu Apes viršu silos,
Jo stipri turas pelēkajā smiltī
Un sauc mūs mājās, lai vai kur mēs klīstu.
Reklāma