Ziemellatvija.lv
SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka. Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.
Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**. No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.
Pensijas kapitāla krāšana – pensiju 2. un arī 3. līmenī – ir labs piemērs tam, cik nozīmīgu summu var uzkrāt, ja to dara regulāri un ilgu laiku. Sākot iemaksas pensiju 2. līmenī 20 gadu vecumā, līdz pensijas vecumam uzkrājums var sasniegt pat pārsimt tūkstošus eiro***. Peļņa, ko būs guvusi katru mēnesi uzkrājumā iemaksātā nauda ilgā laika periodā būs lielāka, nekā veikto iemaksu summa. Tas skaidrojams gan ar “salikto procentu maģiju” (proti, nopelnītie procenti netiek izņemti, bet gan ieguldīti pensijas kapitālā un pelna jaunus procentus), gan ar ieguldījumu ilgumu – finanšu tirgū nelielus īstermiņa kritumus ilgtermiņā “izlīdzina” augšupejoša vērtības līkne. Tāpēc ieguldījums pensijas uzkrājumā (arī brīvprātīgajā 3. līmenī) ir uzskatāms par labu pieeju finansiālās neatkarības veidošanai, domājot par pensijas gadiem. Attiecībā uz pensiju 2. līmeni jāuzsver, ka īpaši nozīmīga ir vecumam atbilstošas ieguldījumu stratēģijas izvēle, kur pamatprincips ir: jo jaunāka ieguldītāja, jo riskantāku ieguldījumu stratēģiju var izvēlēties, laikam ejot risku mazinot.
Nākamais būtiskais solis ir uzkrāšanas ieraduma iedibināšana ikdienas dzīvē. Tas nozīmē, ka uzkrāšana (sākumā tā var būt pavisam neliela summa) ir jāpadara par ieradumu. Šobrīd ir dažādas iespējas jau sākot ar internetbanku, kā arī krāšanai paredzēti risinājumi (krājkonts, Digitālā krājkase), par kuriem banka maksā procentus. Kad krāšana būs kļuvusi par ikdienu, varēs palielināt uzkrājuma summu, kā arī ieskaitīt tajā kādu neplānotu ienākumu. Tad var sekot nākamā – ieguldīšanas – fāze, kad daļa no uzkrājumiem tiek ieguldīta, piemēram, krājobligācijās, ieguldījumu fondos, bet pirmos soļus investīciju pasaulē var spert izmantojot tādu palīgu, kā, piemēram, Roboinestors. Tas ir rīks, kas investorēm iesācējām palīdz sākt ieguldīšanu investīciju fondos un akcijās.
Jāņem vērā, ka investēšanai ir tieši tāds pats nosacījums kā pensiju 2. un 3. līmenim – ieguldījumi ir jāveic regulāri un tas jādara pietiekami ilgstoši. Tieši regulāras iemaksas ir viens no drošākajiem veidiem, kā ilgtermiņā izlīdzināt finanšu tirgu ietekmi uz uzkrājumiem. Nav jācenšas “uzminēt” norises tirgū, jo tas reti kad izdodas pat pieredzējušiem investoriem. Pieeja “būt pacietīgai” bieži vien būs pati pareizākā. Tiesa, pagaidām cilvēki Latvijā nav aktīvi investori, – gandrīz 60% cilvēku finanšu instrumentos neiegulda. Taču no tiem, kuri iegulda, sievietes vairāk uzticas nekustamajam īpašumam (23%), nekā akcijām (6%). Vīriešu auditorijā šī proporcija ir pretēja – 21% iegulda akcijās, bet 18% nekustamajā īpašumā****. Šī tendence ir interesanta, ņemot vērā, ka ieguldījumi nekustamajā īpašumā paredz nepieciešamību pēc krietni lielākā “starta kapitāla” nekā investīcijas, piemēram, krājobligācijās vai akcijās.
Tātad, lai ilgtermiņā pasargātu sevi no finanšu riska, ko izraisa algu nevienlīdzība, sievietēm ir jābūt pacietīgām krājējām un gudrām ieguldītājām. Tas nozīmē sākt krāt iespējami savlaicīgi, darīt to nepārtraukti, izmantot nodokļu atmaksas iespējas, kā arī būt gatavām ieguldīt dažāda riska aktīvos, darīt to ilgstoši un nepārdzīvot par to, ka ekonomikas turbulencē tirgus piedzīvo kritumu. Šis laiks paies, atsāksies izaugsme. Ieguldīšanā vajadzētu atcerēties arī par ilgtspējas faktoriem, jo nākotnē ilgtspējas nozīme tikai turpinās pieaugt. Krāšana un tai sekojoša ieguldīšana var kļūt par aizraujošu piedzīvojumu un pēc gadiem – par vērtīgu finansiālu atbalstu. Taču tas nav stāsts tikai par mums vien, – kā krājējas un ieguldītājas mēs rādām vērtīgu piemēru saviem bērniem.
*Latvijas iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada martā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1011 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
**Centrālā statistikas pārvalde. Dati par 2022. gadu.
***Pie ikmēneša iemaksas 92 EUR, kas ir 6% no vidējās algas 2023. gadā, sākuma kapitāla 1700 EUR un 6% ienesīguma (lūdzu ņemiet vērā, ka ieguldītais kapitāls nav garantēts).
****Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada pavasarī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1107 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Reklāma